Tagad 2015 (9)
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad" 2015 '9 Interaktīvā tiešsaistes versija
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad"
2015 '9
Interaktīvā tiešsaistes versija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
TAGAD<br />
Un putnu dziedātās dziesmas<br />
Tad vēl man neizpauda sāpes.<br />
Bet nu caur graujošām liesmām<br />
Tiek izkliegtas brīvības slāpes.<br />
Cik maz gan vajadzēja bērna prātam,<br />
Lai zilajās acīs mirdzētu prieks.<br />
Neredzēja acis smagi to nākam.<br />
Neredzēja, ka tulznu noklātām rokām tas sniegts.<br />
Un tagad, stāvot ar atslēgu rokās,<br />
Kas vērs durvis uz bērnības pasauli ciet,<br />
Es redzu visas šīs mokas<br />
Un gribas man atpakaļ iet.<br />
Rūgti noskrapst atslēga slēdzenē,<br />
Un aizvērtās bērnības durvis ir ciet,<br />
Bet tomēr daļa no dvēseles<br />
No šīs naivās pasaules nekad neaizies. 43<br />
Bet autors ar segvārdiem „Emociite” un „Rudens<br />
bērns” raksta:<br />
Viņš un Viņa. Viņa cieš, viņai sāp, viņa mokās, viņa<br />
nevar.<br />
Viņš redz. Viņš redz, kā viņai sāp, kā viņa mokās, kā<br />
viņa cieš. Bet viņš nespēj viņai palīdzēt. Vienkārši<br />
nespēj.<br />
Neviens viņai nespēj palīdzēt.<br />
Ilgi viņa to vairs neizturēs. Ilgi viņa vairs necietīs.<br />
Viņi sēdēja. Uz soliņa. Kapos. Naktī. Viņš runāja. Viņa<br />
klausījās.<br />
Asaras. Mazās straumītēs tecēja pār viņas vaigiem.<br />
Viņš to redzēja. Īss apskāviens. Atkal mierinājums. Bet<br />
nepalīdz.<br />
Pēdējie vārdi viņiem tiekoties.<br />
Viņa teica: es pārdomāju?<br />
Viņš izbijies paskatījās uz viņu un jautāja: ? KO!??<br />
Bet viņa neatbildēja. Viņa pazuda. Tumsā.<br />
Nākošajā rītā viņu atrada. Mirušu. Viņa nogalināja<br />
sevi. Sāpju dēļ.<br />
Viņš cieta. Viņš pārdzīvoja. Viņš raudāja. Viņš bija<br />
izmisumā.<br />
Bet viņš izdzīvoja. Bez viņas. 44<br />
Kopumā latviešu subkultūru pārstāvjiem tomēr<br />
raksturīga visai liela pašironijas deva, līdz ar to<br />
estētikas poētiskā pašrefleksija bieži iegūst<br />
parodiskas iezīmes. Tā, piemēram, gotiskā portāla<br />
ankh.lv lietotājiem savulaik tika izsludināts<br />
konkurss dzejolim par emo tēmu. Lielāko atzinību<br />
ieguva moderatora „Darkheart” darbs „Jūtīga<br />
sirds”:<br />
Es Tevi redzēju toreiz, kad gāji klasē septītajā,<br />
Mana sirds drebēja ik reizi, kad garām pagāji Tu man.<br />
Tu manu bēdu pilno skatu nemanīji dienā tajā,<br />
Kad pēc stundām redzēju, ka biji blakus Maigoņam.<br />
Es tiešām rādīt gribēju, ka dvēsele man maigāka<br />
Un ka manī iekšā mīt skaista, mīļa sirds, ko Tev dāvātu,<br />
Kad naktī pa parkiem divatā, vietā par Origo skaistākā,<br />
Zvaigznes vērotu un kopā gan priecātos, gan sērotu.<br />
Kāpēc Tu nejūti, ka mana sirds Tevis alkst?<br />
Kāpēc Tu mani nemani, vai tiešām sirds Tev akmens<br />
auksts?<br />
Manas asaras – tās tagad ik nakti manu palagu slacē.<br />
Es ņemu rokās žileti – gribu mokas beigt, kas manu<br />
sirdi smac...ē ...ēēēmmmooo...<br />
Ak, nespēju es sevi graizīt – sāpes pārāk stipras ir!<br />
Tad labāk mēģināšu Tevi aizmirst!<br />
Ko darīt man ar sirdi jūtīgu un arī ādu maigu?<br />
Tik dzidra asara birst gar melno šķipsnu uz mana<br />
vaiga... 45<br />
Bet lietotājs ar segvārdu „Misty” iesūtīja šādu emo<br />
dzejoli:<br />
Atnāku no skolas mājās,<br />
Gultā jēli krītu.<br />
Nebeidzamā ellē šajā<br />
Došos atkal rītu.<br />
Spārda mani klasesbiedri,<br />
Saukā vārdos „krutos”...<br />
Bet vai viņi mazum saprot,<br />
Ka man ar ir jūtas?<br />
Nāc nu opā, Rozā Lāci,<br />
Paraudāsim kopā.<br />
Vienīgais, kas mani saprot, –<br />
43 https://feini.lv/?did=9124 [Skatīts <strong>2015</strong>.30.08.]<br />
44 http://blogi.oho.lv/?kid=282263 [Skatīts <strong>2015</strong>.30.08.]<br />
45 http://ankh.lv/viewtopic.php?t=3296 [Skatīts <strong>2015</strong>.30.08.]<br />
76
Change language