UNIVERSITATIS LATVIENSIS - DSpace

Rīgas pilsētas kanālā novērotas ta tad pavisam 334 algu
formas un 6 Schizomycetes. Algu sadalījums pa grupām sekošs:
No zilalgām jeb cianoficejām
kanāla florā dominē ūdenī
brīvi peldošās planktoniskās chrookokacejas (23 formas) un dieg-
veidīgās, pa pusei bentoniskās oscilatoriacejas (20). Šo formu
maksima, kā tas redzams tab. 1, 13 lpp., augustā
un septembrī.
Līdzīgā skaitā novēroto vīcaiņu jeb flagelatu krāšņākā attīstība
iekrīt aprilī, otra mazāka maksima augustā, pie kam augustā
pārsvarā saprobās eiglenacejas. Bruņvīcaiņu jeb dinoflagelatu
(peridineju) atzīmēts vispār maz un tie pilsētas kanālā sastopami
galvenā kārtā pavasarī un vēlu rudeņos.
Kanāla algu florā loti daudz diatomu, no tām lielais vairums
Pennatae. Atzīmēto formu starpā daļa tomēr uzskatāmas, kā jau
minēts, par allochtonām, palu ūdens ienestām formām, kuru
tukšās čaulas uzmaisītas no dibena planktonā, iroties. Pēdējā
apstākļa dēļ ari grūti norobežot bentoniskās diatomu formas no
planktoniskajām, kā ari izsekot diatomu periodicitatei kanālā.
Vislielākā formu skaitā novērotas zaļalgas jeb chloroficejas.
Pārsvarā koloniālie protokokaļi, sevišķi Pediastrum, Scenedesmus,
Tetraedron un Dictyosphaerium ģinšu pārstāvji. Visi tie —
planktona organismi. Pediastru maksima jūnija beigās
scenedesmu —
24
Novēroto formu skaits
Zahld. beobach. Formen
un jūlijā,
no jūlija līdz septembrim. Diezgan daudz ari
volvokaļu, ar maksimi aprilī un maijā. Šais mēnešos produkcijas
ziņā tie pārspēj visas pārējās grupas. Tikai volvokaļi vienīgi
rada ari īstu ūdens «ziedēšanu" kanālā.
Konjugatu jeb koplijalgu galveno
masu kanālā iztaisa des-
midijas (26 formas), sevišķi Closterium un Cosmarium sugas.
Viņu kuplākā attīstība septembrī. Heterokontu kanāla florā maz,
o/o
55 16,4
■ellatae 16,4
tae 2,4
86 25,7
ceae 95 28,4
ijugatae HO 9,0
[eterocontae 1,7
Kopa:
Total :
334 lOO.Oo/o