lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv

daļas mūsu eksistences ir attaisnojama un tādēļ es arī nekāda gara un nekāda Dieva nebaidos. es nekad
neesmu uzsācis ko ļaunu, izņemot man kā cilvēkam šad un tad patika kāda ziedoša jaunava un pie tā
tomēr atkal bija vainīga mana daba! Kādēļ man tik ļoti vajadzēja patikt kāda skaista jaunavīgi krāšņa
jaunava? vai tādu dominējošu iekāri es pats esmu licis savā būtībā? Par to es neko nezinu! Kas tad man
deva grūti apmierināmas mīlestības alkas? Kas manī ir slāpju un izsalkuma radītājs? Kādēļ tad man
vajag ēst un dzert? Redzi, to visu mūsos panāk augstāki spēki, kuriem mēs nevaram likt pretī kādu pozitīvu
likumu! Līdz zināmai pakāpei mēs gan paši varam sevi noliegt, bet pāri tai ne pa matu platumu!
Bet ja tā, kāds tīrāks prāts un gudrība mana amata un manas rīcības dēļ te gan spēj mani vest stingras
tiesas priekšā? Kāds cilvēcisks, kas tikai līdzīgi man gaiši domā, nē, — un tikpat maz kāds visaugstākais
un gaiši dievišķīgs! Kādēļ tad man Dieva priekšā būtu muļķīgi jābaidās?”
19. stahars saka: “Bet stāv tak rakstīts, ka cilvēkam jābīstas Dieva, jo Dievs ir visuvarens un cilvēks
ļoti nevarīgs, kas ar savu varu nekad nevar stāties pretī Dievam!”
20. Runātājs saka: “Pavisam pareizi! Jā, Dievu jābīstas; bet tas ir teikts tikai cilvēka morālei, bet ne
caur un caur cilvēkam visās viņa dzīvības funkcijās! Bet pat šīs bailes īstenībā ir tikai mīlestības bailes,
kurām zināmā veidā jābūt tikumiska cilvēka dzīvības brīvas gribas vadonim, kā te ir vecāku mīlestības
bailes par viņu bērniem. Bet liec Dievam tev dot likumu, kas tev aizliedz elpot vai sagremot, vai sisties
pulsam vai novecot, aug matiem vai nagiem, vai saost vai garšot un sajust prieku vai sāpes! Kāds tikai
daļēji gurds Dievs varētu to darīt?! Kur tad mums ir mēraukla, pēc kuras mēs precīzi varētu izdibināt
kur cilvēkam visos domas, gribas un rīcības virzienos, brīvi no visām nepieciešamām dzīvības funkcijām,
ir un kur viņš ņem savu pozitīvi drošo viedokli?!
21. Kas zina pavedienus ar kuriem, pati par sevi pilnīgi brīvā dabas dzīvība ir saistīta ar tīri garīgo
un ciktāl tā, no pavedieniem pavisam neierobežota, var kustēties kā patstāvīga?! Jā, gan redz, ka katrs
cilvēks zināmā mērā ir brīvs- viņš var iet kur viņš grib, viņš var stāvēt vai sēdēt, pēc patikas ar savām
acīm var lūkoties visos virzienos-; bet visam tam pa priekšu tomēr iet kāda nepieciešamība, kas izriet
no ierobežotās dabas dzīvības!
22. Tādēļ liels jautājums, kur tad cilvēkā īstenībā ir likts cilvēka brīvs morāles viedoklis starp nepieciešamo
dabas dzīvību un brīvi garīgo būtību! Cik ilgi tas nav skaidri izdibināts, nevar būt runa ne par
kādu grēku, ne par kādu tikumu.”
157. Florans filozofē par Dievu.
1. stahars saka: “Draugs, es zinu, ka tu esi liels pasaules gudrais, un ka grūti tev kaut ko likt pretī;
bet tev tomēr nevarēja paiet secen eņģeļa dīvainie darbi! vai nu viņš tos veica mūsu dabas dzīvībai vai
vienīgi tikai mūsu garam?”
2. Runātājs saka: “Mēs tos redzējām ar mūsu acīm; vai to redzēja arī tie Jeruzalemē? Nē! Tā ka ar
juteklīgi dzīvām acīm viņi tos neredzēja un tātad arī pavisam nevar tiem ticēt, ja arī viņiem par tiem
tiktu darīts zināms, vai mēs kā saprātīgi cilvēki tādēļ varēsim uz viņiem dusmoties vai pat viņus nolādēt
visādiem sodiem?!
3. Mums tikai caur mūsu jutekļiem tika uzvelta nepieciešamība ticēt; bez acīm mēs tikpat labi būtu
sprieduši nepareizi kā tie nu Jeruzalemē. saki man, kur te savu sākumu ņem īsteni tikumiskais stāvoklis.
atmet prom to ko redzēja tavas acis un to nepieciešamais redzes spēks, un tad nosaki absolūti morālo
viedokli!”
4. stahars saka: “Draugs, es jau redzu, ka mēs tik viegli nesapratīsimies! To mums pilnīgi vajag paskaidrot
kādam augstākam garam! es nu redzu pie mums nākam eņģeli; tev ar viņu vajag runāt un es nu
būtu ļoti ziņkārīgs piedzīvot, kā jūs to lietu savā starpā nokārtosit!”
5. vienmēr vienādi lietišķi runātājs saka: “Mīļais draugs! eņģelis man ne par matu nerūp vairāk kā
tu un es ar viņu runāšu tāpat kā ar tevi nu viņam vēl mazāk ko atlaidīšu kā tev, ar to ka viņš ir svētlaimīgs
gars un bauda katru pilnību; kamēr mums kā vēl tārpiem vajag rāpot šīs zemes cietsirdīgās un
netīrās virsmas putekļos! Patiesība ir tikai viena un tikpat labi attiecas uz kādu eņģeli kā uz pasaules
netīrāko plukatu!”
6. Pie šiem vārdiem eņģelis jau arī bija klāt un teica: “Floran, tātad tu no manis pavisam nebaidies?”
7. Runātājs saka: “Ja tu zini manu vārdu, tad tu arī zināsi iemeslus manī, kādēļ man Dieva priekšā
un tāpat arī tavā priekšā nevar būt nekādas bailes, un ja arī tu veiktu vēl tūkstots lielākus brīnumus. es
170