lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv

asti, kas pati par sevi ir tikai kāda parādība un vairs ne realitāte.
8. Pataustāt tikai šo masu, cik tā vēl ir kvēlojoši karsta un jūs pavisam viegli pārliecināsities par to,
ko es jums par šo lietu nu esmu izskaidrojis! Tādēļ ka man ir iespējams kāds eksperiments, es jums
pavisam dabīgā veidā varu pagādāt vēl vienu pierādījumu un proti, caur to, ka ņemu kādu šeit gulošu
akmeni, zibens ātrumā to sviežu gaisā, caur gaišu un pēc nedaudz acumirkļiem man pakalpojošiem
gariem tas atkal jāatnes šeit, un jūs pārliecināsities, kas šis tikai dažus pfundus smagais akmens tūlīt
mirdzēs tikpat stipri, cik iepriekš mirdzēja šis meteors.”
9. Te Rafaels ar briesmīgāko spēku met akmeni gaisā un tie pakalpīgie gari ar lielāku kā zibens ātrumu
to dažus acumirkļus tikai nedaudz asu augstumā dzen apļveidīgi apkārt gaisā. Kopā ar spēcīgi svilpjošu
dunoņu akmens mirdz tik stipri, ka tālu visapkārt viss apvidus tiek apgaismots kā gaišā dienā un
tie trīs savā priekšā īstenībā redzēja tikai saules gaiši mirdzošo apli, jo akmeņa kustība bija pārāk ātra,
lai kādas cilvēciskas acis varētu saskatīt akmeņa virzīšanos.
10. Pēc nedaudz acumirkļiem to trīs pārsteigto vērotāju acu priekšā no pakalpīgajiem gariem akmens
vēl augstākā mērā kvēlojošs pavisam mierīgi tika nolikts zemē un Rafaels teicas: “Te jums un
jūsu priekšā ir šis ātri pavisam viegli paveiktais eksperiments, vai jūs atrodat kādu atšķirību starp šī un
mākslīgi izraisītā un to dabīgo meteoru?”
11. Matahels saka: “Nē, pilnīgi tā pati parādība; dabīgi tikai lielums ir atšķirīgs! Bet man nu tomēr
uzmācās viens jautājums un tas pastāv tajā: te, kas tu mums jau esi devis tik daudzus savas neaprakstāmās
veiklības un spēka paraugus, gan ir viegli iespējams kādu akmeni aizsviest ar tik neticamu spēku
un ātrumu, ka caur aizmestā akmens milzīgo ātrumu gaisam kā pārāk saspiestam arī vajag aizdegties
un pašu akmeni īsā laikā padarīt kvēlojošu. Tam nolūkam tu esi viens no varenākajiem eņģeļu gariem,
kas ar visiem pasaules ķermeņiem spēlējas kā ar lazdu riekstiem un pat sauli vienā acumirklī varētu
aizmest tādos bezgalīgās telpas dziļumos, ka kādam zibenim, lai to sasniegtu būtu ko darīt simts tūkstots
reiz simtstūkstots gadus! Tātad tev no Dieva tādam eksperimentam ir dota mums, protams, gan
neaptverams spēks un vara; bet kā saule kā tikai laiks dabas ķermenis, izejot no sevis arī var attīstīt tādu
spēku?”
234. Matērijas būtības.
1. Rafaels saka: “ak, vai tad tu domā, ka saulē nav nekādi pakalpīgi gari? es tev un jums abiem saku:
ne uz saules, ne uz šīs Zemes nekur nekas nenotiek it kā bez kāda pakalpojoša gara; jo viss, ko tu redzi
un kam pieskaries, pamatu pamatā viss ir gars. Pat rupjākā matērija ir gars, dvēsele, — bet kādā tiešākā
stāvoklī. Ja tu caur pārāk spēcīgu lidojumu, triecieniem vai spiedieniem dziļā tiesā kā mirušus guļošos
garus apvaino, tad tie tev drīz liks saprast to varu un spēku!
2. Redzi, gaiss noteikti ir kas liegs un maigi mīksts; bet, ka kaut kur caur kādu pārāk spēcīgu triecienu
vai spiedienu tas tiek izsists no tā līdzsvara un savā mierā pārāk traucēts, tad tas ar saknēm izrauj
resnākos un spēcīgākos kokus, liek zemei drebēt, aizdegas tūkstots iznīcinošos zibeņos un kļūst par
briesmīgāko elementu!
3. Bet kas tad gaisa un caur gaisu tik nikni trako? Tajā dusošie un īstenībā to sastādošie gari un tiesātās
dvēseles!
4. sit spēcīgi vienu pret otru divus akmeņus un drīz sevi pieteiks tajos saistītie gari un visu akmens
masu, cik cieta tā arī būtu, sagraus mazākās putekļu daļiņās, pie kādiem apstākļiem neiztrūks ugunīgas
parādības!
5. ņem ūdeni un liec to zem iespējami spēcīgākā spiediena! Caur to tu vispirms būsi apvainojis ledus
gabalu, kas arī pavisam solīdi un vēl visā mierā sagraus lai cik stipro to ietverošo trauku; bet ja tu
to ledu varētu pakļaut vēl lielākam spiedienam, tad tas pēkšņi izšķīdīs uguns tvaikā un viss, kas pūlas to
saturēt, tiek sagrauts ar briesmīgāko dārdoņu un troksni!
6. Cik ilgi matērijā saistītie gari un dabas dvēseles netiek apvainotas, tās, protams, dus kā mirušas un
ļauj ar sevi daudz ko darīt un veidot, bet ja tās reiz kaut kur no sava pienācīgā miera tiek pārāk spēcīgi
pamodinātas, tad bēda tam, kas atrodas to tuvumā.
7. Bet garu klātbūtni matērijā ir ļoti viegli saskatīt. Ja tie tiek spiesti kādai ārkārtējai darbībai, tad pēc
kādas garīgas darbības spēka un straujuma pakāpes jūs vienmēr ieraugāt kādu mirdzumu. Jo spēcīgāks
mirdzums, jo spēcīgāka kāda matērijā darbīgu kļuvušo garu darbība.
258