lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv

mana augstā Dziesma, kas drīzāk piedienas kādam ārprātīgam, nevis kādam gudram. Tādēļ man jau
bija krietnas dusmas uz visu kas kaut kur stāvēja tikai niecīgākā strīdā ar euklidisko saprātu, pēc kura
darbiem es īstenībā esmu kļuvis rēķināšanas meistars.
15. Mans visuvarenais debesu draugs! Ja man kāds saka ka divi un divi ir četri un ka dienai ir gaisma
un naktij tumsa, tad viņš ir runājis pilnīgu patiesību un es viņu spiedīšu pie krūts kā draugu. Bet ja kāds
nāk un ar stūrgalvīgu prātu man saka, ka divi un divi = pieci un ka diena esot tumsa un nakts gaiša, tad
tādu vērsi es tūlīt nosistu ar vienu sitienu, jo tāds gara slepkava man ir daudz ļaunāks kā zaglis, laupītājs
un slepkava!
16. Un redzi, tā tas toreiz bija templī! sāka jau apgalvot neprātīgākās lietas un pat uzlika sodu ja kāds
pret kādu lai cik dumju zālamāniski tumšu un dumju gudrības izteicienu uzsāka izteikt tikai niecīgāko
iebildumu!
17. Minētais virspriesteris bija īsts zālamanietis un viss mistiskākai gudrībai piešķīra lielu nozīmi.
viņš pat sāka apdziedāt kādu gaišāko gaismu, kas nākot pasaulē. Tā naktī visu tumsu nu apgaismos tik
vareni, ka gaišāk kā gaišākā pusdienas saule tā apgaismotu pat pazemes tumšākos caurumus; bet pasaules
diena kļūtu tumša nakts un dienas gaisma kļūtu tik liela, ka pie tam mirtu cilvēki un dzīvnieki.
Nakts gaisam jau esot pasaulē un jau apgaismojot nakts tumsu tā, ka pat akli dzimušie redzot kā redzīgie
gaišā dienā!
18. Šis nu teiktais ir tikai pavisam viegls sākums, kas, protams, no alfas līdz omegai ir ļoti melīgs, tā
ka pilnus trīsdesmit gadus līdz šai stundai, izņemot Pilnmēnesi neesmu pamanījis nekādu nakts gaismu-
izņemot vakardienas pagarināto vakara apgaismojumu, bet kas pavisam labi būtu varējis izpalikt,
caur ko būtu novērstas daudzas nelaimes. Neviens nedrīkstēja viņam jautāt, kas zem tā saprotams un
tomēr viņš prasīja pilnīgāko ticību.
19. Jehova vārdā es to vēl būtu panesis, — jo pie daudzām aplamībām vēl nedaudz vairāk aplamības
neko nenozīmē, tādēļ, ka pie tam sevī vēl vienmēr var domāt tīri un pareizi. Bet tad viņš reiz iesāka: 7
kļūs par 1, un 666 nu kļūst 111, un 777 nu ½ un 1/3 nu ¼. Kas te prot rēķināt, tam nu jārēķina citādi; jo
senais nu tiks tiesāts un nolādēts.
20. Līdzīgas aplamības mani un vairākus euklida skolniekus vēl vairāk ļoti satrauca, nobiedēja un
saniknoja, mēs sazvērējāmies un caur vienu labi nomērķētu akmeni tai dumjībai darījām galu!
21. Bet arī mēs tieši daudz nevinnējām, jo pēc tam nonāvētā pēcnācēji bija vēl tūkstots reiz ļaunāki.
Bet tad mums līdzīgie templī arī vairs ilgāk nevarēja palikt. es viltīgi liekuļoju un tādēļ te tiku nozīmēts
kā priekšnieks ar visām virspriestera tiesībām. Šeit es sev neko neliedzu. ārēji sevi rādīju stipru, bet iekšēji
biju pavisam labs un labā omā. Te tev nu arī bija iemesls, kādēļ Caharijs tika nonāvēts. — Ko tu nu
uz to saki?”
153. Rafaels dod izskaidrojumu pravietojumam par Mesiju.
1. Rafaels saka: “Bet tam tak acīmredzami tomēr bija garīga nevis materiāla jēga! Tas attiecas uz to
laiku, kurā pasaulē nāk Mesija, par kuru savā sajūsmā jau ir pareģojuši visi pravieši, jā — pat jau ādams
un enoks, kā arī Kenans!
2. Tas laiks nu ir atnācis, kurā visi pareģojumi ir piepildījušies! Caharijs, kā pēdējais pravietis garīgā
veidā pareģoja par sekojoša apsolītā atnākšanu un tādēļ jūs nonāvējāt viņa miesu un caur to no jauna
apzīmogojāt savienību ar elli, kuru Kains cīņā ar savu dievbijīgo brāli vispirms atvēra aklai, dumjai un
ļaunai cilvēcei.
3. Bet pārāk aklai un dumjai cilvēcei tas tieši nevar tikt pārāk bargi pierēķināts, ja tā savā aklumā izdara
visāda veida cietsirdīgus grēkus un Caharija dēļ tev arī nav jātiek sodītam, un jo mazāk tādēļ, ka tu
šo noziegumu jau bieži jo bieži esi īsti nopietni nožēlojis, kas tev ļoti runāja par labu. Bet nu jautājums,
ko tu darītu, ja tu šajā pasaulē jau kopš trīsdesmit gadiem stāvētu starp jūdiem staigājoša un mācoša
Mesijas vaiga priekšā un ko darītu tavi simts piecdesmit kolēģi! vai tu viņam dotu pienākošo gadu un
savā sirdī atzītu kā To, kas viņš ir?!”
4. stahars saka: “Tu mans visvarenais draugs! Tas jau atkal ir jautājums, uz kuru atbildot varētu nolauzt
kaklu! Kas ir tas ļoti mistiskais Mesija? Kur viņš ir? Ko viņš grib un ko viņš māca? Pirms to nezina,
Jehova dēļ no sevis nevaid dot kādu noteiktu atbildi!”
5. Rafaels saka: “viņš ir tas, par Kuru dziedāja Dāvids, kad viņš teica: Darāt augstus vārtus un plašas
164