lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv

ir labi dzīvot, kādēļ kaut ko jaunu, par ko nav nekāda pieredze, un kā tas tiktu uzņemts, un kā tad pie
tam dzīvotu?” Tādēļ tāda jauna mācība noder atsevišķās vietās un, cik iespējams, turama slepenībā, jo
pirms pasaules pūļa tās aplaimojošo vērtību jāsaglabā, mazākais, nedaudz cilvēkiem; ja tā kas reiz pāriet
vispārībā, tad tas zaudē savu vērtību, drīz kļūst smieklīgs un tad neviens gailis tai nedzied pakaļ. Ko var
izdarīt viens cilvēks, to tad drīz atdarina tūkstoši, ja viņi tajā lietā tiek tikai daļēji iesvaidīti.
14. Un tā, es domāju, drīz ies arī šim citādi labajam meistaram no Nācaretes, sevišķi, ja viņš savas
slepenās zināšanas iemācīs arī citiem cilvēkiem, kā mēs to pirmīt tieši esam redzējuši pie jaunā, skaistā
cilvēka, kas brīnumdarbos jau sasniedzis meistarīgu veiklību.
15. Bet ja jau māceklis dara šādus nedzirdētus brīnumdarbus, kas tad vēl paliek pāri meistaram?! Ja
mācekļi prot pienācīgi klusēt, tad te, mazākais, var tikt radīta kāda jauna, ienesīga iestāde, ja viņi nesamaitā
labas attiecības ar pasaules vareniem, jo viņi tādus institūtus labprāt atbalsta, kas savas darbības
dēļ ir pavisam piemēroti caur ārkārtējiem apsolījumiem viņpasaulē, parasti pastāvošiem no algas vai
kāda bezgalīga soda, tautu turēt grožos.
16. Bet tiklīdz tad tāda veida slepenas zināšanas nāk atautā un tai tiek pateikta visa patiesība, tad ir
cauri! Te beigās viss tiek nopaļāts un izsmiets, neviens cilvēks tad to ne par ko neuzskata un visa iepriekš
tik iejūsminošā vērtība ir neatgūstami zaudēta, un cilvēki tad prāto par kaut ko vēl ārkārtējāku,
bet parasti neko vairs neatrod. Tikai pēc gadu simtiem, kad atkal ir izplatījusies kāda sena salda muļķība,
kāds dēkains viltnieks, ja viņš to dara ļoti gudri, uz kādiem gadu simtiem kādai tautiņai atkal var
likt sev maksāt nodevas; bet, ja viņš rīkojas tikai nedaudz dumji, tad viņš drīz var lūkot, kā tiek prom ar
veselu ādu.
17. Redziet, es patiesi neesmu nekāds pravietis, kā īstenībā ticams, nekāds pravietis arī nekad nav
bijis, bet es nu uzdrošinos stingri apgalvot, ka templis ar savām ārkārtējākām krāpšanām, neskatoties
uz visu savu iedomāto piesardzību, pastāvēs vairs tikai kādu gadsimtu! Jo, ja šāda iestāde reiz kļūs pārāk
peļņaskāra, tad tā drīz sevi nodod, pazaudē cēlo oreolu un cauri ir ar to! Bet divtūkstoš gadu, šķiet, jau
ir ilgākais termiņš, kad kāda mācība var noturēties; tad tā krīt atpakaļ tās niecībā un tikai kādās hronikās
no tās vēl var ieraudzīt atsevišķus fragmentus.
18. Tikai māksla rēķināt, kuru jābūt atradušiem jau senajiem feniķiešiem un kas no ēģiptiešiem un
grieķiem ir tikusi ļoti paplašināta, nekad nevar pazust, jo tā satur patiesības, kas ir katram saprotamas,
ļoti derīgas un tādēļ neiznīcināmas.
19. Bet katra cita mācība, ja viņi to ir apguvuši, no cilvēkiem prasa visādus upurus un nepiedāvā nekādas
citas priekšrocības, kā atkal izdziedina dažus slimniekus un vajadzības gadījumā var paveikt arī
vēl citus brīnumus, nevar saglabāties! Jo, pirmkārt, tā nedibinās uz kādu matemātiski pierādītu bāzi un,
otrkārt, pat pie labākiem apliecinājumiem no tās nodibinātāja puses, tā nākamībai nekad nepaliek tik
vienkārša un tīra, kā tā ir izgājusi no nodibinātāja.
20. Parasti iesāk ar visādiem izskaidrojumiem, jo katrs kādas mācības nodibinātājs vienmēr vairāk
vai mazāk ir sena misticisma cildinātājs un savu bieži ļoti veselīgo mācību piepilda ar visādiem veciem
lūžņiem, kurus vispirms, jādomā, pats nav sapratis, un viņa pēcnācēji var saprast vēl mazāk. pamazām
tad kāda mācība kļūst vienmēr plašāka un plašāka, senais misticisms tajā kļūst vienmēr mistiskāks,
uzceļ lielas zāles un ar briesmīgi nopietnām sejām izpilda visādas ceremonijas, lai kādas, reiz pavisam
vienkāršas mācības padarītu tautai jo saskatāmākas un pārliecinošākas. Bet tas viss neko nelīdz, jo ar
laiku caur visādām parādībām dabas sfērā un caur veselo saprātu cilvēkiem acis tiek atdarītas, un ar
visu seno mācību tad ir tikpat kā beigas; jo šur un tur vēl uzglabājušies fragmenti tomēr nekad vairs
nevar tikt salikti kopā. — Redziet, tādas ir manas veselīgās domas, kuras es tomēr nevienam negribu
uzspiest un neuzspiedīšu.
63. Hebrama runa rāda Risas maldus
1. HeBRaMs saka: “Draugs, tā kā tu no šo lietu pavisam saprātīgi esi attēlojis, es to jau bieži esmu
dzirdējis attēlojam; bet tam te nav vieta. Šeit sēž vairāk kā parasts, ar visām persiešu un ēģiptiešu brīnummākslām
apbruņots mags.
2. atceries tikai Mataela runas un paša lielā meistara darbus, mācības un runas, un tev vajag būt
skaidram, ka tu ar tavu, lai cik šķietami veselo saprātu, tomēr esi uz nepareiza ceļa.
3. arī es diezgan labi orientējos maģijā un pazīstu dažādus persiešu un ēģiptiešu maģijas veidus; bet
71