lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv
lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv
lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Pēc apģērba viņš acīmredzot ir galilietis! vai tu par šo vīru nevari man ko pastāstīt? ak dievi, jo vairāk<br />
es šo vīru vēroju, jo vairāk es viņā pilnīgi iemīlos! es savai sievai un meitām neņemu ļaunā, ka viņas no<br />
viņa gandrīz vairs nevar novērst ne acis! Te es lieku ķīlā savu dzīvību, ka šis vīrs ir labs, cēls un gudrs<br />
ci<strong>lv</strong>ēks. Bet kas, kas viņš ir! Kungs dod man tam atbildi un tad mēs tūlīt sākam tos ga<strong>lv</strong>enos neliešus<br />
apstrādāt! ak, viņi mums nekādā gadījumā vairs neizspruks, tikai mēs nedrīkstam ņemt vērā viņu šaubīgos<br />
apga<strong>lv</strong>ojumus!”<br />
2. Kirenijs saka: “Dārgais Herme, kas attoecas uz to vīru, tad pagaidām es tev saku tik daudz, ka te<br />
starp mums ci<strong>lv</strong>ēkiem viņš stāv tikpat kā Dievs! Pagaidām viņš gan ir tikai dziednieks no Nācaretes-<br />
bet kāds Dziednieks! Līdzīgi šī zeme vēl nav nesusi! visu tālāko tu jau uzzināsi vēlāk! — Bet tagad ķeramies<br />
pie mūsu darba un turpmāk uz mani vairs nesaki, Kungs, kungs!”, bet gan “Draugs un brāli!””<br />
3. Herme saka: “Pavisam labi, es protu cienīt katru pavēli un par šo lielākā cieņā un mīlestībā uz<br />
tevi, es vēlētos aiz pateicības mirt! Bet augstais draugs, iepriekš man vēl saki, kas tad ir tas ļoti skaistais<br />
jauneklis dziednieka tuvumā! vai viņš varbūt ir viņa dēls un meitenīte viņa meita?”<br />
4. Kirenijs saka: “Jā, jā, un tu draugs jau esi spriedis pareizi; bet tagad pie mūsu darba!”<br />
5. Pēc šiem vārdiem Kirenijs farizeju priekšniekam atkal liek pienākt tuvāk un jautā viņam vai viņš<br />
sūtni pazīstot.<br />
6. Priekšnieks saka: “Kas nepazīst slaveno dziedinātāju un cītara spēlētāju? Mēs jau bieži esam priecājušies<br />
par viņa dziesmām! Tikai žēl ka viņš nav pievēršams mūsu tēvu reliģijai; patiesi, viņš pārspētu<br />
mūsu lielo Dāvidu! viņš ir ārkārtīgi godīgs, krietns un sirsnīgs ci<strong>lv</strong>ēks; tikai viņš nav mums labvēlīgs.<br />
Bet mēs to viņam labprāt piedodam, jo tomēr nevaram prasīt, ka viņam savā garā jāaptver un jāpieņem<br />
mūsu bieži šķietami nehumānos statūtus!”<br />
7. Kirenijs saka: “Bet šis Herme ir jūsu spēcīgākais apsūdzētājs un jau otro reizi man vaļsirdīgi apstiprinājis<br />
to, ko pirms tam par jums teica uzticības cienīgākais liecinieks! Caur to jūs manā priekšā<br />
stāvat kā ļoti neģēlīgi un zemiski noziedznieki; bet pie tam jums vēl ir neģēlīgākā pārdrošība man lūgt<br />
zaudējumu atlīdzību par to, ka caur jūsu pašu ļauno mantkārību jūs esat kļuvuši par nekrietnākiem un<br />
slīpētākiem slepkavības degļiem! — Ko jūs uz to sakāt?”<br />
8. Pavisam mierīgi priekšnieks saka: “Kungs, kas attiecas uz Herme, tad tādēļ mēs uz viņu nemaz<br />
