lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv
lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv
lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
3. Ko ci<strong>lv</strong>ēkam līdz kāda mācība, kuras tekstu viņš gan varbūt drīkst, jā, pat vajag to dzirdēt, bet no<br />
tās nedrīkst saprast ne pušplēsta vārda?! Te tad tomēr acīmredzami tikpat labi varētu no šādas mācības<br />
nekad ne vārda nedzirdēt!<br />
4. Pie Dieva, ja Dieva mācības pie ci<strong>lv</strong>ēkiem tā īsti pie gaismas aplūko, tad pie tam bieži nonāk pie<br />
lietām, pie kurām katra strausa kuņģis varētu apgriezties otrādi! Ja ci<strong>lv</strong>ēki citā viņu rīcībā arī tieši nav<br />
tik pārāk dumji un tumši, kā kāda bezmēness mākoņaina nakts, tad viņu Dieva mācības viņi tādi noteikti<br />
ir simtkārt! vai nu viņi tic vienai muļķībai pēc otras — ka no tām jau sunim vajag sākt sajust riebumu<br />
— nerunājot par godīgu ci<strong>lv</strong>ēku — vai viņi netic nekam.<br />
5. ak Kungs un pavēlniek, tu to nevari ticēt, kā es bieži jūtos, kad man kā labu un patiesu vajadzēja<br />
ci<strong>lv</strong>ēkiem sprediķot to, ko es iepriekš vairāk kā caur un biju pārliecināts kā par totālākiem meliem. Tīri<br />
aiz dusmām es bieži pats sevi būtu varējis nožņaugt. Bet ko tas līdzēja? Ja vērsis reiz ir iejūgā, viņam<br />
vajag vilkt — vai tas ir viegli vai grūti -, citādi sitieni ir pārpilnībā. sprediķojot es bieži domāju un pats<br />
sev jautāju: “Kurš gan ir viens nožēlojams vērsis, es, sprediķotājs, vai tas, kuram es sprediķoju? Un es<br />
nekad nespēju atgaiņāties no domām, ka, pamatā vajadzības spiests, tomēr vienmēr es pats biju lielākais<br />
un dumjākais vērsis! Jo tas, kas manī klausījās, ja viņš bija gudrs ci<strong>lv</strong>ēks, pēc tam varēja mani no sirds<br />
izsmiet un pie saviem draugiem par mani uzjautrināties; bet es templī, pie nolādētā ūdens soda, to nedrīkstēju<br />
darīt.<br />
6. Tādēļ, augstais pavēlnieks, saku: “Tagad prom no mums visu, kas tur pilnākā nopietnībā ir tīri velna!<br />
No šī brīža mēs kļūsim īsti saprātīgi ci<strong>lv</strong>ēki un mūžam vairs ne par kādas ci<strong>lv</strong>ēciskas muļķības kalpiem!<br />
No šī brīža pie ieročiem un tīra saprāta! viss pārējais piederas starp veca grēku āža ragiem, kuru<br />
vajag nonāvēt un sadedzināt ar taisnīgu dusmu ugunīm, — bet nu par kaut ko citu!<br />
7. vai tu, augstais pavēlnieks, nezini, ko šis labais Dieva ci<strong>lv</strong>ēks it kā pieprasītu, ja viņš mūs tikai uz<br />
pavisam īsu dažu dienu laiku pieņemtu par saviem mācekļiem? Jo no viņa īsākā laikā vajadzētu ārkārtīgi<br />
daudz ko iegūt! vai tu gan domā, ka mēs it kā pavisam nevainīgi varētu viņam par to jautāt?”<br />
8. JŪLiJs saka: “Katrā ziņā; bet es arī pavisam noteikti zinu to, ka viņš nekādu materiālu algu nekur<br />
nepieņem, bet gan vienmēr tikai kādu garīgu! ak, viņam nekad nav klāt nekāda nauda un tomēr nekad<br />
nekur nepaliek kādam parādā. Kas viņam pa prieku kaut ko dara, to viņš kādā citā ceļā atlīdzina tūkstoškārt;<br />
jo viņa vārds un viņa griba ir vairāk vērta, kā visa pasaule! vairāk zināt jums nav vajadzīgs, un<br />
nu varat darīt, ko jūs gribat!”<br />
9. JaUNais FaRiZeJs saka: “Pavisam labi un liels paldies tev, tu augstais pavēlniek, par šo mūsu<br />
prāta apgaismošanu; jo nu es jau īsti labi zinu, ko mēs visi darīsim, un zināmā mērā mums vajag darīt!<br />
Tagad tikai mēs visi pavisam nopietni vērsīsimies pie viņa, un ko viņš teiks, to mēs arī darīsim.”<br />
8. Kunga noteikumi pie mācekļu uzņemšanas<br />
1. Pēc šiem vārdiem JaUNais FaRiZeJs pieceļas, nāk pāri pie Manis un saka: “Kungs, meistar un<br />
dziedniek, kuram nav līdzīga! Kas esmu es un mani divdesmit deviņi brāļi, to tu zini pavisam droši<br />
un noteikti, un kas tu īstenībā esi, mēs arī dzirdējām no augstā pavēlnieka Jūlija; te tātad nav vajadzīgs<br />
daudz šurp un turp jautāt. Bet, tā kā mēs dzirdējām, ka reizēm tu pieņem arī mācekļus, tad arī mēs vēlētos<br />
— tikai uz īsu laiku, ja tas it kā nevarētu būt uz ilgāku — būt tavi mācekļi.”<br />
2. es saku: “viss būtu labi, bet redzat: Putniem ir viņu ligzdas un lapsām viņu alas; bet man nav<br />
nekā, uz ko es uzliktu savu ga<strong>lv</strong>u!<br />
3. Kas ir vai grib būt Mans māceklis, tam uz savas muguras vajag ņemt smagu nastu un tā Man sekot!<br />
Laicīgas priekšrocības pie Maniem mācekļiem nav saskatāmas, pretēji, Mana vārda un manas mīlestības<br />
dēļ viņiem pat vajag jau esošos laicīgos labumus un īpašumus pamest ne tikai uz laiku, bet gan<br />
uz visiem laikiem; pat sieva un bērni tiem nedrīkst būt šķērslis ceļā, ja viņi grib būt pilnīgi patiesi Dieva<br />
valstības mācekļi. viņiem nedrīkst būt nauda vai citādi laicīgi dārgumi, arī ne divi svārki, bez vajadzības<br />
kurpes, kules, lai tajās ko ieliktu, un nūja vai ceļa spieķis, lai sevi aizsargātu pret kādu iespējamu<br />
ienaidnieku.<br />
5. Uz zemes viņiem nekas cits nedrīkst piederēt, kā vienīgi Dieva valstības slēptākie noslēpumi. Ja<br />
jums tas labpatīk, tad jūs varat būt Mani mācekļi.”<br />
6. Katram Manam māceklim, līdzīgi Man, pret katru vajag būt pilnam mīlestības, lēnprātības un pacietības.<br />
savu ļaunāko ienaidnieku viņam tāpat vajag svētīt, kā savu labāko draugu, un, ja rodas izdevī-<br />
10