Tagad 2015 (9)
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad" 2015 '9 Interaktīvā tiešsaistes versija
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad"
2015 '9
Interaktīvā tiešsaistes versija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
TAGAD<br />
Nāvei, Progresam, Cīņai” (Barts 2012, 56). Proti,<br />
ar cildenu vērtību akcentēšanu 20. gadsimta<br />
sākumā tika apspiests hedonisms, bet mūsdienu<br />
prozā seksuālās darbības ir divkārši un trīskārši<br />
pārkāpumi. Lielā mērā tāpēc, ka seksuālo<br />
pārkāpumu atspoguļošana rada atgriezenisko saiti<br />
ar lasītājiem, kas rakstniekam ir tik svarīga.<br />
N. Saksa stāstā „Mātes nasta” iekļautā pārkāpuma<br />
estētika galvenokārt skar 21. gadsimtā samilzušo<br />
pedofīlijas problēmu. Amerikāņu literatūrzinātnieks<br />
Pīters Nestureks (Peter Nesturek) ir sacījis, ka, ja tā<br />
ir pārkāpuma reprezentācija, kas padara tekstu<br />
baudāmu, tad secīgi teksts ietver sevī arī morālo<br />
ziņojumu (Nesturek 1994, 34). Bērnu nevainības<br />
apdraudējums literatūrā vienmēr ir bijusi spēcīga<br />
tēma. Protagoniste izaicina sabiedrības normas,<br />
kuras tiek radītas saistībā ar bērnu, emocionālo un<br />
fizisko vardarbību, viņa ķermeni, un lielā mērā šīs<br />
robežsituācijas kļūst arī par lasītāja pasaules izziņas<br />
līdzekli.<br />
P. Nestureks apgalvo, ka bērnu seksuālās<br />
izmantošanas pētniecībā ir nostiprinājušās divas<br />
tradīcijas. Pirmā aplūko dominēšanu un kontroli:<br />
kultūras normu un fizisko varu, kad literatūrā<br />
tiek aplūkota bērnu ekspluatācijas problemātika.<br />
Savukārt otra tradīcija akcentē dzimtes<br />
jautājumus, jo vēsturiski vīriešu socializēšanās<br />
tiek saistīta ar tradicionālu ģimenes modeļa<br />
veidošanu. Stāstā „Mātes nasta”, no vienas puses,<br />
šis ģimenes modelis ir nojaukts, jo māte viena<br />
audzina savu dēlu, bet, no otras puses, šajā stāstā<br />
aktualizējas feminisma diskurss, kas savukārt<br />
atspoguļo feministiskās histērijas problemātiku.<br />
Proti, P. Nestureks apgalvo, ka 20. gadsimta<br />
beigu literatūrā ir iespējams sastapties ar<br />
feministikas pētniekiem, kuri vēlīnā kapitālisma<br />
sabiedrību literatūrā dēvē par „pedofīlijas<br />
kultūru” (Nesturek 1994, 73). Savukārt viens no<br />
spilgtākajiem postmodernisma darbiem, ar kuru<br />
nosacīti šī „pedofilijas kultūra” ir aizsākusies,<br />
ir Vladimira Nabokova romāns „Lolita” (1955).<br />
Var apgalvot, ka N. Saksa mērķis ir bijis ironiski<br />
aplūkot un izaicināt šo „pedofilijas kultūru” tieši<br />
femīnajā aspektā, jo stāstā bērns pārstāv vīriešu<br />
dzimumu un viņam tiek atņemta jebkāda<br />
pretošanās iespēja. Savukārt divas sievietes –<br />
māte un aukle – pusaudzi ir spējīgas pakļaut<br />
savai seksuālajai ietekmei. Pirmkārt, aukle, kas,<br />
pēc mātes domām, seksuāli izmanto dēlu, liecina<br />
par šo draudu esamību, otrkārt, māte dēlu<br />
pakļauj, kas savukārt liecina gan par seksuālo<br />
pārākumu, gan par to, ka mātes vara un kontrole<br />
ir teju nebeidzama, jo viņa nepārtraukti pārkāpj<br />
robežas, kas saistāmas ar bērna (īpaši akcentējot<br />
vīriešu dzimumu) sociālo lomu sabiedrībā.<br />
Stāstā ir jūtami mūsdienu sabiedrības radītie<br />
pedofilijas draudi, kuri jau gūst koruptīvu<br />
draudu aprises. Mātes paranojiskās bailes ir<br />
metaforiskas – tā ir sabiedrības histērija, kas<br />
mūsdienās tiek kultivēta ap bērnu un viņa<br />
ķermeni. Paradoksāli, ka mūsdienu sabiedrībā<br />
tiek akcentēta bērnu nevainības aizsargāšana,<br />
tomēr, no otras puses, šī kultivēšana bieži<br />
vien noved pie absolūti pretēja rezultāta, jo<br />
tiek propagandēts aizliegtais. Pedofīlija ir<br />
paradoksāla robežu pārkāpšana, jo, līdzko šīs<br />
morāles un ētikas robežas prozas darbā tiek<br />
pārkāptas, tās vienlaikus iespējams uztvert kā<br />
esošas un funkcionējošas. Tomēr tikai un vienīgi<br />
no lasītāja brieduma ir atkarīgs tas, ko un kā viņš<br />
tekstā nolasīs.<br />
Seksualitāte N. Saksa stāstu krājumā „Nopietni<br />
nolūki” tiek konstruēta ar stereotipizētu<br />
dalījumu starp vīrieti un sievieti, lai pēcāk šo<br />
stereotipizēto skatījumu nojauktu ar pārspīlētām<br />
un transgresīvām rīcībām. Kamēr kanoniskā<br />
literatūra kā perfekciju slavē estētisko skaistumu<br />
un cilvēka ķermeņa svētumu, mūsdienu prozā<br />
ķermenis kļūst par pagrimuma un netaisnību<br />
simbolu un ķermeniskais pārkāpums – par cīņu<br />
ar esošajām normām, kombinējot amorālo un<br />
perverso, neglīto un grotesko, pornogrāfisko<br />
un fallocentrisko. Šī cīņa transformējas vēlmē<br />
atgriezties pirmsmodernisma apstākļos, kad<br />
valdīja patriarhāts. Patriarhāta zudums tiek<br />
atspoguļots ar seksuālās varas mehānismiem, jo<br />
lielā mērā prozas varoņiem sekss un seksualitāte<br />
ir varas apzināšanās un realizēšanas mehānisms.<br />
90
Change language