nedusmojamies, jo mēs to jau sen zinām, ka ci<strong>lv</strong>ēks, kuram kādā lietā nav tikai nedaudz pietiekamas<br />
zināšanas nevar spriest citādi, kā tā lieta liekas kādam aprobežotam saprātam. Kas jebkad varētu dusmoties<br />
uz kādu ci<strong>lv</strong>ēku, kas nokrīt no jumta un caur to nosit zem jumta sēdošu ci<strong>lv</strong>ēku?! ja labais dziedātājs<br />
Herme nu grib būt mūsu ienaidnieks, tad lai viņš tas ir; bet mēs tomēr nekad nekļūsim viņa ienaidnieki!<br />
viss ko viņš par mums teica, pamatā arī ir pilnīgi pareizi. Bet eiropā pie sicīlijas jūrā ir kāda<br />
bīstama vieta, kuru dēvē par szyilla un Charydis; kas laimīgi apbrauc szyillu, tad to aprij Charybda! Bet<br />
mēs šonakt morāliski arī atradāmies pie szyilla un Charybdā nu mēs tev jautājam, kas tad mums īstenībā<br />
bija jādara, kas jums romiešiem būtu bijis pilnīgi pareizi?”<br />
9. Kirenijs saka: “Bet ja jūs labi zinājāt kas bija ar vakardienas parādību, kādēļ jūs savas ticības bērniem<br />
neizskaidrojat lietas patiesos apstākļus, caur ko visu sirdis acīmredzami būtu tikušas nomierinātas?!<br />
Kādēļ jūs ļaudīm melojat un caur to likāt pamatu lielākam apjukumam un satraukumam un pašreizējam<br />
dumpim pret jums?! Kādēļ jūs no ļaudīm izspiedāt nedzirdētākos un vistirāniskākos upurus,<br />
kur jūs tak zinājāt, kas parādība bija un ka tā sevī neslēpa ne pēdas no Dieva pareģojuma?!”<br />
10. Priekšnieks saka: “es nupat tev stāstīju par jūsu szylla un Charybdu; vienīgi šķiet ka tu to lietu<br />
neesi aptvēris! Redzi, kad vakar kā Jozua laikā saule neparasti ilgi apgaismoja vakaru, tad daudziem<br />
mūsu godājamās ticības biedriem tas uzkrita. viņi nāca sinagogā pie manis, prasīja man paskaidrojumus<br />
un arī man pavēstīja, ka visi jūdi par to esot ļoti satraukti. Pie pirmā apciemojuma, es viņus mierināju<br />
un cik labi tas gāja, šo parādību viņiem izskaidroju, ka tagad, kad tuvojas laiks, kad diena un nakts<br />
vienāda garuma, tā kas ir pavisam dabīgi. viņi gāja, bet nespēja ļaudis nomierināt; jo viņiem šķita, ka<br />
pret austrumiem redzot zvaigznes krītam no debesīm un tūlīt norādīja uz Daniela pareģojumu. vienlaicīgi<br />
ļaudis piedraudēja, ja tā kas no viņiem tiktu slēpts! Bet pēc kāda laika saule vai gaismas parādība<br />
pēkšņi pazuda un kļuva izmisīgi tumšs. Bet nu arī bija cauri ar visiem mēģinājumiem nomierināt! Nu te<br />
vajadzēja būt pasaules galam; viens vārds pret to no mūsu puses mums acumirklī būtu atnesis nāvi!<br />
11. Redzi tā bija szylla! Pie tādiem apstākļiem mēs nu bijām spiesti pilnīgi sprediķot Danielu un pēc<br />
stāvokļa redzamās bīstamības arī prasīt lielākos grēka nožēlošanas upurus un caur to ļaužu sirdīs saglabāt<br />
cerību uz Dieva lēnprātību! Bet mēs labi sapratām, ka šajā skaidrajā rītā mēs nokļūsim Charydā! Bet<br />
150
Change language