lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv
lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv
lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
18. srhabi saka: “Tu gan esi ļoti gudrs, bet vai tāda tava gudrība mums ko līdzēs? Bet neviens no<br />
mums nav tieši uz ga<strong>lv</strong>as kritis un mēs domājam arī tevi redzam cauri! Tie augstie romieši tev līdzās--,<br />
netālu no šejienes atrodas romiešu karavīri, jādomā lai kaut kur tādu satvertu, gadījumā ja caur visādiem<br />
viltīgiem jautājumiem nu runātu tas kaut kur būtu atrodams!? Bet pie mums viņš jau pavisam nav<br />
meklējams; jo te jūs mūžam neko nesameklēsit!”<br />
19. Kirenijs sānus atkal Man saka: “Kungs, tas tomēr ir dīvaini ar šiem ci<strong>lv</strong>ēkiem! Nu atklājas pat<br />
kāda īpaša veida izlikšanās! Kas to pie šiem ci<strong>lv</strong>ēkiem būtu meklējis?! Bet nu viņi sevi vēl vairāk ir<br />
aiznaglojuši un aizbarikādējuši, un tas tā, ka nu jau viņiem ne no vienas puses nevar tikt klāt. Ko nu<br />
ar šiem ci<strong>lv</strong>ēkiem?! viņiem par mums ir kāds noteikts, pilnīgi nepareizs priekšstats, kas pie viņiem<br />
diemžēl ir tik skaidri izteikts, ka mēs tam īstenībā nevaram pretoties. Nu ir liels jautājums, kas te būs<br />
darāms!”<br />
20. es saku: “Te vēl būs ļoti daudz kas darāms; tagad viņi mērķim jau stāv daudz tuvāk kā iepriekš!<br />
Kad viņi šeit ieraudzīja jūs romiešus, viņi tūlīt sākumā pavisam klusībā ievēroja šo piesardzību! Jo kopš<br />
kāda laika pie viņiem ir izplatīta ļauna leģenda: Jūdu zemē nopietnībā esot cēlies Mesija un darot lielas<br />
zīmes, bet romieši esot to uzzinājuši un nu neģēlīgākā veidā šo Mesiju vajājot; jo viņi asi tīkojot ne tikai<br />
pēc Mesija, bet gan arī pēc katra, pie kura tikai manāms kādas pēdas no ticības kādam nākošam vai jau<br />
atnākušam Mesijam. Un redzi, tajā ir viss viņu izlikšanās iemesls, ar ko mēs drīz tiksim galā!”<br />
198. Sehabi brīdinājuma runa.<br />
1. Kirenijs nu labi saprot, kā ir ar tiem persiešiem, bet neaptver kā tāda īsti sātaniska romiešu nomelnošana<br />
varēja sasniegt persiešu jūdus un kas tur ir izkaisījis šīs riebīgās sēklas.<br />
2. es saku: “vai jau ap deviņi mēneši ilgi templim nav zināma Mana darbība?! ej un tur apvaicājies!<br />
No turienes nāk visi sliktie un nepatiesie ziņojumi par Mani un arī par jums romiešiem; tā ka viņi zina,<br />
ka jūs neesat pret Mani. Ja templis nebūtu pratis slēpties aiz skaistās Heriodes mātes muguras, Jānis<br />
Kristītājs vēl dzīvotu!<br />
3. viss iziet no tempļa un tā roka stiepjas tālu pār zemi! Redzi, tā nu stāv tās lietas un nu tu, cerams,<br />
sapratīsi, ka ar šiem persiešiem nu gan ir diezgan grūti darboties, bet ne veltīgi! Un viņiem vajag tikt<br />
vestiem pareizā gaismā, citādi tas nopietnībā būtu slikti Man, Manai Mācībai un jums!<br />
4. Tu nu arī sāksi saprast īsteno iemeslu, kādēļ es šos persiešus izglābu no bojā ejas ūdenī. vienīgi<br />
viņu miesas dzīvības uzturēšanai es viņu glābšanai nebūtu sūtījis eņģeli, bet tā ka ir ļoti svarīgi, ka šiem<br />
ci<strong>lv</strong>ēkiem pareizi izskaidro par Mani un Manu lietu, jo viņiem lielajā zemē un uz neskaitāmiem ci<strong>lv</strong>ēkiem<br />
ir liela ietekme, tad Man vajadzēja glābt viņu dzīvības, jo bez viņiem mums nebūtu nekāds iedarbīgs<br />
līdzeklis persiešus reiz atbrīvot no viņu uzskatu maldiem.”<br />
5. Kirenijs saka: “vienīgi Tev, ak, Kungs, visa slava un viss jau atkal ir labi un tagad es par visu esmu<br />
pilnīgā skaidrībā! vedi tikai ar viņiem sarunas, jo nu es jau sapratu ka te ir sagaidāma un arī vajag būt<br />
labai veiksmei.”<br />
6. Bet, kamēr es Kirenijam apgaismoju, persieši domāja pavisam citādi un mūsu sehabi saviem<br />
biedriem teica: “Redzat, kā tie abi augstmaņi tur pavisam slepeni apspriežas kādā jaunā, blēdīgā veidā<br />
viņi tomēr varbūt varētu mūs noķert. Jo līdz šim viņi no mums neko neizdibināja; bet nu nozīmē vēl<br />
desmitkārt vairāk saņemties! Līdz šim viņi pie mums izmēģināja tikai mazus šāvienus, tagad jādomā<br />
viņi sāks ar mūrus sagraujošām kara mašīnām; un ja mēs neturamies ārkārtīgi stingri, tad mēs tiksim<br />
sasmalcināti kā vieglas niedres! Tādēļ katrs no mums lai ir iespējami uzmanīgs, jo mūsu iekšejākā ticība<br />
viņiem no mums nekad nav jāizsmeļ kā spainis no kādas cisternas izsmeļ ūdeni! eksaminētājs man<br />
pirmīt gribēja iedzīt bailes caur to, ka viņš apga<strong>lv</strong>oja precīzi zinām visas mūsu iekšejākās domas, un to<br />
tikpat labi kā viņš pirms tam uz ūdens redzējis un zinājis mūsu postu. Bet es slepenībā domāju: ak, tu<br />
viltīgais lapsa! Tu tātad vēlētos tikt ārā pa šo caurumu? ak, nekā, tu mans viltīgais draugs! — Bet viņš<br />
drīz saprata, ka ar šo paņēmienu mani pavisam nevar saķert, tādēļ tūlīt pēc tam viņš gāja pie valsts virspavēlnieka<br />
un ar viņu noteikti pārrunā kādas lamatas nu būtu jāizliek, lai mūs droši notvertu; bet mēs<br />
pozitīvi un negatīvi nebūsim satverami, ne ar kādām lamatām! Bet mums vajag būt viltīgiem, citādi mēs<br />
esam pazuduši!”<br />
7. viens no viņiem saka: “Kā tad viņš zina tavu vārdu? No mums viņš to nevarēja uzzināt.”<br />
8. sehabi saka: “Tas gan šķietami ir nedaudz dīvaini, bet tam nevajag mūs samulsināt; jo citādi tā-<br />
219
Change language