Tagad 2015 (9)
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad" 2015 '9 Interaktīvā tiešsaistes versija
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad"
2015 '9
Interaktīvā tiešsaistes versija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
TAGAD<br />
domu, ka pārkāpums postmodernismā kļūst par<br />
konceptu, kas atspoguļo ierobežotu būtni, kura,<br />
tikai šķērsojot robežas, ir spējīga sevi apzināties<br />
(Foucault 1977, 35).<br />
1993. gadā amerikāņu žurnālists Maikls Silverblats<br />
(Michael Silverblatt) publicēja rakstu „Šoka<br />
pievilcība: kas ir šie rakstnieki, un kāpēc viņi grib<br />
mums nodarīt pāri?”, Amerikas literatūrzinātnes<br />
telpā klasificējot jaunu žanru Transgressive Fiction.<br />
Tiešs termina tulkojums būtu – pārkāpumu<br />
literatūra, bet precīzāks – tie ir literāri darbi, kuros<br />
tiek pārkāptas robežas, turklāt ne mazāk svarīgi, ka<br />
šie pārkāpumi ir fikcionāli. M. Silverblata ietekmē<br />
kopš deviņdesmito gadu sākuma pārkāpumi<br />
literatūrā ir nonākuši akadēmiskās pētniecības<br />
redzeslokā. Viena no centrālajām iezīmēm šādā<br />
prozā ir lasītājam netīkams saturs, kas tiek panākts<br />
ar normu, humānistisko pieņēmumu un cilvēka<br />
ķermeņa dekonstruēšanu. M. Silverblats atkārtoti<br />
uzsver de Sada fundamentālo mantojumu, tomēr<br />
20. gadsimta beigās seksuālajiem pārkāpumiem<br />
piepulcējas arī tā saucamās „X” paaudzes<br />
mantojums. „X” paaudze ir dzimusi pēc Otrā<br />
pasaules kara, to raksturo ironisks skatījums uz<br />
savu identitāti, kas visbiežāk noved pie asas<br />
sabiedrības un pastāvošo vērtību kritikas, kā arī<br />
vēlīnā kapitālisma krīzes analīzes (Silverblatt 1993).<br />
Protams, Latvijas prozas situācijā nav iespējams<br />
pilnībā pieslieties amerikāniskajai pētniecības<br />
tradīcijai, jo Baltijas valstu „X” paaudze ir atradusies<br />
Padomju Savienības pakļautībā, tātad aiz dzelzs<br />
priekškara, kamēr tādās valstīs kā ASV pēckara<br />
krīze rakstniekiem atņēma spēku radīt nopietno<br />
jeb „augsto” mākslu, kā rezultātā mākslu pārņem<br />
jēgas un stabilas realitātes destrukcija. 20. gadsimta<br />
90. gados visatļautība Latvijas prozā pēc nacionālo<br />
motīvu nonivelēšanas transformējas daļējā<br />
krīzē. Slovēņu filozofs Slavojs Žižeks (Slavoj Žižek)<br />
darbā „Paralakses skatījums” uzsver, ka bieži vien<br />
pārkāpumi tiecas atjaunot zudušās vērtības „ un<br />
atgriezties pie vecajiem labajiem laikiem, kuru<br />
pārkāpumi mūs noteica” (Žižek 2006, 93). Tomēr<br />
mūsdienās šie mēģinājumi bieži vien ir pompozi,<br />
jo ir zudusi ne tikai tēvišķā autoritāte, kā rezultātā<br />
mainās arī aizliegumi, bet arī pats aizliegums<br />
sabiedrībā drīzāk funkcionē kā norma, jo bez<br />
simboliskās tēva figūras pārkāpumi vairs nav tik<br />
efektīvi.<br />
SEKSUĀLIE PĀRKĀPUMI<br />
Visprecīzāk mūsdienu situāciju seksualitātes<br />
kontekstā iezīmē filozofe Skaidrīte Lasmane:<br />
„Pagājušā gadsimta seksa revolūcija it kā<br />
atteikusies no sarežģītā un pretrunīgā mulsuma<br />
un smalkās, nemirstību alkstošās mīlestības. [..]<br />
Mākslā un refleksijā nu atklāti ienāk transgresijas<br />
jēdziens un Marķīza de Sada mantojuma<br />
apjēgums. [..] Seksuālā brīvība un eksperimenti<br />
pavada mediēto seksu, ko parasti [..] saista ar<br />
feminismu, seksuālo revolūciju, dzimumu politiku,<br />
kontracepciju un komunikācijas tehnoloģijas<br />
attīstību” (Lasmane 2007, 82). Rakstnieks Nils Sakss<br />
ir viens no spilgtākajiem mūsdienu provokatoriem,<br />
kurš spēlējas ar seksualitāti un pārkāpumiem.<br />
2008. gadā izdotajā stāstu krājumā „Nopietni<br />
nolūki” īpaša seksuālo pārkāpumu koncentrācija ir<br />
iekļauta stāstā „Mātes nasta”.<br />
Stāsta sižetu virza tirāniska māte, kura seksuāli<br />
izmanto savu nepilngadīgo dēlu, proti, N. Sakss<br />
mērķtiecīgi pārkāpj vienu no universālajiem tabu –<br />
un ne tikai. Līdzās incesta tabu pārkāpumam<br />
īpaša uzmanība stāstā tiek veltīta pedofīlijai.<br />
Seksuālie pārkāpumi postmodernajā prozā reti<br />
tiek atspoguļoti vieni paši, proti, ja prozas darbā<br />
atspoguļots incesta tabu, tam gandrīz vienmēr<br />
līdzi nāk arī pedofilija, disfunkcionālas ģimenes<br />
attiecības, izvarošana un citi krimināli notikumi.<br />
Tomēr 20. gadsimta sākumā aina bija krasi<br />
atšķirīgāka. Arī tādi kanoniski rakstnieki kā Rūdolfs<br />
Blaumanis novelē „Romeo un Jūlija” (1897) un<br />
Jānis Jaunsudrabiņš garstāstā „Vēja ziedi” (1907)<br />
atspoguļo mīlestību, kas vēlāk izvēršas incestuālās<br />
attiecībās. Incests šajos darbos reprezentē<br />
patriarhāta ietekmes zudību, individuālo vēlmju<br />
konfliktu un atkārtoti uzsver fundamentālo tabu.<br />
Rolāns Barts (Roland Barthes) to apzīmē par<br />
baudas „saplacināšanu”, jo šajā laikā priekšroka<br />
tiek dota „stiprām, cildenām vērtībām: Patiesībai,<br />
89
Change language