Tagad 2015 (9)
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad" 2015 '9 Interaktīvā tiešsaistes versija
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad"
2015 '9
Interaktīvā tiešsaistes versija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
TAGAD<br />
postpadomju identitātes krīze, gan arī simboliski<br />
tēvišķā autoritātes zudums. Respektīvi, jaunieši klīst<br />
pa ielām bez mērķa un bez jēgas, jo vērtības, kas<br />
līdz šim bija valdījušas, nacionālisma idejas, kuras<br />
bija aktuālas līdz deviņdesmito gadu sākumam,<br />
aizvirzās perifērijā.<br />
„Metālisti” sevi diferencē, pirmkārt, vizuāli. Viņi<br />
ģērbjas melnā, audzē garus matus, valkā apģērbu<br />
ar provokatīviem un izaicinošiem saukļiem:<br />
„[..] meitenes ar flomāsteriem rakstīja uz savu<br />
džinsu dibeniem „Rape me”?” (Joņevs 2013, 61).<br />
Angļu rape me latviski ir „izvaro mani”. Proti,<br />
subkultūra rada sev provokatīvu vizuālo tēlu, bet<br />
tas ir tikai ārišķīgums. Uz vizuālo tēlu savukārt<br />
reaģē „parastie” cilvēki, uztverdami ārišķību kā<br />
kaut ko agresīvu, kā metaforu masu kultūras<br />
nicināšanai. „Metālisti” mērķtiecīgi atšķir sevi no<br />
citiem kā īpašus, tādējādi romānā tiek iezīmētas<br />
situācijas, kurās masu kultūras pārstāvji interpretē<br />
subkultūru kā tādu, kas pārkāpj un ārda viņu<br />
vērtības. „Metālisti” klīst apkārt un negūst dzīvē<br />
panākumus, kamēr tipizētā patēriņa sabiedrība<br />
strādā labi apmaksātus algotus darbus, brauc ar<br />
pieklājīgiem automobiļiem un citādajā saskata<br />
draudus savai komfortabli konstruētajai dzīvei:<br />
„Šitā pasaule jums nav laba diezgan. Jūs esat tie<br />
īpašie. Normāli dzīvot, censties – tas jums liekas<br />
stulbi! Lai tie lohi paved mašīnā, lai uzsauc aliņu!<br />
Bet mums vajag kanibālus studēt” (Joņevs 2013, 88).<br />
J. Joņeva romāns „Jelgava 94” ir pēdējo gadu<br />
spilgtākā debija, kurā vistiešāk tiek veidota opozīcija<br />
starp subkultūru un masu kultūru, tomēr šajā<br />
opozīcijā neiezīmējas ekstrēms un neatrisināms<br />
konflikts. Lai arī romāns šķietami tiecas iztirzāt<br />
tādus jautājumus kā identitāte, pastāvošās<br />
vērtības, masu kultūra, atkarības un vēlme pārkāpt<br />
līdz šim sabiedrībā valdošās vērtības un normas,<br />
šie centieni ir samērā surdinēti.<br />
VĒLĪNĀ KAPITĀLISMA RADĪTĀ<br />
IDENTITĀTES KRĪZE<br />
Ingas Žoludes debijas romāns „Silta zeme” publicēts<br />
2008. gadā un ir viens no pēdējo gadu spilgtākajiem<br />
romāniem, jo šajā darbā lasītājs nepārtraukti sastapsies<br />
ar pārkāpumiem, piemēram, ar laulības pārkāpšanu,<br />
incestu, narkotikām, emocionālo vardarbību u.tml.<br />
Lielā mērā šie pārkāpumi tiek pamatoti ar vēlīnā<br />
kapitālisma radīto identitātes krīzi un vērtību zudumu.<br />
Joprojām ir aktuālas Ž. Bataja idejas saistībā ar<br />
ekonomiskajiem procesiem un postmodernajām<br />
kapitālisma formām. Vēlīno kapitālismu viņš uzlūko kā<br />
ierobežojošu, utilitāru un morāli graujošu ekonomiku,<br />
kas literatūrā tiek atspoguļota ar iznīcības, greznības<br />
un patēriņa palīdzību. Darbā „Pārkāpuma vīzija”<br />
Ž. Batajs skaidro, ka ekonomiku veido utilitārisms un<br />
ražošana. Transgresija kultūrai nepievieno nekādu<br />
augstāku vērtību sistēmu vai papildu funkcijas.<br />
Arīdzan pārkāpumu literatūrā ir iespējams aplūkot kā<br />
semiotisku interpretāciju par patēriņa sabiedrību: „[..]<br />
pats vērtīgākais dzīves aspekts ir apstāklis – dažreiz<br />
pat nožēlojamākā pieredze – produktivitāte sociālajā<br />
dzīvē” (Bataille 1985, 117). Respektīvi, pārkāpums<br />
nostājas opozīcijā „produktivitātei”, tāpēc bieži vien<br />
tas šķiet bezjēdzīgs.<br />
Mūsdienu literatūrā izzūd šķīrums ne tikai starp<br />
sakrālo un profāno, bet arī starp pielietojamo un<br />
nepielietojamo, nepieciešamību un pārmērību,<br />
nopietno un virspusējo. I. Žoludes romānā „Silta<br />
zeme” tiek skarti vēlīnā kapitālisma radītās krīzes<br />
jautājumi, jo Daniels nepārtraukti balansē uz<br />
robežas, kas meklē ne tikai atsevišķa cilvēka<br />
eksistences jēgu, bet arī visas mūsdienu sabiedrības<br />
jēgu. Romānā pieminētas dažādas luksusa preces,<br />
urbānā vide, zīmolu nosaukumi, masu ikonas ar<br />
mērķi akcentēt to, ka mūsdienu sabiedrība ir falša.<br />
Ja arī eksistējošās ētikas un estētiskās vērtības tiek<br />
pārkāptas, tās ir jau deformējušās un nav skaidri<br />
definējamas. Globalizācijas rezultātā romānā<br />
tiek izpludināta dzimumu matrica. Ja pieņem, ka<br />
cilvēka ķermenis ir kultūras artefakts, kā arī sociālās<br />
kārtības un savā ziņā patērēšanas simbols, tad<br />
Daniels ir transseksuāla būtne. Kosmopolītisms<br />
romānā iezīmē striktu vīrišķā un sievišķā zudumu.<br />
Rakstniece nepārtraukti postmodernā garā<br />
spēlējas ar lasītāju un kādā intervijā ir sacījusi:<br />
92
Change language