lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv

8. Tātad cik darbīgi ir saules gaisa gari, sevišķi uz tās virsmas, to pierāda saules spēcīgais spožums.
9. Bet ar kādu spēku tad no saules pie tās liela izvirduma apstākļiem, kurtās matērijas gari tiek likti
lielākā nemierā un darbībā, tādi bluķi tiek izmesti ārā, jūs sev viegli varat stādīties priekšā jau no saules
gaismas stipruma!
10. Jā, es jums to apgalvoju. Lielās saules klēpī ne reti ir tik spēcīgi izvirdumi, ka to spēku izpausme
ar šīs Zemes lieluma bluķiem tikpat viegli spēlētos kā šeit uz zemes vējš spēlējas ar vieglākām pelavām!
Nu tā jums būs jo aptveramāks, kā un ar kādu ātrāko vieglumu no saules uz Zemes nonāca šis bluķis.”
11. Murels saka: “bet ja nešaubīgi tā, tad šis bluķis beigās ir nenovērtējami vērtīgs un to kā kaut ko
ārkārtēju mūžīgai piemiņai vajadzētu nogādāt kādā muzejā!”
12. Rafaels saka: “Tad tev jau visu Zemi vajadzētu iebāzt kādā muzejā, jo Zeme jau tāpat ir no turienes
no kurienes ir šis bluķis!”
13. Murels saka: “Ja tā, par ko tad jāuzskata Mozus Radīšanas vēsture?”
14. Rafaels saka: “Šajā ziņā griezies pie drauga Matahela. Šīs attiecības viņš ļoti labi pārzina un arī
Philopoldam ir pavisam nozīmīgas zināšanas!”
235. Mozus Radīšanas stāsta jēga. Kāds Mathaela pārdabisks piedzīvojums.
1. To pašu nu Murels jautā Matahelam un viņš saka: “Tam ko Mozus saka par Radīšanu nav nekas
kopējs ar pasaules radīšanu, bet gan vienīgi ar cilvēka izglītošanu sākot no šūpuļa līdz viņa pilnīgam
nobeigumam. Tātad caur to tiek likta saprasta Dieva baznīcas nodibināšana uz Zemes līdz šim laikam
un turpmāk līdz pasaules beigām.
2. Zem “Zemes un debess” ir saprotams jaunais Zemes cilvēks tūlīt no dzimšanas. “Debesis” apzīmē
viņa iekšējākās, apslēptākās garīgās spējas un kailā un tuksnešainā “Zeme” apzīmē jaunpiedzimušu dabas
cilvēku, kas tikko apzinās savu esamību; — cilvēka pirmo stadiju.
3. ar laiku bērns sasniedz pašapziņu un sāk saprast un domāt. Tas cilvēkā ir tas “Lai top gaisma!”, ka
viņš zina, ka viņš ir; — otra stadija.
4. Un tā tas iet caur visām citām radīšanas dienām, līdz cilvēka pilnīga nobeiguma miera stadijai.
saki man, vai tu no tā kaut ko sāki saprast?”
5. Murels pavisam pārsteigts par Matahela Bībeles gudrību saka: “Nē, augstais draugs, tādu gudrību
es tevī nekad nebūtu meklējis! ak, tādā veidā, kuru es nu atzīstu par vienīgi pareizo, es vēlētos lai tu
man izskaidro visu vēsturi! Jā, te piederas daudz, līdz kāda cilvēka dvēsele ir iespiedusies tādos gudrības
dziļumos! Bet kā tu līdz tam esi nokļuvis?”
6. Matahels saka; “” mans draugs Murel, tas tak šajā vietā kur mēs atrodamies, vairs nav nekāds jautājums!
Kungs starp mums, — tad eņģelis no debesīm, kas noteikti bija visas materiālās radīšanas liecinieks!
es pats jau kopš jaunības biju rakstu zinātnieks templī, kāda iemesla dēļ mani kā apustuli arī
sūtīja pie samāriešiem; bet pirms es ar samāriešiem varēju pārmīt kādu vārdu, Jehova pārvilka svītru
maniem aprēķiniem. es nokļuvu starp ļauniem laupītājiem un lai saglabātu dzīvību man pašam vajadzēja
kļūt par ļaunu laupītāju.
7. Bet tā ka es sevi redzēju no Dieva tik ļoti pamestu, bez kā es pats tam nevarēju atrast iemeslu, tad
tas mani dziļi sadusmoja. sākumā es kļuvu neticīgs un visus rakstus sāku uzskatīt par cilvēka darbu, bet
caur brīnumainu parādību es drīz tiku pamācīts citādi.
8. Kādā naktī, kad es viens stāvēju sardzē briesmīgo laupītāju alas priekšā, pie manis pienāca kāds
dziļi nopietna izskata vīrs. es ar savu zobenu viņu tūlīt caurdūru. Bet viņš runāja: nepūlies velti ar savu
nožēlojamo ieroci, jo kādu nemirstīgu garu mūžam nenonāvē kāds laicīgs ierocis! es esmu ābrama gars
un tev jautāju, kādēļ tu gribi pamest Dievu un vajāt viņa vārdu?
9. es, Matahels, pilns dusmu uz to teicu: Kādēļ vispirms mani vajāja Dievs, kur es tak viņa vārdā
tiku sūtīts pie samāriešiem, lai viņus iegūtu templim!? Mans nodoms bija godīgs un krietns Dieva un
visu cilvēku priekšā, tādēļ, ka tas bija godīgs un krietns manas sirdsapziņas priekšā. Kopš manas esamības
sākuma Dievs par manu tiesnesi man deva tikai manu sirdsapziņu un šī iekšējā, stingrā tiesneša
priekšā es dzīvoju taisnīgi. es pats sevi neesmu sūtījis pie samāriešiem, bet gan augstais priesteris kā
Mozus un ārona aizstājējs.
10. Ja tas bija nepareizi, ka tiku sūtīts pie samāriešiem, tad Dieva gudrībai gan nebūtu bijis vajadzīgs
sodīt mani, bet gan vienīgi tos, kas mani sūtīja; bet tā, ka sagūstīja mani, nevainīgo, tad no tā acumirkļa
259