Tagad 2015 (9)
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad" 2015 '9 Interaktīvā tiešsaistes versija
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad"
2015 '9
Interaktīvā tiešsaistes versija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
TAGAD<br />
„.. savā veidā ir kaut kāds baigais protests. Un nu<br />
viens no principiem, kam es tā ļoti ticu, vismaz<br />
literatūras sakarā, ir par pilnīgu visatļautību. Es<br />
uzskatu, ka varu reāli darīt visu” (Gailītis 2008).<br />
(Jāatzīmē gan, ka pēc zināma laika, kad iznāk<br />
autores otrā grāmata, stāstu krājums „Mierinājums<br />
Ādama kokam”, rakstniece jau uzsver domu par<br />
rakstnieka ētiku jeb to, ko drīkst un ko nedrīkst<br />
atspoguļot prozā). Iepriekš minētajā citātā, lai arī tas<br />
nav uzskatāms par I. Žoludes prozas vispārinājumu,<br />
tomēr uzsvērts, ka proza ir brīva vieta izpētei, kurai<br />
nav seku. Pārkāpums ir fikcionāls.<br />
Daniela esamība ir nestabila, antisociāla, nihilistiska,<br />
mentāli nelīdzsvarota. Tāpēc arī normas un<br />
robežas veidojas Daniela introspekcijās, tās nav<br />
iespējams definēt ar objektīviem nojēgumiem, jo<br />
objektivitātei nepārtraukti kā nedalāma vienība<br />
līdzi nāk subjektīvās kategorijas. Interesanti, ka<br />
mūsdienās visbiežāk transgresīvi teksti neizceļas ar<br />
formas kvalitāti, drīzāk tas ir saturs, kas šos darbus<br />
padara diskutablus, tomēr I. Žoludes romāns, gluži<br />
pretēji, pārkāpuma spēles poētiku konstruē ar<br />
formāliem paņēmieniem, piemēram, „izšķīdinot”<br />
sižetu un linearitāti, kā arī ar valodas materiālu.<br />
Pārkāpuma estētikas valoda ir nepabeigta, tai<br />
nav sākuma un beigu, tā atsaucas pati uz sevi<br />
(arī romāna nobeigumā ir dažādi valodiski un<br />
saturiski atkārtojumi), ar valodiskajiem līdzekļiem<br />
tiek akcentēts tas, ka Daniela individuālā<br />
pieredze ir zaudējusi autentiskumu un valoda<br />
kā komunikācijas līdzeklis zināmā mērā ir kļuvusi<br />
bezjēdzīga.<br />
Romānā tiek atspoguļots, ka vēlīnā kapitālisma<br />
sabiedrība nepārtraukti pārkāpj līdz tam<br />
pastāvējušās morālās vērtības. Spilgtākā no tām ir<br />
ģimene. Daniela ģimene ir disfunkcionāla – tabu<br />
un laulību pārkāpumi rada haosu. Tas liecina<br />
par nepieciešamību atjaunot kolektīvo kārtību,<br />
lai ģimene spētu funkcionēt kā hierarhiska<br />
kopiena. Piemēram, romāna sižetu lielā mērā virza<br />
seksuālas attiecības starp māsu un brāli: „Es viņai<br />
pieskāros vietās, kuras man pat ar Kiru bija kauns<br />
aizskart. Un viņi visi skatījās. Sajūsminājās. Tieši<br />
sekss vienmēr ir tik pazemojošs. Tu esi atbruņots<br />
sevis un citu priekšā, un visslimākais, ka tev tas<br />
patīk. Tieši tajā brīdī. Īstenībā tu pats vienmēr<br />
esi to gribējis. Mēs pabeidzām. [..] Turpinājām.<br />
Spēlējām. Mēs paši bijām spēle, galda, grīdas,<br />
gultas, kāda vien ienāca prātā” (Žolude 2008, 22).<br />
Līdzās iedomu incesta motīvam Danielam un viņa<br />
tēvam ir seksuālas attiecības ar vienu sievieti – Vū.<br />
Ģimenes lomu sajaukums un tēvišķās autoritātes<br />
neesamība protagonistu noved pie nihilistiska<br />
pasaules tvēruma, jo kapitālistiskajā sabiedrībā<br />
nav iespējams rast patiesu jēgu, nekur nav<br />
perspektīvas.<br />
Tāpat spēcīgi tiek dekonstruēta mātes simbolika.<br />
Pēc iepazīšanās ar Vū Danielam veidojas perversa<br />
apsēstība ar pienu: „Reiz atnesu piena paku<br />
uz istabu, izdzēru, tā stāvēja tukša un vienmēr<br />
kārdinoša. Vienudien atlocīju vaļā tās augšgalu, tā<br />
smaržoja pēc ieskābuša kartona, es uzmaucu to<br />
savam loceklim. Jutos atvieglots. Un reizē izjutu<br />
arī kaunu, spēcīgu kaunu kā bērnībā” (Žolude 2008,<br />
34). Klasiski piena simbolika tiek saistīta ar mātišķo,<br />
nevainīgo, un tā ir pirmā barības viela zīdaiņiem. Bet<br />
Daniela gadījumā piens simbolizē pašdestrukciju,<br />
kuru rada mātes trūkums, proti, viņš šo nevainības<br />
simbolu apgāna. Tas liecina par to, ka Daniels ir<br />
nenobriedis gan savā psihē, gan rīcībā. Šo ainu<br />
iespējams interpretēt kā kārtējo frustrāciju, kas<br />
skar Daniela māti, kā arī pārnestā nozīmē – Daniels<br />
savu pašdestrukciju realizē ar dažādām seksuālām<br />
un erotiskām rīcībām, proti, morāles vērtību<br />
iztirzāšanu viņš aizvieto ar seksuālām pārmērībām.<br />
Tiek nojauktas un pārkāptas robežas saistībā ar<br />
mātes simbolisko autoritāti. Viņa rīcība ir traktējama<br />
kā izmisīgs sauciens pēc palīdzības, jo māte, kas<br />
ir ģimenes emocionālā stāvokļa veidotāja, visas<br />
klasiskās ģimenes vērtības ir aizbīdījusi perifērijā,<br />
tāpēc arī Daniela centieni nevis atjaunot, bet<br />
gan atgādināt sev par šīs saiknes eksistenci un<br />
nepieciešamību jāpanāk ar ekstrēmiem līdzekļiem.<br />
Tomēr vardarbības kontekstā romānā iezīmējas<br />
duālisms, jo māte nepārtraukti nodarbojas ar<br />
emocionālo vardarbību, proti, viņa nerespektē<br />
neviena ģimenes locekļa personisko telpu. Šo<br />
kontroli viņa panāk, lasot un kontrolējot pārējo<br />
ģimenes locekļu dienasgrāmatas.<br />
93
Change language