lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv

11. Bet kad ar laiku strādāt laiskie cilvēki sāka izvirst un grēkot pret senajiem gudrajiem likumiem,
kas cēlās no enoka dieva mācības vēl pirms grēku plūdiem, te drīz sacēla lielus cietumus un tajos salika
ļaundarus. viņi tika baroti ar vārītiem vēžiem un pārmaiņus ar sālītu un ceptu cūkas gaļu un līdzās tikai
nedaudz maizes. Bet manīja, ka pie šādas barības noziedznieku jūtas ļoti labi, un vēlāk kāda neauglīgā
gadā arī brīvie cilvēki pamēģināja šķietami šausmīgo arestanta ēdienu un atrada, ka tas garšo labāk
nekā viņu sen lietotie mājas ēdieni. Šis novērojums drīz bija cēlonis, ka iepriekš tik milzīgais Nīlas lielo
un trekno vēžu skaits, tā kā tos pārāk daudz medīja, drīz stipri saruka.
12. vēlāka arī grieķi un romieši ēda šos dūņu insektus un pie tam jutās ļoti labi. Tikai jūdi vēl līdz šai
stundai tos neēd, kaut gan Mozus viņiem to nav tieši aizliedzis.
13. Bet no visa tā nu vairāk kā acīm redzami jau noteikti izriet, ka senie ēģiptieši par šī sestā laikā
trīsdesmit dienu perioda simbolu noteikti nevarēja izvēlēties kādu labāku, kā tieši šo dzīvnieku, kas šajā
laika periodā viņiem lika tik daudz darboties. pats par sevi saprotams, ka ar laiku arī šis attēls ieguva
dievišķu godināšanu. Grieķi un romieši šo periodu veltīja dievietei Junonai un viņai par godu šo laiku
tā arī nosauca.
14. Bet nu jautājums, kā tas īstenībā šī dieviete ir tikusi atrasta un kā viņa nonāca pie savas dievišķās
personības. Par to pie gudrajiem pastāv dažādi uzskati, kas tieši nav bez pamata. Bet ar laiku īstenais
iemesls tomēr tika izdibināts, tāpat kā Kastora un Polluksa personības.
15. Tieši vēžu laikā materiāliem strādniekiem jau kļuva pārāk karsti un tādēļ garīgiem šī laika
pētījumiem uzticēja lielus ēnainus tempļus, no kuriem daži ir tikuši uzcelti jau no šīs zemes
pirmiedzīvotājiem.
16. viens visu garīgo pētījumu galvenais jautājums pastāvēja tajā, vai tīra dievība ir meklējama arī
kādā materiālā savienībā.
17. Kā visi gudro jautājumi, tas bija pavisam īss, bet tam vajadzēja ļoti garu atbildi. Tā tas bija arī ar
šo svarīgo jautājumu. Tas skanēja: Je u n o? Pārtulkots: “vai sevī šķirta dievība, ja tās nostāda līdzās, vēl
ir pilnīga dievība?”
18. Jūs jautājat, ko tad var nozīmēt izteiktā teikuma vienkāršie burti? Tūlīt jums jāuzzina tā pavisam
dabīgo iemeslu. U pie seniem ar kādas augšā atklātas un lejā noslēgtas līnijas palīdzību tādā veidā vienlaicīgi
attēloja un apzīmēja visa dievišķā uzņemšanas trauku, kas no augšas nāk pie cilvēkiem uz zemes.
Pats par sevi saprotams, ka gudrie sentēvi zem tā galvenokārt saprata gaismas garīgās dāvanas cilvēces
dvēselei.
19. N tika attēlots caur līdzīgu, bet uz leju pagrieztu pusapli un apzīmēja mirušo, pašu par sevi pilnīgi
bez gara un gaismas, matēriju. Tādēļ daudzu māju un sevišķi tempļu apaļajiem jumtiem bija kāda apgriezta
pusapļa forma un norādīja, ka šādās vietās dievišķais savienojas ar matēriju, tajā laiku pa laikam
darbojas dzīvība un uz acumirkli atklājas cilvēkam. No tā tad arī formulējās senais, svarīgais jautājums:
Je u n o?, jo o attēloja pilnīgu dievību tās tīrībā.
20. atbilde uz šo svarīgo jautājumu skanēja, ka visa radītā matērija pret Dievu izturas apmēram tā,
kā sieva pret viņas vīru un pavēlnieku. Dievs matērijā un caur matēriju nepārtraukti dzemdināja savus
miljardiem visāda veida bērnus. ar savu dievišķi garīgo ietekmi viņš nepārtraukti apaugļoja matēriju
un matērija tad nemitīgi dzemdēja tos neskaitāmos viņa iedzemdinātos bērnus. — Tās tak tomēr bija
ļoti cildenas domas, kuras senie gudrie kā atbildi uzstādīja uz šo zināmi svarīgo jautājumu.
21. ar laiku, sevišķi pie vēlākiem, pēc visa juteklīgā tiecošiem pēcnācējiem, tikko vairs palika kāda
jausma no seno ēģiptiešu gudrības un no jautājuma teikuma Je u n o un no izskaidrotās visas matērijas
sievišķības labāk tūlīt radīja kādu dievietes personību un līdzīgi dumji un tumši tai papilnam deva vārdus,
sākumā Jeu no, vēlāk tikai Juno apprecināja viņu ar tāpat neesošo Zevu.
22. Gudru un pavisam dabīgu iemeslu dēļ senie gudrie matēriju turēja par cietu, nelokāmu un nepakļāvīgu
un domāja, ka tikai ar lielām pūlēm un čaklumu var no tās kaut ko atkarot. No seniem gudriem
atklāto matērijas seno nepilnību vēlākie pēcnācēji piedēvēja dievietei Junonai, tādēļ Zevam ar viņu
vienmēr bija grūtības. — vai jūs nu aptverat jūsu dievieti Junonu?”
23. HeLēNa saka: “es lūdzu tevi, tu mans vismīļais Matael, turpini tikai, es varētu tevī klausīties dienām
ilgi bez pārtraukuma. Tavs stāstījums gan nav tik glezns un izpušķots kā Homēra, bet tas ir gudrs
un patiess un ir tūkstošreiz vairāk vērts un saistošāks nekā visi lielā tautas dzejnieka brīnumainie izpušķojumi!
Tādēļ tikai netraucēti turpini savus stāstījumu!”
24. MaTaeLs saka: “vai tu man tomēr nesaki glaimu vārdus!? Jo redzi, patiesība grib tikt saprasta,
113