Tagad 2015 (9)
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad" 2015 '9 Interaktīvā tiešsaistes versija
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad"
2015 '9
Interaktīvā tiešsaistes versija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
TAGAD<br />
Treškārt, viens no jauno saziņas līdzekļu<br />
pienesumiem ir informācijas – gan valodiskas, gan<br />
vizuālas – pārbagātība un tūlītēja pieejamība. Šis<br />
apstāklis dod zināmas priekšrocības, piemēram,<br />
atvieglo iespēju atrast tekstus, sameklēt ziņas<br />
par kādu parādību, bet arī noteiktus trūkumus,<br />
piemēram, grūtības izvēlēties un orientēties,<br />
atlasīt drošticamu informāciju, atsijāt sēnalas no<br />
graudiem. Tīmeklī ir pieejami ārkārtīgi daudzi<br />
teksti – ne vien t.s. lielajās valodās, bet arī mazajās,<br />
to skaitā latviešu. Ne vien lietišķi, informatīvi, bet<br />
arī literāri. Ko no tā visa ir vērts lasīt apstākļos,<br />
kad katastrofāli trūkst laika? Jaunās informācijas<br />
tehnoloģijas, piemēram, tekstu procesori Word,<br />
LibreOffice Writer utt., ļauj producēt aizvien vairāk<br />
teksta. Runājot par iespieddarbiem, Ēriksens<br />
norāda, ka 1975. gadā Apvienotajā Karalistē<br />
publicētas 35 000 grāmatas, bet 1983 – 53 000,<br />
turpretim vēl desmit gadus vēlāk – 1995. gadā ir<br />
jau 107 000 nosaukumu (Ēriksens 2004, 89). Saskaņā<br />
ar laikraksta The Guardian datiem 2013. gadā šis<br />
skaitlis sasniedza jau 184 000, Lielbritānijai ieņemot<br />
pirmo vietu pasaulē publicēto grāmatu skaita<br />
ziņā uz vienu iedzīvotāju (Flood, 2014). Līdzīgu<br />
statistiku var iegūt arī par citām valstīm. Saskaņā<br />
ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotajām<br />
ziņām (LNB izdevējdarbības statistika) 2014. gadā<br />
Latvijā iznākušas 2177 iespiestās grāmatas un<br />
brošūras, kas ir par 46 izdevumiem jeb 2,6 %<br />
mazāk nekā 2013. gadā (2233 grāmatas), savukārt<br />
par 4 % pieaudzis periodisko izdevumu skaits.<br />
Salīdzinājumam: 2009. gadā šis skaitlis bijis<br />
2244 grāmatas. Var teikt, ka Latvijā pēdējos gados<br />
šis skaits ir puslīdz nemainīgs vai, samazinoties<br />
grāmatu un brošūru skaitam, pieaug žurnālu un<br />
avīžu „masa”.<br />
Cik grāmatu iespējams izlasīt gada laikā? Bērnībā–<br />
varbūt pa vienai katru dienu vai pārdienas.<br />
Pieaugušais, kam nav daudz brīva laika, bet ir liela<br />
vēlēšanās lasīt, varbūt izlasīs 20–30 grāmatu gadā.<br />
Saskaņā ar Pētījumu centra SKDS 2013. gada jūlijā<br />
veikto aptauju puse Latvijas iedzīvotāju (50,4 %)<br />
izlasa tikai divas grāmatas gadā, bet otra puse – vēl<br />
mazāk vai nevienu. Neraugoties uz šo statistiku,<br />
nevarētu teikt, ka Latvijas iedzīvotāji nelasa. Esmu<br />
pārliecināts (un redzu visapkārt) lasītājus, kas lasa<br />
ziņu portālus, blogus, jaunumu lenti feisbukā, tvītus<br />
u.c. tekstus. Šeit ir grūti vai pat neiespējami iegūt<br />
precīzu statistiku. Tātad ir arī milzums virtuālu,<br />
nedrukātu avotu, kuros pats velns var nolauzt kaklu.<br />
Daudzi lasa arī e-grāmatas, kas Latvijā ir salīdzinoši<br />
jauna parādība, bet tās parasti dublē iespiestās<br />
grāmatas un būtībā ir tie paši drukātie izdevumi.<br />
To cenas (vismaz pagaidām) nav būtiski zemākas<br />
par iespiesto izdevumu cenām. Ir cilvēki, kas lasa<br />
svešvalodās, īpaši angļu un krievu (ja kādam vajadzīgi<br />
pierādījumi, lai ieskatās lasītāju kopienas kolektīvajā<br />
blogā „es šobrīd lasu” (http://klab.lv/community/<br />
es_shobrid_lasu/), tāpēc Latvijas grāmatu statistika<br />
nebūt neaptver visus Latvijas lasītāju apvāršņus. Bet<br />
mūs vairāk interesē tieši nedrukāto avotu latviešu<br />
valoda, tās attīstības tendences.<br />
Latviešu valodas aģentūrai jau ir bijušas<br />
publikācijas par latviešu valodas kvantitāti un<br />
kvalitāti elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos vai<br />
presē (jaunākais ir sociolingvistisks pētījums par<br />
valsts valodas ideoloģijas izpausmi televīzijā,<br />
kas tapis 2014. gadā un pieejams elektroniski<br />
(Kibermane 2014). Galvenais secinājums ir tāds,<br />
ka valodas kvalitātei un raidījumu saturīgumam<br />
netiek pievērsta pietiekama uzmanība.<br />
Iesākumā jau pieminētais valodas kvalitātes<br />
aspekts nav mazsvarīgs. Ir skaidrs, ka valodas<br />
kvalitāte, jo īpaši nedrukātajos avotos – ziņu<br />
portālos un blogos – ir ārkārtīgi dažāda:<br />
no ļoti izsmalcinātiem rakstiem līdz pilnīgi<br />
analfabētiskiem savārstījumiem, kas tieši korelē<br />
ar autoru tekstrades pieredzi, izglītības līmeni un<br />
citiem faktoriem. Kopumā visai rudimentāra un<br />
neattīstīta, šķiet, Latvijā ir lasītāju blogu kultūra.<br />
Ir vai nu izbijuši, vai esoši profesionāli kritiķi,<br />
kuri raksta blogus, piemēram, Guntis Berelis,<br />
kas līdztekus publikācijām citos forumos vai<br />
presē savas recenzijas apkopo arī blogā „Guntis<br />
Berelis vērtē: raksti par literatūru” (https://berelis.<br />
wordpress.com/), vai arī pavisam primitīvi<br />
sacerējumi (kas palaikam atgādina anotācijas),<br />
skat., piemēram, sadaļu Jāņa Rozes interneta<br />
grāmatnīcas mājaslapā „Grāmatu blogeri iesaka”.<br />
56
Change language