lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv

tādēļ ar labu pamatu varu tev paziņot par visu to, ko bezgalīgajā telpā viņa ir redzējusi. Bet nu beigas ar
visu to, un saki tu mums, kas mums nu jāuzsāk! Jo te palikt mums tak tomēr ir neiespējami!”
12. MaRKUs saka: “Tikai vēl neilgu laiku, līdz Dziednieks, kas mūs acu priekšā jūs ir izdziedinājis
no jūsu šausmīgajām ciešanām, to nokārtos.”
26. Runa par cīņu dabā
1. RUNāTāJs saka: “Kurš no daudzajiem ap mums esošajiem skatītājiem tad tas ir, lai mēs varam
viņam pateikties? Jo citādi šajā mūsu stāvoklī mēs gan nevaram to izrādīt.”
2. MaRKUs saka: “Jūsu svētības dēļ viņš mums ir noliedzis, ka pirms laika viņu nav jums jādara
zināmu, un tā arī mēs viņu jūsu priekšā vēl neizpaužam; bet gan jau vēl šodien pienāks laiks, kurā jūs
priecīgu sirdi viņu iepazīsiet un caur viņu daudzus jūsu maldus!”
3. RUNāTāJs saka: “Draugs, ar mūsu sirds prieku uz šīs zemes gan mūžam būs tālākais ceļš! Jo dvēseles,
kādas ir mūsējās, pārāk lielo pārdzīvoto ciešanu dēļ uz šīs dumjās priecīgas! varbūt kādreiz kādā
citā pilnīgākā dzīvības pakāpē; bet šajās samocītās miesās nekad!”
4. Pavisam tuvu stāvošais KiReNiJs nu saka: “Redzat, es esmu Romas valsts pārvaldnieks pār visu
āziju un daļu āfrikas, kā arī Grieķiju! es nu esmu jūs iepazinis un atradis, ka jūs neesat nekādi nekrietni
cilvēki. es jūs uzņemu manā apgādībā un jums nekad nekā nav jātrūkst, un kāda piemērota nodarbošanās
atradīsies arī jūsu gara spēkam.
5. Bet to mums beigās tomēr vajag norunāt, ka jūs mūs, romiešus, līdzīgi, kā, piemēram, manu veco,
krietno Markusu, nedēvējat par labiem velniem! Mēs tak tikpat labi esam cilvēki, kā jūs! Ka jūs, aiz
mums, protams, nezināma dievišķa lēmuma iemesla esat tikuši vesti lielos pārbaudījumos un caur to
noteikti nedzirdēti sāpīgās ciešanās, bet caur ko jūsu dvēseles, kā man šķiet, ir tikušas ļoti apskaidrotas,
tur mēs, jūsu iedomātie velni, gan nevaram neko, vai maz ko varam darīt; bet nu jums mums jāpateicas
par jūsu izdziedināšanu, un sevišķi vienam no mums, kas, tā teikt, ir visvarenākais Dziednieks, un tā jūs
labi redzat, ka mēs pret jums pavisam neesam izturējušies velnišķi.”
6. Tādēļ jums, kā teikts, te jūsu ne gluži nepareizos uzskatus vajag jau nedaudz pārskatīt un visā drīzumā
jūs noteikti vēl būsiet priecīgu sirdi!”
7. RUNāTāJs nu jau pavisam spēcināts, pieceldamies no zemes, saka: “Draugs, uz Zemes virsmas tu
neredzi neko citu, kā labu un tavu dabu pacilājošu. Tavas acis atspirdzina stādi un zāle un tevi ielīksmo
jūras maigā viļņošanās; jo tu neredzi, ka aiz visa šīs krāšņuma neskaitāmi topoši velniņi paceļ un izbāž
savas ļaunu nāvi un visu postu nesošas galvas!
8. Tu gan redzi jūras skaisto viļņošanos, bet tu zem viļņiem, kas skaisti rotaļājas, neredzi nāvi nesošus
nezvērus. Tu visur redzi valdām cildenu dzīvību, mēs neko citu, kā visas labās un cēlās dzīvības nāvi
un nepārtrauktu vajāšanu. Tu redzi tīru draudzību un pret taviem nedaudziem ienaidniekiem, kurus tu
redzi, tev arī ir pietiekami varas iepretī sev viņus uzskatīt kā pilnīgi nekaitīgus; turpretī mēs neredzam
neko citu, kā tīrus, pa lielākai daļai neuzvarētus ienaidniekus!
9. ak draugs, pie šādām visnekļūdīgākām redzes spējām gan ir grūti jebkad būt priecīgu sirdi! atņem
mums šīs skumjās spējas vai dod mums pareizu izskaidrojumu visam tam, ko mēs redzam, un
līdzīgi tev gribam kļūt priecīgi un līksmi.
10. varbūt pēc neiedomājami ilgiem pasaules laikiem kādai dvēselei, kas izlauzusies cauri no dzīvības
pakāpes uz dzīvības pakāpi, reiz gan būs labāks liktenis; bet kur par to ir dzelžaina drošība? Bet kādas
nedzirdētas cīņas un vētras nabaga dvēsele līdz tam pārcietīs? vai no visa tā viņa izies kā uzvarētāja, jeb
vai viņa uz mūžību ies bojā? Kāda tev par to visu ir drošība?
11. Redzi, mēz noteikti redzam lietas un attiecības, par kurām tev nekad nav bijusi ne jausma; bet
mēs nekur neko neredzam par kādu drošību par reiz nākamo noteikti svētlaimīgo stāvokli pēc miesas
nāves, — bet gan pastāvīgas rūpes un cīņas. mēs tev to sakām tā, kā mēs to redzam.
12. Katra dzīvība nepārtraukti ir cīņa ar nāvi, tāpat kā katra kustība ir nepārtraukta cīņa ar to vienmēr
traucēt tiecošo mieru. Bet pats miers tādēļ vienmēr cīnās pret kustību, ka tajā ir pastāvīga tieksme
kustību apkarot.
13. Kas beigās uzvarēs? vai miers, kas vienmēr meklē kustību, vai kustība, bet kas vienmēr tāpat
meklē mieru?
14. Kopš sava pirmsākotnējā dzīvības dīgļa līdz šim acumirklim tu neesi darījis neko citu, kā nepār-
30