lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv

3. Ko cilvēkam līdz kāda mācība, kuras tekstu viņš gan varbūt drīkst, jā, pat vajag to dzirdēt, bet no
tās nedrīkst saprast ne pušplēsta vārda?! Te tad tomēr acīmredzami tikpat labi varētu no šādas mācības
nekad ne vārda nedzirdēt!
4. Pie Dieva, ja Dieva mācības pie cilvēkiem tā īsti pie gaismas aplūko, tad pie tam bieži nonāk pie
lietām, pie kurām katra strausa kuņģis varētu apgriezties otrādi! Ja cilvēki citā viņu rīcībā arī tieši nav
tik pārāk dumji un tumši, kā kāda bezmēness mākoņaina nakts, tad viņu Dieva mācības viņi tādi noteikti
ir simtkārt! vai nu viņi tic vienai muļķībai pēc otras — ka no tām jau sunim vajag sākt sajust riebumu
— nerunājot par godīgu cilvēku — vai viņi netic nekam.
5. ak Kungs un pavēlniek, tu to nevari ticēt, kā es bieži jūtos, kad man kā labu un patiesu vajadzēja
cilvēkiem sprediķot to, ko es iepriekš vairāk kā caur un biju pārliecināts kā par totālākiem meliem. Tīri
aiz dusmām es bieži pats sevi būtu varējis nožņaugt. Bet ko tas līdzēja? Ja vērsis reiz ir iejūgā, viņam
vajag vilkt — vai tas ir viegli vai grūti -, citādi sitieni ir pārpilnībā. sprediķojot es bieži domāju un pats
sev jautāju: “Kurš gan ir viens nožēlojams vērsis, es, sprediķotājs, vai tas, kuram es sprediķoju? Un es
nekad nespēju atgaiņāties no domām, ka, pamatā vajadzības spiests, tomēr vienmēr es pats biju lielākais
un dumjākais vērsis! Jo tas, kas manī klausījās, ja viņš bija gudrs cilvēks, pēc tam varēja mani no sirds
izsmiet un pie saviem draugiem par mani uzjautrināties; bet es templī, pie nolādētā ūdens soda, to nedrīkstēju
darīt.
6. Tādēļ, augstais pavēlnieks, saku: “Tagad prom no mums visu, kas tur pilnākā nopietnībā ir tīri velna!
No šī brīža mēs kļūsim īsti saprātīgi cilvēki un mūžam vairs ne par kādas cilvēciskas muļķības kalpiem!
No šī brīža pie ieročiem un tīra saprāta! viss pārējais piederas starp veca grēku āža ragiem, kuru
vajag nonāvēt un sadedzināt ar taisnīgu dusmu ugunīm, — bet nu par kaut ko citu!
7. vai tu, augstais pavēlnieks, nezini, ko šis labais Dieva cilvēks it kā pieprasītu, ja viņš mūs tikai uz
pavisam īsu dažu dienu laiku pieņemtu par saviem mācekļiem? Jo no viņa īsākā laikā vajadzētu ārkārtīgi
daudz ko iegūt! vai tu gan domā, ka mēs it kā pavisam nevainīgi varētu viņam par to jautāt?”
8. JŪLiJs saka: “Katrā ziņā; bet es arī pavisam noteikti zinu to, ka viņš nekādu materiālu algu nekur
nepieņem, bet gan vienmēr tikai kādu garīgu! ak, viņam nekad nav klāt nekāda nauda un tomēr nekad
nekur nepaliek kādam parādā. Kas viņam pa prieku kaut ko dara, to viņš kādā citā ceļā atlīdzina tūkstoškārt;
jo viņa vārds un viņa griba ir vairāk vērta, kā visa pasaule! vairāk zināt jums nav vajadzīgs, un
nu varat darīt, ko jūs gribat!”
9. JaUNais FaRiZeJs saka: “Pavisam labi un liels paldies tev, tu augstais pavēlniek, par šo mūsu
prāta apgaismošanu; jo nu es jau īsti labi zinu, ko mēs visi darīsim, un zināmā mērā mums vajag darīt!
Tagad tikai mēs visi pavisam nopietni vērsīsimies pie viņa, un ko viņš teiks, to mēs arī darīsim.”
8. Kunga noteikumi pie mācekļu uzņemšanas
1. Pēc šiem vārdiem JaUNais FaRiZeJs pieceļas, nāk pāri pie Manis un saka: “Kungs, meistar un
dziedniek, kuram nav līdzīga! Kas esmu es un mani divdesmit deviņi brāļi, to tu zini pavisam droši
un noteikti, un kas tu īstenībā esi, mēs arī dzirdējām no augstā pavēlnieka Jūlija; te tātad nav vajadzīgs
daudz šurp un turp jautāt. Bet, tā kā mēs dzirdējām, ka reizēm tu pieņem arī mācekļus, tad arī mēs vēlētos
— tikai uz īsu laiku, ja tas it kā nevarētu būt uz ilgāku — būt tavi mācekļi.”
2. es saku: “viss būtu labi, bet redzat: Putniem ir viņu ligzdas un lapsām viņu alas; bet man nav
nekā, uz ko es uzliktu savu galvu!
3. Kas ir vai grib būt Mans māceklis, tam uz savas muguras vajag ņemt smagu nastu un tā Man sekot!
Laicīgas priekšrocības pie Maniem mācekļiem nav saskatāmas, pretēji, Mana vārda un manas mīlestības
dēļ viņiem pat vajag jau esošos laicīgos labumus un īpašumus pamest ne tikai uz laiku, bet gan
uz visiem laikiem; pat sieva un bērni tiem nedrīkst būt šķērslis ceļā, ja viņi grib būt pilnīgi patiesi Dieva
valstības mācekļi. viņiem nedrīkst būt nauda vai citādi laicīgi dārgumi, arī ne divi svārki, bez vajadzības
kurpes, kules, lai tajās ko ieliktu, un nūja vai ceļa spieķis, lai sevi aizsargātu pret kādu iespējamu
ienaidnieku.
5. Uz zemes viņiem nekas cits nedrīkst piederēt, kā vienīgi Dieva valstības slēptākie noslēpumi. Ja
jums tas labpatīk, tad jūs varat būt Mani mācekļi.”
6. Katram Manam māceklim, līdzīgi Man, pret katru vajag būt pilnam mīlestības, lēnprātības un pacietības.
savu ļaunāko ienaidnieku viņam tāpat vajag svētīt, kā savu labāko draugu, un, ja rodas izdevī-
10