Tagad 2015 (9)
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad" 2015 '9 Interaktīvā tiešsaistes versija
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad"
2015 '9
Interaktīvā tiešsaistes versija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
TAGAD<br />
(cavillatio), nesasniedzot nekādus mērķus, kas<br />
saistīti ar tikumu. Tomēr cilvēkiem vajadzība pēc<br />
šāda lasījuma veida pastāv, taču tikai noteiktā dzīves<br />
posmā, proti, bērnībā. Rakstziņa vadībā notiek<br />
zēnu (sic!) pirmapmācība, iemācot tiem atpazīt<br />
rakstu zīmes, lai tās varētu izlasīt un uzrakstīt paši,<br />
salasīt un sarakstīt burtus kopā balsienos, balsienus<br />
vārdos utt. Rakstzinim jānodarbojas ar litteratura<br />
tikai burtiskā nozīmē, proti, ar burtu mākslu (kas<br />
gan neietver glītrakstīšanu (kalligrafiju)). Tātad<br />
rakstzinis sagatavo, lai būtu priekšnoteikumi tikuma<br />
(virtus) uzņemšanai, kad jaunieši, iemācījušies lasīt<br />
un paaugušies, ķersies pie dižāko vīru sarakstīto<br />
darbu lasīšanas. Veltīt visu mūžu balsienu uzskaitei<br />
ir lieki, ja balsienu saturs nepalīdz iegūt tikumu.<br />
Piemēram, lasot Vergilija vārdus fugit inreparabile<br />
tempus (bēg neatgūstamais laiks) 19 , rakstzinis<br />
pievērsīsies tam, cik bieži un kā Vergilijs citviet lieto<br />
vārdu „bēgt” (108, 24–27), kamēr laiks, ko veltīt<br />
laimīgas dzīves iegūšanai, no rakstziņa jau būs<br />
neatgūstami aizbēdzis.<br />
Otrs lasījuma veids, kam Seneka veltī plašāku<br />
izklāstu, ir rakstu pētnieka (philologus) piegājiens.<br />
Rakstu pētnieks tekstos darbojas nedaudz plašākā<br />
līmenī nekā rakstzinis. Viņš meklē tekstā atsauces<br />
uz citiem darbiem, saistības ar senākiem tekstiem,<br />
citātus, aizguvumus un citu rakstītā pārveidojumus.<br />
Viņu interesē arī vēstures pētniecība – salīdzināt<br />
rakstītāja izdomu ar vēsturiskajiem notikumiem<br />
(108, 30). Piemēram, viena no rakstu pētnieka<br />
nodarbēm ir tekstā pētīt, kur savā mājupceļā pēc<br />
Trojas kara maldījies Odisejs. Seneka uzskata, ka<br />
svarīgāk ir panākt, lai nemaldāmies mēs paši, jo mēs<br />
katrs pats esam sev vesela Odiseja, kas piedzīvo<br />
visas Odiseja likstas dvēseles diendienu vētrās.<br />
Piemēram, jau pieminētajā Vergilija vārsmā rakstu<br />
pētnieks lūkos izzināt, vai šādu domu izteikuši arī<br />
citi dzejnieki un rakstnieki, kādiem vārdiem viņi to<br />
darījuši utt.<br />
Par šiem diviem lasījuma veidiem Seneka izsakās<br />
diezgan nicīgi, jo tie neiedvesmo cilvēkus novērst<br />
savus trūkumus, kas tiem traucē sasniegt laimīgu<br />
dzīvi. Rakstu pētnieka pieeja tekstam līdz ar to<br />
ir savrupa, kas sākotnēji var šķist paradoksāli, jo<br />
pētī teksta un kultūras attiecības, nepievēršoties<br />
cilvēka virzībai uz laimi. Seneka pats uzmanās, ka<br />
tik viņš nenolaižas līdz grammaticus vai philologus<br />
līmenim, kad tiek lasīts kāds teksts. Šos lasījuma<br />
veidus viņš pat salīdzina ar nekā nedarīšanu (nihil<br />
agere), jo arī tā nekādā veidā nepalīdz dvēselei<br />
atbrīvoties no nāves bailēm. Tomēr viņš nenoliedz,<br />
ka arī šiem lasījuma veidiem piemīt zināma<br />
patīkamība, kas saista dvēseli, kavējot to doties<br />
pretī laimīgai dzīvei (111, 5). Šos pirmos divus<br />
lasījuma veidus Seneka novērtē nievājoši tāpēc, ka<br />
tiem ir īslaicīga funkcionāla nozīme – tiem noteiktā<br />
dzīves laikā ir jāsagatavo lasītāji trešajam lasījuma<br />
veidam, taču ar tiem aizrauties visu dzīvi ir laika un<br />
sevis izniekošana.<br />
Tātad jau pieminētais trešais lasījuma veids, līdz<br />
kuram būtu jānonāk, mērenās un vajadzīgajās<br />
devās apguvušam pirmos divus, ir filosofa<br />
(philosophus) pieeja tekstam. Lai uzreiz būtu<br />
redzams, ka šis lasījums ir pragmatiski ūtilitārs<br />
(tādā nozīmē, ka tas ir vērsts uz darbību, kas<br />
rada labumu), izmantosim jau pieminēto Vergilija<br />
vārsmu un Senekas skaidrojumu par to, ko<br />
filosofisks šīs vārsmas lasījums sniegs lasītājam.<br />
Tātad filosofs vārsmā fugit inreparabile tempus<br />
nolasīs domu, ka laika ir maz, tā kļūst arvien<br />
mazāk un to nevajadzētu izšķiest, bet ir jārīkojas<br />
bez kavēšanās, lai novērstu savus trūkumus un<br />
netikumus (108, 24). Filosofs nepētīs, vai visas<br />
pēdas ir atbilstošas vārsmošanas likumiem,<br />
nelūkos, vai Marons šo domu aizņēmies no kāda<br />
cita dzejnieka, bet izvērsīs domu līdz būtiskam<br />
mērogam – tādam, kas attiecas uz paša lasītāja<br />
dzīvi un (garīgo) labklājību.<br />
Šāds dažādu iespējamo lasījuma veidu iztirzājums<br />
norāda, ka tekstu ir iespējams lasīt vairākos<br />
līmeņos un tas tiek lasīts atkarībā no tā, kādi<br />
ir lasītāja uzstādījumi pirms lasīšanas, – ja<br />
kavēt laiku, tad lasīšana, visticamāk, notiek kā<br />
rakstzinim vai rakstu pētniekam, savukārt laika<br />
izmantošanai savā labā teksts tiek lasīts ar filosofa<br />
paņēmieniem. Līdz ar to arī lasītājus var iedalīt<br />
pēc lasīšanas nodoma – lasītspējīgajos (tie, kas<br />
izlasa tikai vārdus) un izlasītspējīgajos (tie, kas,<br />
19<br />
Vergilijs. Zemkopja dziesmas (Georgikas), III. dziesma, 284. vārsma.<br />
39
Change language