lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv

kas viņus pamācīja un pēc viņu sirds spējām viņiem sniedza gudras mācības un vajadzības gadījumā
kādu drošu padomu, un kas no viņiem padomam nesekoja, par to noteikti arī sagaidīja ļaunas sekas.
2. Nu, bet ja pa daļai no vēstures un pa daļai no pašu pieredzes to zina, te šāda parādība, kā jūs to
šeit esat sastapuši, kādam tomēr nevar likties tik visai nepieņemama. Īsi, no daudzkārtējiem nostāstiem
un mūslaiku pieredzes mēs zinām, ka ne tik reti, kā daudzi domā, pie cilvēkiem dodas augstākas būtnes,
daudzveidīgā veidā mums sevi dara zināmas un drīz par vienu un drīz par citu dod kādu paskaidrojumu;
bet ja tā, tad mūsu eņģelis nu noteikti nav kāda tik pārāk neparasta parādība, par kādu to pirmā
acumirklī notur.
3. Bet ka kādam šādam pilnīgam garam piemīt mūsu saprātam nepatverami spēki, un tādēļ arī var
mums realizēt tik ļoti retus brīnumdarbus, tajā es neatrodu nekā ārkārtēja.
4. Man reiz bija izdevība redzēt un caur kādu tulku runāt ar cilvēkiem no tālas ēģiptes nomales.
viņi bija pilnīgi kaili un neapklāja pat viņu kaunumu. viņi mūs, romiešus, turēja par augstākām debesu
būtnēm un bija augstākā mērā pārsteigti par lielajām un greznajām Romas celtnēm, par skaistajiem
tērpiem un mūsu spožo greznību; visu, ko viņi redzēja cilvēku roku darinātu, viņi turēja par dievu, par
kādiem viņi mūs arī turēja, darbiem un man jautāja, vai mēs vienmēr pārvaldītu arī sauli un zvaigznes
un Mēnesi, un visu to vadām pēc mūsu patikas, jeb vai tam darbam būtu vēl kādi citi dievi.
5. Protams, mēs viņus pamācījām un, pirms bija pagājis gads, viņi jau pavisam labi zināja, ka arī mēs
bijām tikai cilvēki un no mums iemācījās ļoti daudzas lietas, un beidzot apģērbās, un viņiem bija liels
prieks par to, ka paši bija iemācījušies izgatavot tērpu audumus un no tiem dažādus vīriešu un sieviešu
tērps. Pēc dažiem gadiem, apbruņoti ar visām iespējamām zināšanām, viņi atkal atgriezās atpakaļ savā
tēvzemē un tur noteikti ierīkoja skolas un tādā veidā viņu dabu mežonīgumā ienesa nedaudz gaismas.
6. Nu, ja mēs mūsu vēl ļoti lielā garīgā neizglītībā te redzam darbojamies kādu pilnīgu garu, tad tam
gan, protams, vajag mūs augstāk mērā pārsteigt, kā tad tomēr tā kas ir iespējams; bet kad mūsu gars būs
tikpat pilnīgs, tad noteikti arī mēs būsim spējīgi veikt ko augstāku, un tad noteikti tik ļoti nebrīnīsimies,
kā tagad, ja kāds gars ar mums zināmo spēku kādu akmeni sadalīs pirmelementos.
7. Bet ka mēs mūsu garīgā daļā esam spējīgi uz neierobežoti ejošu pilnību, to mums pierāda tūkstoš
piemēru; un pie šī galda sēž cilvēks, kas jau drīkstētu diezgan tuvu būt šim eņģelim, bet viens eņģeli varētu
jau ļoti ievērojami pārspēt, kā jūs to pirmīt dzirdējāt arī par dziednieku no Nācaretes.
8. Tātad no šī brīža arī galvenokārt nodarbojaties ar jūsu gara iespējami lielu izglītošanu, un tad jūs
tā pirmelementos varēsiet sadalīt ne tikai vienu akmeni, bet gan veselu kalnu!”
9. Pēc tam JŪLiJs vērsās pie eņģeļa un teica: “Un tu, saki, vai manā diezgan plašajā runā es te esmu
pateicis tikai vienu neīstu un nepatiesu vārdu?!”
3. Par cilvēka uzdevumu un attīstību
1. eņģeLis saka: “Nekādā ziņā, viss ir tā, kā tu to īsti lieliski esi apgaismojis. Tādēļ tiem trīsdesmit
brāļiem tikai darbīgi jādzīvo pēc tā, ko viņi drīz no šiem mūsu brāļiem dzirdēs, tad arī viņi drīz visā
kļūs mūsu brāļi!”
2. Dievs katram eņģelim un katram cilvēkam, kas pamatā arī ir nākamais eņģelis, dod pilnīgi paša
dzīvību un šajā dzīvībā spējas visā pašam sevi izglītot iespējami lielākā Dieva līdzībā. Bet ja kādam cilvēkam,
kā jaunradītam eņģelim, ir zināms drošs ceļš, pa kuru viņš vienmēr var sasniegt pilnīgu Dieva
līdzību, bet viņš pa to negrib staigāt, tad beigās viņam tomēr pašam sev vajag pierakstīt, ja joprojām
paliek nāves vājā nelīdzībā Dievam.
3. Protams, kāds, lai cik pilnīgs gars visā mūžībā gan nevar sasniegt Dievu bezgalīgākā pilnībā, bet
tas nekas; bet tādēļ viņš tomēr var realizēt visu — protams, vienmēr Dieva liktā kārtībā, ko vien tikai
vienmēr grib, līdzīgi Dievam no sevis var radīt patstāvīgas būtnes un viņām dot mūžīgu, brīvu esamību
un tad kopā ar šādām būtnēm būt ļoti priecīgs un svētlaimīgs, līdzīgi kā jau laicīgi kāds tēva ar saviem
labiem bērniem, un tā pārpilnībā ir Dieva līdzība.
4. es pats jau esmu radījis vairākas pasaules ar mazām saulēm un no sevis tās visas padarījis pilnīgi
apdzīvotas. Un šīs pasaules bieži ar visu ir labāk apgādātas nekā jūsu zeme. Tur viss vairojas, tāpat kā
šeit, un tur kā šeit gari ir spējīgi sasniegt augstu pilnību. Un kādēļ lai viņiem tādiem arī nebūtu jābūt?
Jo beigās tak katrs gars ir no Dieva, līdzīgi kā turpmāko stādu dīgļi jau vairāk miljardu reižu ir tikuši
reproducēti no pirmsēklu dīgļiem.
4