lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv

et diemžēl arī par lielākās vajāšanas, augstprātības, greznības kāres un iespējami lielāka uzbrukuma
visam tam, kas te ir garīgi tīrs, labs un patiess, arēnu!
33. Kāds Mataela pravietojums
1. (MaTaeLs): “ak, draugs, uz šīs Zemes vēl notiks tik ļauni, ka pat sātans, vienalga, kādā izskatā,
neuzdrošināsies apmeklēt cilvēku sabiedrību; bet tostarp atkal būs cilvēki, kas kā akli redzēs vairāk un
kā kurli dzirdēs vairāk nekā tagad mēs ar atvērtākām acīm un ausīm.
2. Reiz nāks laiks, kad cilvēki pēc grādiem noteiks un uzliks iemauktus tvaika dzīvības spēkiem ūdenī,
kā arābi viņu zirgiem, un tos pielietos visiem neticami smagākiem darbiem: ūdenī paslēptos dzīvības
spēkus iejūgs arī smagāko ratu priekšā un ar tiem brauks tik ātri, cik ātri aizlido izšauta bulta.
3. Ūdens dzīvības spēkus viņi iejūgs arī lielo kuģu priekšā, un tie kuģus virs ūdens viļņiem aizdzīs
pat ātrāk, nekā vētras vējš; jā, beigās pat spītēs katrai vētrai un brauks cauri tās saniknotām grimasēm,
bez kā cietīs ievērojamus zaudējumus. Tikai klintis un sēkļi vēl vienmēr būs bīstami šādai ātrai braukšanai
un nesīs zaudējumus.
4. Bet drīz pēc tā laika cilvēku dzīvībai uz Zemes sāks izskatīties ļoti ļauni; jo zeme kļūs neauglīga,
izcelsies liela dārdzība, kari un bada posts, un ticības gaisma mūžīgai patiesībai daudzkārt nodzisīs, un
mīlestības uguns izplēnēs un atdzisīs, un tad pār Zemi nāks pēdējā uguns tiesa!
5. Labi tad tiem, kas dzīvības ūdeni sevī vēl nav pārvērtuši tvaikos tikai laicīgam labumam; jo kad no
debesīm nāks lielā uguns tiesa, tā viņiem neko nevarēs nodarīt, jo no tās viņus sargās viņu pašu dzīvības
ūdens.
6. Tikai pēc tam viens otram roku sniegs patiesas dzīvības miers un tās Dieva kārtība un starp tiem,
kas Dieva eņģeļu sabiedrībā apdzīvos attīrīto zemi, vairs nebūs naida un ķildu. Par visu to, ko es nu
jums esmu pavēstījis, liecinieki būs jau vairs ne mūsu satrunējošās un gaudenās miesas, bet jo vairāk
visu redzēt un visu aptvert varošās dvēseles.
7. redzi, es tev to nebūtu teicis, bet manas dvēseles, vai labāk mana es sirdī es jūtu dziņu to teikt.
Un šī dziņa ceļas no turienes, no kurienes mums pieciem ir nākusi pestīšana! vai nu tu jau labāk mani
saprati?”
8. KiReNiJs saka: “ak, nu jau mēs atkal viens ar otru un savā starpā esam labākā kārtībā; tikai tagad
es no jums ceru ļoti daudz uzzināt, un es ar jums esmu ieguvis bagātīgāko lomu! Lai paliek pie manis
teiktā; no manis jātiek gādātam par jūsu laicīgām vajadzībām, bet jūs rūpēsieties par manām un visu
manu mājinieku dvēseliskajām vajadzībām.
9. Protams, tā gan ir slikta atlīdzība par to lielo, ko jūs par to darīsiet man un maniem mājiniekiem;
bet kas tur ir vainīgs, ka uz šīs pasaules par kādu augstāko un mūžīgi pastāvošu dzīvības velt devējam
pagaidām nevar nākt pretī ar neko labāku?!”
10. MaTaeLs saka: “ak, kā tu vēl vari par to jautāt? Kur mēs kādam varam pakalpot un būt derīgi,
tur mēs arī esam vairāk pilnīgi apmierināti! Jo arī kādu laicīgu velti, ja tā nāk no kādas patiesi labas
sirds, nekad nedrīkst pietiekami nenovērtēt; jo caur devēju un došanas iemeslu tā iegūst arī pilnīgi garīgu
vērtību un tātad pilnīgi līdzinās kādai garīgai veltei.
11. Jo kur materiālais atbalsta garīgo un garīgais materiālo, tur beigās viss kļūst garīgs un tad viens
otrā no Dieva pilnībā sagaida bagātīgāko svētību.
12. Bet kur kā templī Jeruzalemē garīgais tiek dots tikai materiālā dēļ un materiālais par kaut ko garīgu,
bet arī tikai ceramā materiālā dēļ, tur beigās viss kļūst materiāls un tam vairs nav ne niecīgākā garīgā
vērtība, un no Dieva arī nekad nevar būt kādas svētības bagātas sekas!
13. Tādēļ pavisam neraizējies par to, vai tavas materiālās dāvanas nebūtu pārāk niecīgas par mūsu
tev sniegto garīgo; jo caur devēju un ošanas patieso iemeslu tās tieši arī kļūst garīgas un garīgi un arī
materiāli bagātīgi sekos svētība no augšas; jo gars mūžam ir kungs arī pār visu materiālo, kas pamatā arī
nav nekas cits, kā tiesāts, ļoti nebrīvs gars un tam vienmēr vajag akli paklausīt Dieva dzīvības brīvākam
garam, no kura bezgalīgākā spēka iziet visas matērijas tiesa, un vienīgi viņš to atkal var atdzīvināt, kad
un kā vien viņš tikai vienmēr to grib!”
14. KiReNiJs saka: “ak, lieliski un teicami! Ne par kādām Zemes bagātībām es tagad nevēlētos jūs
vairs izlaist no manām draudzīgām rokām! cerams, mēs sapratīsimies vienmēr labāk un arī savstarpēji
kļūsim vienmēr nepieciešamāki! Bet nu vienīgi tam Kungam visa slava un visa mūsu mīlestība, ka viņš
37