lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv

3. HeLēNa saka: “Jā, dabīgi viņiem vajag būt ļoti gudriem vīriem un jau tūlīt no sākuma vajag būt
parādījušiem piemērotas spējas gudrībai, citādi viņš noteikti nebūtu viņus paņēmis par saviem mācekļiem!
arī man nekas nebūtu pretī ar viņiem par daudz ko pārmīt kādu vārdu; bet tas nebūt tik viegli,
kādā labā veidā viņiem pieiet klāt — kā tu domā, mīļais draugs Matael?”
4. MaTaeLs parausta plecus un saka: “Dievs tas Kungs mani gan ir pilnīgi atmodinājis un mans
gars ir viens ar mani, tādēļ es sevi un Dievu pazīstu tiktāl, cik man tas ir dots pēc pilnas patiesības pazīt
dzīvības dziļumus; bet cilvēka sirds dzīvības dziļumos lasīt kā kādā atvērtā grāmatā un no tā pazīt viņa
iekšējākos dzīvības likumus, to var vienīgi tikai tas viens, un tas, kam viņš to grib atklāt.
5. ak, pie kāda tīri pasaules cilvēka, kura dzīvības iekšējie dziļumi vēl ir pavisam nedzīvi un pilnīgi
aizslēgti un visas viņa domas un griba ceļas no viņa smadzenēm un viņa ārējiem jutekļiem, gan uz mata
var noteikt, kā un ko viņš domā, jūt un grib. Bet tā tas nav ar cilvēkiem, kas kā labi pamodināti gari
domā, jūt un grib no dzīvības iekšējākiem pamatiem; jo šāds cilvēks tad sevī jau nes bezgalīgo un to patiesības
dziļumos var pazīt vienīgi Dievs.
6. Tādēļ ar tādiem vīriem arī nevar iesākt kādu sarunu kā ar kādu parastu ikdienišķu cilvēku. ja tas
mums būtu vajadzīgs, te Kungs to noteikti kārtotu un pielaistu, bet ja tas mums nav vajadzīgs, nu, tad
jau mēs varam turēt par ieteicamāku iztikt bez šāda prieka. — Bet kā tev, daiļā Helēna, patīk šīs tik ļoti
brīnišķās mirdzošās zvaigznes pie augstā debesjuma?”
7. HeLeNa saka: “Zvaigznes mani ir ārkārtīgi interesējušas jau kopš manas agrākās bērnības, un es
drīz iegaumēju daudzus tā saucamos zvaigznājus. Kā svarīgākās man vispirms tika rādītas Zodiaka zīmes.
Gada laikā es tās pilnīgi iemācījos pazīt un pie tam iepazinos arī ar citiem brīnumskaistiem zvaigznājiem
un pat ar atsevišķām lielām zvaigznēm. es tās visas zvaigznes pazīstu pēc vārdiem, zinu kur
tās stāv un kad tās uzlec un noriet; bet ko tas viss līdz? Jo vairāk es ar tām debesu gaismiņām noņēmos,
jo vairāk manā sirdī radās grūti atbildami jautājumi, uz kuriem līdz šim neviens mirstīgais nav devis
apmierinošu atbildi. bet tā kā no mīļajām zvaigznēm es neko nevarēju izdibināt, tad mani jo vairāk nodarbināja
to nosaukumi, kuriem, dabīgi, vajadzēja būt jau ļoti seniem.
8. Kas vispirms atklāja Zodiaku un deva vārdus tiem divpadsmit attēliem? Kādēļ tie ieguva tieši tādus
nosaukumus, kādus mēs pazīstam, un kādēļ ne kādus citus, ne tik dīvaina veida? Kāds sakars Lauvai
ar Jaunavu, kāds vēzim ar Dvīņiem, kāds skorpionam ar svariem un kāds āzim ar strēlnieku? Kā
pie debesjuma nonāk vērsis un auns, kā kāds Ūdens vīrs ar zivīm?
9. Tas vispār ir dīvaini, ka Zodiakā (dzīvnieku aplī) atrodas arī četru cilvēku un kādas lietas attēls. —
Ja tu man par to vari minēt kādu iemeslu, tad tu man izdarīsi ļoti lielu pakalpojumu.”
10. MaTaeLs saka: “ak, daiļā Helēna, nekas nav vieglāk kā tas! esi tikai nedaudz pacietīga mana izskaidrojuma
laikā, un pēc tam tev tā lieta būs pavisam skaidra!”
102. Mataels izskaidro triju pirmo zvaigžņu nosaukumus
1. (MaTaeLs): “Zodiaka atradēji acīmredzami bija ēģiptes pirmiedzīvotāji, kuri, pirmkārt, sasniedza
daudz lielāku vecumu nekā mēs, otrkārt tur vienmēr bija visskaidrākās debesis un zvaigznes varēja
novērot daudz vieglāk un ilgstošāk, nekā pie mūsu bieži mākoņu aizklātām debesīm, un, treškārt,
gandrīz lielākā daļa cilvēku visu kārto dienu gulēja un devās ārā tikai vakarā un savu darbu veica visu
vēso nakti, kur tad viņu priekšā viņiem vienmēr bija zvaigznāji. Drīz tad viņi arī ievēroja to nemainīgās
figūras un arī deva tām nosaukumus, kas saskanēja ar kādā noteiktā laikā iestājušos dabas parādību vai
ar kādu šajā zemē veicamu darbu.
2. Daudzkārtēja Zodiaka vērošana vērotājus drīz veda uz pieņēmuma, ka Zodiaks ir liels aplis, kas ir
sadalīts divpadsmit gandrīz vienādās daļās, un katrā šajā daļā ir kāds savs nekustīgs zvaigznājs.
3. Jau senie cilvēki zvaigznes turēja par tālākām no Zemes nekā sauli un Mēnesi, un tādēļ saulei kopā
ar Mēnesi lika virzīties iekšpus lielā Zodiaka.
4. Bet Zodiaks arī kustējās tā, ka saule caur lielā Zodiaka kustību trīsdesmit dienās nostājās zem kādas
citas zīmes. Bet to, ka arī Mēness pāris dienās vienmēr nonāca zem kādas citas zīmes, viņi izskaidroja
ar tā lielāku ikdienas skrējienu ap Zemi, caur ko tas nekad tajā pat laikā kā saule atkal nenonāca
tajā pat vietā, — Mēnesi viņi arī dēvēja par “Tūļīgo zvaigznāju”.
5. Bet bija arī daži gudrie, kuri par Mēnesi apgalvoja tieši pretējo, bet mācība par Mēness tūļīgumu
bija dominējošā.
110