lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv

ja pret viņu uzsākt. Un redzi, tā tieši ir tā peļķe, kurā mēs atrastos, ja viņš nopietnībā būtu tas dziednieks
no Nācaretes! Bet, tā kā mēs nu esam redzējuši šī vēra cēlāko sirdi, tad viņš arī var būt dziednieks
no Nācaretes un viņa dēļ mums tak noteikti vairs nevajadzēs nonākt peļķē! — Te tev nu ir uzticami
patiesa atbilde, kuru tu mums tik draudīgi prasīji, bet tādēļ arī tu dod mums patiesu atbildi uz mūsu
jautājumu!”
14. JŪLiJs saka: “Nu tad, tad ziniet, ka viņš ir tas, Kuram ir padoti visi dabas un visi debesu spēki!
Par viņu pirmīt liecināja meitenīte un viņa mājienam paklausīja eņģelis, kad viņš jums rādīja savas varas
paraugu; bet kur jūs to nu zināt, sakiet man, ko jūs gribat darīt un darīsiet?”
6. Domu apmaiņa par Jēzu starp farizejiem un Jūliju
1. JaUNais FaRiZeJs un kopā ar viņu arī visi pārējie saka: “Tādēļ lai slavēts Dievs augstībā, ka viņš
cilvēkiem ir devis tādu varu, kas vājajiem mirstīgajiem var dāvāt tikai svētību! Pravietojumos gan teikts,
ka izraēlas tautai Dievs reiz sūtīs Mesiju. Nu, kā tas ir, ja mēs viņu kā tādu pieņemam? Pēc apsolījums
Mesija gan nedrīkstētu būt dzimis un cēlies no Galilejas; bet tā arī ir tāda pravieša runa, kura pamatā,
kas attiecas uz garu, tad tomēr pilnīgi nav saprotama! Mēs gan tā īsti nekad neesam sapratuši, kādēļ no
Galilejas nav jāceļas nevienam pravietim vai citādi kādam lielam vīram, pie kam galilieši tak nav vainīgi,
ka viņi ir galilieši. Bet rakstīts tas reiz tā ir! Kas tam grib ticēt, tas lai tic; bet kas negrib ticēt, tas lai to
atmet — un mēs visi to apmēram drīkstētu piederēt pie pēdējiem. Tādēļ tas mūs arī pavisam netraucē
šo dziednieku no Nācaretes pieņemt kā Mesiju labākā veidā un formā.
2. Bet zināmā mērā tas tomēr ir kas ļoti ārkārtēji dīvains un liels jautājums, kā šis cilvēks ir nonācis
pie šādām ārkārtēji augstām, Dievam līdzīgām īpašībām! Jo cik daudz mēs mūsu izziņām par viņu
un viņa izcelšanos esam izdibinājuši, tad viņš ir kāda namdara dēls, kas līdz savam ir kā trīsdesmitajam
gadam ir palicis mājās un kopā ar savu tēvu un dažiem brāļiem drīz vienā, drīz otrā vietā strādājis
namdara darbu un neviens pie viņa nekad nav atklājis kā ārkārtēja; viņu arī nekad nav redzējuši lasām,
rakstām un rēķinām. arī viņa satiksmei ar cilvēkiem jābūt bijušai vārdos ļoti skopai un nekas mazāk kā
atjautīgai.
3. Jā, pašā Nācaretē mums gan stāstīja, ka viņa tēvs un māte viņu ļoti bieži bāruši, tādēļ, ka, pirmkārt,
viņš nebija viegli aizvedams uz sinagogu un, otrkārt, nekad negribēja ļaut lasīt priekšā rakstus un maz
vai neko nezināja no sabata. Mīļāka viņam bija bijusi daba un zemes lietu klusa vērošana.
4. Tādējādi pie viņa mīļākām nodarbībām piederēja arī zvejošana, un viņš vienmēr zvejoja ar labiem
panākumiem, tādēļ zvejnieki arī labprāt bija kopā ar viņu.
5. Īsi, ko tik mēs par viņu vienmēr kaut kur varējām uzzināt, tas noteikti norādīja uz to, ka, pirmkārt,
viņš nekad nav apmeklējis kādu skolu, un, otrkārt vienmēr pavisam labi bija pazīstams kā cilvēks, kura
kāda izglītības pakāpe mirdzēja ļoti niecīgi.
6. Bet pēkšņi viņš esot atmodies un iegājis tādā gudrībā, ka ar labāko pārliecību varētu teikt, ka pasaule
vēl nekad nav nesusi gudrāku cilvēku!
7. Nu, to un dabīgi vēl daudz ko citu mēs noteikti patiesi precīzi esam par viņu uzzinājuši. Tagad
viņu atrodam šeit un pārliecināmies, ka viņš ir pavisam neparasti ārkārtējs vīrs; un tādēļ mums pavisam
nevar ņemt ļaunā, ka mēs jautājam: kā viņš nonāca pie šādām nekad nedzirdētām īpašībām, kādas
pirms viņa nekad nebija nevienam cilvēkam un noteikti turpmāk nevienam cilvēkam vairs nebūs?
8. JŪLiJs saka: “Bet kas pazīst Dieva gara mērķi un mēru, ciktāl tas grib stāties iedarbīgās sakarā ar
kāda cilvēka garu?! vai nevar notikt, ka visvarenais Dieva Gars savā varas pilnībā savienojas ar kāda cilvēka
garu un tad darbojas un dara tā, kā, pavisam dabīgi, nekad nevar darboties un darīt kā cilvēks, jo
viņš nav nekāds Dievs?!
9. Bet kur caur kāda, tam nolūkam noteikti reti piemērota, cilvēka bezgala spēcinātu garu runā, darbojas
un dara pats Dievs, te mums vājajiem mirstīgajiem, dabīgi, vajag parādīties brīnumam pēc brīnuma.
vārds un darbs ir viens, — mēs nevaram atdarināt ne vienu, ne otru; jo pēc miesas un ierobežota
gara mēs esam tikai cilvēki. Bet viņš tikai pēc miesas ir mums līdzīgs cilvēks, bet pēc gara viņš augstākā
mērā ir Dievs un pārvalda visu bezgalību!
10. Bet tā kā — tas nozīmē tas nozīmē pie mūsu romiski teozofiskiem priekšstatiem — iepazītais tīri
dievišķais, kur un kā tas vienmēr neizpaustos, ir ļoti godājams un pielūdzams, tad arī šeit ir skaidrs, ka
mums ar kādu cilvēku, caur kuru redzami un rokām aptverami visā pilnībā darbojas visvarenais Dieva
8