lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv

meistars; jo redzi, katrs pats sevi noteikti pazīst vislabāk un tādēļ arī ir savs vistuvākais un noteikti arī
vislabākais draugs. Ja nu kāds zināmā labā garastāvoklī tā ko pats par sevi izsaka, tad no kādas nepatiesības
noteikti nav ne pēdas; pie tam tik gudram vīram gan var būt kāds apslēpts iemesls, kādēļ viņš dažu
cilvēku skatienam sevi tūlīt neatklāj un vēlāk mēs to noteikti uzzinām. aplūko tikai gudro Mataelu, ka
viņš, cik bieži viņš tikai gudro grieķi redz, viņš gandrīz vienmēr ir līdz asarām aizkustināts! Brāli, tam
noteikti ir savs labs un nozīmīgākais pamats!
6. Man šķiet, ka arī lielā mīlestība, ko citādi izskatā tik ļoti atjautīgā meitenīte šim grieķim izrāda,
runā vairāk par nekā pret manu apgalvojumu. Jo paskat reiz mūs jaunā brīnumdara patiesi pārdabīgo
skaistumu! es domāju, ka viņā tak nekavējoties līdz izmisumam vajadzētu iemīlēties tūkstoš reiz tūkstotim
sievām un meitām? Un tomēr meitenīte viņu tikko ievēro, kaut gan viņš kā jauneklis ir tūkstots
reizes skaistāks nekā meitenīte; bet grieķim viņa vēlētos ieiet tieši sirdī! Brāli, es saku, ka arī tam ir savs
pamatojums. Bet šai meitenītei tātad būs kāds pavisam cits iemesls, kura dēļ viņa šķietamajā grieķī ir
tik ļoti iemīlējusies. sīkāk novērojot, man šķiet, it kā meitenīte viņā būtu iemīlējusi tikai dievišķo un
gandrīz pavisam te neņemtu vērā viņa miesu. Pavēro tikai reiz viņas vairāk godbijībā, nekā jutekliskā
mīlestībā starojošās acis, un tu viegli manīsi, ka meitenītē nav ne pēdas no kādas jutekliskas mīlestības!”
7. sNeTaLs saka: “Brāli, tu savu vardu patiesi nevalkā velti, jo zvejniekam vajag būt asai redzei! Man
pašam jau tagad uzkrīt simts lietas, kuras es iepriekš pavisam neievēroju; tās visas norāda uz tavu apgalvojumu.
bet nu arī pie tā mācekļa man kaut kas uzkrīt. viņš no tagad gandrīz noteikti esošā meistara
vairākas reizes ir ticis sūtīts mājā, bet es neredzēju, kā viņš gāja, bet gan viņš tev bija tur un te! viņa iešana
ir kā viņa rakstīšana; kur viņš grib būt, tur viņš arī jau ir! Brāli, arī tas man neliekas īsti kārtībā! Ja
viņš vienmēr nedarītu tikai to, ko viņam zināmā mērā pavēl šķietamais grieķis, tad es gandrīz viņu pašu
vēlētos turēt par meistaru; bet pie kam viņš vienmēr dara tikai to, kas viņam no šķietamā grieķa tiek
pavēlēts, tad viņu tomēr var turēt tikai par kalpotāju un nevis par kungu. bet tas gan ir augstākā mērā
ievērības cienīgi, cik tālu viņš šo jauno cilvēku ir ievedis zināmajā, tīri dievišķā maģijā!”
8. RiBaRs saka: “To, ko tu tagad pamanīji, tas man pie viņa jau pirmīt ļoti uzkrita. bet zini, arī pie
viņa astoņu zivju apēšanas es pie sevis manīju to dīvainību, ka viņš nevienu zivi, līdzīgi mums, neapēda
ar muti; viņš tikai zivi pielika pie mutes — un cauri bija ar to! Zivs pazuda kopā ar ādu un asakām, tāpat
viņš apēda maizi un tāpat vīnu. viss, kad viņš to pielika pie lūpām, acumirklī pazuda! Man viņam līdzās
kļuva pilnīgi baisi! Patiesi, es tā pavisam nemanāmi pāris reizes zem galda paskatījos uz viņa kājām; bet
tās vienmēr bija tik tīras un debešķīgi skaistas, cik tīras un skaistas kājas es savā dzīvē neesmu redzējis
ne pie kādas jaunavas, nerunājot par kādu jaunekli! Tas mani atkal nomierināja, un ja es nebūtu kautrējies,
ar svētlaimīgāko prieku viņa brīnumpievilcīgās skaistākās kājas nepārtraukti būtu varējis aplūkot
veselu mūžību! Patiesi, ja tagad no debesīm nāktu kāds eņģelis, tad viņam būtu neiespējami stāvēt uz
skaistākām kājām!”
9. sNeTaLs saka: “Redzi, tas jau atkal ir kaut kas, ko es nepamanīju; bet, spriežot pēc viņa vispārējā
brīnišķā skaistuma, vajadzēja jau gandrīz sākt spriest, ka viņš būtu kāda augstāka garīga būtne, — jo
viņa izskats un viņa dīvainie brīnumdarbi, šķiet, par to ir skaļi kliedzoša liecība. Bet te atkal mums pretī
stājas apstāklis, ka viņš mums tika minēts kā lielā meistara kāds jaunākais māceklis, kas jau daudz ko
sasniedzis dievišķā maģijā, kas, dabīgi, izsaka tikdaudz kā: ja jau šis jaunākais izdara tik daudz, ko tad
spēs paveikt vecāki mācekļi!? Bet pie šāda pavisam dabīga pieņēmuma, pašas no sevis atkrīt domas par
kādu augstāku būtni jauneklī; jo, ja viņš tomēr tas būtu, tad faktiskais lielais meistars mums acīmredzot
pirmīt būtu melojis, un tas no tāda vīra gan tomēr nav pieņemams! — Ko tu te domā?!
10. RiBaRs saka: “Ja, tā tā lieta gan šķiet; bet šajā sfērā senais izīdas plīvurs mūsu priekšā, liekas, vēl
nav pacelts! Bet ja lielais meistars it kā tomēr nebūtu tas, par ko pirmīt Mataels viņu dēvēja, te viņa māceklis
varētu būt arī kāds debesu eņģelis! — vai man ir taisnība, vai nē?”
77. Kā Dievs ļauj Sevi pazīt
1. sNeTaLs saka: “Jā, jā, te tā lieta jau pavisam labi visur saietu kopā! Tikai ar izteicienu “jaunākais”
vēl būtu spēcīgs āķis; jo, iepretī šīs zemes cilvēkam, pusmūžību dzīvojošam eņģelim tak būtu neiespējami
būt kādam jaunākam māceklim?! Jo kāds eņģelis ar Debesu maģiju tak noteikti jau sen iepriekš bija
pazīstams, pirms pie debesjuma vēl mirdzēja saule?! — Ko tu šajā ziņā domā?”
2. RiBaRs saka: “Tas, protams, ir ievērojams āķis, pie kura arī es varu palikt karājamies. Bet tomēr
85