lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv
lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv
lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
tiem spēkiem; bet Tu, ak Kungs, nepārbaudi mani pāri tiem!<br />
4. es saku: “Mans jūgs ir maigs un Mana nasta ir viegla; bet šad un tad kādas nelielas grūtības tev<br />
mūžam nenesīs nekādu zaudējumu, bet gan tikai lielu labumu dvēselei un garam.<br />
5. Īstā laikā tavs vīrs Mataels tev gan darīs zināmu, kādas nastas viņam bija jānes, lai no sevis izdabūtu<br />
ārā visu, kas saucas pasaule, lai šādā spēkā viņa sirds var pacelties augšup. To, kas viņam ir, nekāda<br />
pasaules vara un nekāda mūžība nevar viņam vairs atņemt; bet ko tu sevī šeit esi uzņēmusi tikai no<br />
ārienes, tas vēl ļoti līdzinās tikai nesen zemē iesētai sēklai, un tai vajag vēl daudz ko pārciest, līdz tā<br />
kļūst par patiesu, svētītu, nobriedušu augli.<br />
6. Tādēļ tikai nebaidies no daudzveidīgām dzīves nastām, kas šīs laicīgās dzīves ceļā tevi šur un tur<br />
sagaidīs; jo es tev tās sūtīšu tavas dvēseles un gara spēcinājumam.<br />
7. Tādēļ, ja šad un tad pār tevi kas nāks, tad atceries, ka tas esmu es, kas tev liek saņemt šo spēcinājumu!<br />
Jo, jo vairāk es kādu ci<strong>lv</strong>ēku mīlu, jo vairāk viņš no manis arī tiek pārbaudīts. Jo katram jākļūst<br />
pilnīgam, līdzīgi Man, bet tam nolūkam tiek prasīta pašaizliedzība, pacietība, lēnprātība un pilnīga padevība<br />
Manai gribai.<br />
8. Bet kas tad staigās pilnīgi Manā gribā, tas savā garā arī kļūs tikpat pilnīgā kā es pats esmu pilnīgs,<br />
jo caur to šāds gars kļūst pilnīgi viens ar mani. — saki nu man, vai tu to visu gan pilnīgi labi un skaidri<br />
saprati?”<br />
9. HeLēNa saka: “ak jā, ciktāl kādam mirstīgam ci<strong>lv</strong>ēkam savā laicīgā dziļā aprobežotībā ir iespējams<br />
saprast Dieva vārdus!”<br />
10. es saku: “Nu tad labi, un pēc padarītā darba mēs nu nedaudz atpūtīsimies! Kas nedaudz grib gulēt,<br />
tas lai guļ; bet kas kopā ar mani grib palikt nomodā un lūgt, tas lai paliek nomodā un lūdz!”<br />
11. Uz to DaUDZi saka: “Kungs, mēs gribam palikt nomodā kopā ar tevi un lūgt!”<br />
12. es saku: “Tad dariet, kā jūs griba. bet uz rītdienu labi jāsagatavojas, jo tā būs karsta diena. —<br />
(vērsdamies pie Kirenija): Rīt šeit atnāks arī tavs brālis Kornēlijs un kapteinis Fausts, lai redzētu, kas<br />
šajā apvidū varēja atgadīties; jo viņi nenojauš, ka tu te esi un vēl mazāk, it kā es šeit uzturos. bet tomēr<br />
vajag gādāt par to, lai viņi kopā ar viņu pavadoņiem šeit atrod pajumti. Tā kā uguns pilsētu ļauni piemeklēs,<br />
šoreiz pilsētā nebūs atrodama neviena mājvieta; jo pie šīs tempļu un sinagogu nodegšanas kopā<br />
ar tempļiem un sinagogām ļoti cietīs arī dažas citas celtnes un pilsoņu mājas. Tādēļ ļoti jākoncentrējas<br />
un nepieciešams uz to vispusīgi labi sagatavoties. Bet kam nāk miegs, tas lai guļ; bet Man vajag palikt<br />
nomodā un lūgt!”<br />
13. ar šiem vārdiem es sabiedrību atstāju un gāju savu ceļu uz kalna, lai būtu viens un ar visu savu<br />
būtību dziļāk apvienotos ar mana mūžīgā Tēva garu.<br />
XXX (trūkstošais tiks pievienots)<br />
X. Robi un Bozi saka: “Jā, par to nav ne runa! arī mūs tas ārkārtīgi aplaimo; bet tas pavisam neatceļ<br />
to, ka šajā lietā sevi sajūt pilnīgi svešu! Dievs ir un paliek Dievs un mēs varam domāt un just ka tikai<br />
vienmēr gribam, mēs šo bezdibeni nekad neaizpildīsim.”<br />
128. Michas dzīvi gudrā notiekošā uztvere.<br />
1. Micha saka: “Pavisam arī nav nepieciešams! esat priecīgi, ka mēs esam tie, kas mēs esam un ka<br />
mums mūsu priekšā beidzot reiz visā bezgalīgākā visu aptverošā iedarbībā ir tas, par ko senie tēvi veltīgi<br />
tiecās iegūt kādu stingru priekšstatu, bet nekad arī tie neieguva!<br />
2. apskatat Mozu un visus praviešus, ņemat klāt vēl ēģiptes un Grieķu zemes gudros, savelkat kopā<br />
viņu garīgi milzīgi mistiskos jēdzienus par Dieva būtību, un jums vēl nav ne smilšu grauda lielumus,<br />
kas mums šeit mūsu priekšā visā pilnībā fiziski ir rokām aptverams!<br />
3. Mozus, lielākais pravietis, Zinaja kalnā gribēja redzēt Dievu, bet no uguns piesātinātiem mākoņiem,<br />
ar tādu pērkona balsi, ka nodrebēja zemeslode, saņēma atbildi: Neviens nevar Dievu redzēt un<br />
dzīvot! Bet mēs nu skatam to pašu Dievu, runājam ar viņu esam priecīgi viņa gudrības un visvarenības<br />
liecinieki un pie tam dzīvojam pavisam labi un pavisam patīkami. Ja labajam Mozum uz kalna dažreiz<br />
kļuva nedaudz baisi, sevišķi kad ap viņu nepārtraukti rotaļājās tūkstots reiz tūkstots visvareni rīboši<br />
zibeņi, tad tas gan ir aptverams, bet ja mēs šeit ļoti labā un vismierīgākā Dieva klātbūtnē runājam par<br />
132