Tagad 2015 (9)

TAGAD
skolotājam, kurš var sniegt lietpratīgus ieteikumus.
Ir skaisti un vērtīgi izkopt literāro valodu, bet blogā
sava vieta ir arī sarunvalodas vai pat nenormētas
leksikas ekspresijai. Jāapzinās arī, ka literārā valoda
aptver tikai daļu t.s. valodas kompetences. Valodā
saturs ar formu ir saistīti, un stīva, sterila, kokaina
forma var sakropļot radošu saturu (veselā miesā
vesels gars!). Kvalitatīvu un leksiski daudzveidīgu
tekstu lasīšana bagātina valodu, bet tas nenotiek
bez darba. Tomēr šis darbs nedrīkst kļūt pārmēru
smags vai maniakāli pašmērķīgs; piemēram, lai
arī neviens nenoliegs „Mērnieku laiku” vai „Zaļās
zemes” literārās un valodiskās kvalitātes, būtu
neprāts uzspiest šos darbus nenobriedušiem
prātiem vai, piemēram, trimdas jauniešiem, kuru
valodas resursi mītnes zemē neizbēgami sarūk
uz mītnes zemes valodas rēķina. Daudzviet arī
objektīvas pārmaiņas (ekonomika, izglītības
sistēma utt.) ir padarījušas agrākās agrārās Latvijas
reālijas grūti saprotamas: „Uns kan zahlen mehr
preis, wi andere, darum das wir... e... me... liferejam
preci selber akurat direkt uz auslandi un umkostes
ist fir uns... mm... pavisam schtrunt! Zehn tausen
rubel so oder so – wi spitschk!” Teksts, kurā ir ļoti
daudz nesaprotamu vārdu jau pašiem vecākiem
(šajā gadījumā – ja viņi nepārvalda vācu valodu),
noteikti nebūs pa spēkam arī bērniem – izņemot
gadījumus, kad tiek meklēta konkrēta leksika vai
lietots komentēts vai adaptēts teksts. To ir svarīgi
un svētīgi paturēt prātā, mēģinot pievērst lasīšanai
un rakstīšanai skolēnus.
Proza – var komentēt vēstījuma paņēmienus,
laiktelpu, tēlus, autora stila novitāti un retoriskos
paņēmienus, žanru vai nežanriskumu (t.s. hibriditāti),
noskaņu, tēmu loku, interpretēt darbu kādas
metodes vai vairāku metožu gaismā, salīdzināt
darbu ar citu darbu, vilkt paralēles starp dažādiem
autoriem.
Drāma – var aplūkot lugas personāžus, simbolus,
izteiksmi/valodu, darbības attīstību/virzību, autora
klātbūtni/pozīciju, lugas uzbūvi, žanru, mērķi
(uzvešanai/lasīšanai).
Dzeja – var analizēt formas un satura mijiedarbi,
rakstīt par tēliem, simboliem, kontrastiem/pretmetiem,
līdzībām, skaņu figūrām (aliterācija, asonanse,
muzikalitāte), atskaņām (ja ir), metriku, ritmu,
gramatisko kategoriju ekspresiju, recepciju,
kontekstu, struktūru utt., radoši interpretēt saturu
un formu. Īpaša uzmanība jāpievērš valodai, vārdu
nozīmju pārnesumiem, poētismiem, vecvārdiem,
vārddarināšanas eksperimentiem.
Mūsdienu literatūras teorijas metožu „ābeces”
pārzināšana palīdz tekstus „apsmadzeņot” un
ielikt kādā „plauktiņā”. Tabulā dots pārskats par
galvenajām literatūras analīzes metodēm
(Schütte 2005, 22–23, Habib 2008). Vajadzības
gadījumā papildus var lasīt Ievas E. Kalniņas un
K. Vērdiņa sastādīto krājumu «Mūsdienu literatūras
teorijas» (2013).
Viens no paņēmieniem skolēnu ieinteresēšanai
ir aicinājums veidot lasīšanas dienasgrāmatas
bloga formā. Varbūt vēlāk, jau studiju gados, no
šiem blogiem izaugs esejas un vikipēdijas ieraksti
(Islandes Universitātē ne viens vien mācību kurss
paredz līdzdarbību šīs “tautas enciklopēdijas”
rakstīšanā).
Daži praktiski ierosinājumi teksta apstrādei,
piemēram, domājot par savu bloga ierakstu vai
stilistiskas daudzveidības izkopšanu.
Ar ko sākt? Izvēlēties teksta veidu. Katram veidam
ir sava specifika, kas ietekmē tā apstrādes iespējas.
58