lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv

nožēlas pilni laupītāji, slepkavas, bet kāda skopuļa un augļotāja dvēsele nekad, jo viņš ir nelabojams un
tādēļ kļūst materiāls no kura velni cels kādu zemāko elli!
6. viens augļotājs ir patiesa elles mašīna ierīkota visu cilvēku sagandēšanai un kā tāds arī uz mūžību
paliks pilnīgākais elles īpašums.
7. Uzliec kādam augļotājam ķēniņa kroni, dod viņam scepteri un turklāt vēl spēcīgu karaspēku un
tu pār nabaga cilvēkiem par tirānisko reģentu esi nolicis sātanu, kas nesaudzēs savu padoto pēdējo asins
pilienu! Tādēļ lai no Manis ir nolādēts katrs skopulis un katrs augļotājs!
8. Bet tādi cilvēki, kas ir kļuvuši ļoti bagāti caur viņu roku čaklumu zem debesu žēlastības ietekmi, ir
šīs zemes labi un cēli augļi. viņi arvien ir pastāvīgi krājēji nabagiem un vājiem. Bezpajumtniekiem ceļ
jaunas mājvietas un kailajiem brāļiem un māsām auž tērpus. Bet tādēļ arī viņu alga kādreiz būs liela; jo
viņi sevī jau uz šīs zemes nes skaistākās un augstākās debesis!
9. Kad reiz viņu dvēseles atstās viņu miesas, tad no viņu sirdīm izplatīsies debesis un viņi visi būs
novietoti tās vidū, līdzīgi kā austoša saule izplata savas pašas gaismu un tad dižojas no viņa izejošas
visu atdzīvinošās un radošās gaismas lielā centrā.
10. Bet citi labi cilvēki būs svētlaimīgi tikai līdzīgi planētām, kas priecājās zem saules siltajiem un
atdzīvinošiem stariem, bet pie tam vienmēr ir kāda nakts puse.
11. Jā, mīļais Kirenij! Uz šīs zemes būt bagātam un sev izlietot tikai tik daudz, cik tas nepieciešams
sevis paša uzturēšanai, tātad pret sevi varēt būt skops un jo devīgāks pret nabagiem, tā ir lielākā Dieva
līdzība jau miesā uz šīs zemes! Bet jo lielāka pie kāda cilvēka ir šī īstā un vienīgi patiesā Dieva līdzība, jo
vairāk viņam arī vienmēr pieplūst svētība un žēlastība no debesīm!
12. Tādam cilvēkam iet kā kādai saulei! Jo vairāk tā pār zemes virsmu liek izstarot savai gaismai, jo
gaišāk tā arī mirdz sevī pašā, bet kad ziemā ar savas gaismas dāvāšanu tā kļūst skopāka, kaut arī tikai
šķietami, tad tai sevī pašā arī ir nabadzīgāka un vājāka gaisma, ja arī te, protams, tikai šķietami.
13. Kas dod daudz ar mīlestību un prieku, tam atkal tiek ārkārtīgi daudz dots!
14. Jo ja tu kādas istabas vidū noliec spožu gaismu, tad tā no visām sienām arī atkal atstaros atpakaļ
gaismas vidu un spožo gaismu ietvers ar varenu mirdzumu, un caur to pamatgaisma kļūst vēl lielāka,
varenāka un iedarbīgāka; bet ja tu lielas telpas vidū noliec kādu tikai vāji mirgojošu lampiņu, te vāji
apgaismotās sienas gan arī dos atpakaļ tikai ļoti trūcīgu gaismu un ar pamatgaismas mirdzumu būs ļoti
kļūmīgi!
15. Tādēļ jūs, ar šīs zemes mantu bagātīgi apdāvinātie, esat dāsni, līdzīgi kā saule pie debesīm ir dāsna
ar tās gaismu, tad arī jūs kļūsiet un iegūsiet līdzīgi saulei.
16. Jo kādā labā augsnē tu nevari iesēt labu sēklu, ka tā tev nenestu atpakaļ simtkārtīgu ražu. Bet kādas
labas sirds labi darbi jau ir labāko augļu sēkla, un nabaga cilvēcei ir labākā augsne. To nekad neatstājat
atmatā, bet gan šajā augsnē izšķērdīgi sējat un jums vienmēr tiks atkal atdota simtkārtīga raža šeit
un tūkstoškārtīga viņsaulē, par ko es te stāvu kā drošs Galvotājs!”
193. Cilvēka dabas pamati.
1. (Kungs) “Protams, šur un tur gan teiks un nostādīs tā un jautās: Jā, jā, ir gan labi sprediķot par
devīguma tikumu un skopumu attēlot kā pretīgu netikumu, bet kas te īstenībā var ko darīt, ka kādam
cilvēkam kā patiess dzīvības pamats ir nepārvarama dziņa uz izšķērdīgu devīgumu, bet par to kādam
citam vistīrākais skopums?! Pie abiem tā ir viņu iekšējākās mīlestības lieta un ārēja izpausme, no kuras
ikviens sev pašam pamodina aplaimojošu sajūtu, kad viņš, viens kā otrs, dara pēc savas dziņas. Tas
pirmais kļūst bēdīgs, ja viņam nav tik liela pārpilnība, lai aplaimotu savas nabaga līdzcilvēkus, un otrs
kļūst bēdīgs, ja viņš neiegūst tik daudz cik viņš grib — un pat varbūt pazaudē! Tas viss jau sākotnēji ir
cilvēka dabā, un pamatā tas tad nevar būt ne kāds netikums, ne kāds patiess tikums. skopulim netikums
ir derīgums un devīgajam līdzīgā mērā skopums. vai ūdens ko var darīt tādēļ, ka tas ir pavisam
maigas un pakļāvīgas dabas un kas te var nolādēt akmeni, ka tas ir ciets?! Ūdenim vajag būt tādam kāds
tas ir, un līdzīgi akmenim, kāds tas ir.
2. No vienas puses tas gan ir pareizi, devīgā daba ir būt devīgam un skopuļa daba tīri pretējais! Bet
tā lieta ir tāda: Katrs cilvēks kā bērns nāk šajā pasaulē ar dziņu uz savtību un skopumu un viņa dvēselei
sevī vispār vēl ir rupji materiāli dzīvnieciski elementi, un, proti, tas ir spēkā katrai dvēselei kas šeit nav
no augšas, bet tikai no šīs Zemes! Bet pavisam brīvas no šiem elementiem nav arī tās dvēseles, kas uz šo
212