lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv
lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv
lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
princis, pazīstu visus lielās valsts apstākļus un tādēļ esmu ļoti gudrs. Tāpēc Manā priekšā vajag ļoti uzmanīties;<br />
jo parasti lepnais romietis Kirenijs, kā visas āzijas valsts virspavēlnieks ar Mani tik pazemīgi<br />
neapietos. Bet viens no abiem deputātiem teica: “Lai nu ir kā būdams, viņš katrā ziņā ir kāds liels ci<strong>lv</strong>ēks<br />
un mēs no viņa kaut ko varam mācīties, un tas ir tas, kas mums šajā laikā visvairāk vajadzīgs!”<br />
2. Tam beidzot visi piekrita, sakārtojās un devās pie Manis uz pakalna, kaut gan sāka jau palikt diezgan<br />
tumšs.<br />
3. Bet vienlaikus nāca arī vecais Markuss un Man jautāja vakariņu dēļ un dēļ no krusas sasistajiem<br />
galdiem un dēļ vēl ļoti mitro zemi un kas te nu būs darāms.<br />
4. Bet es viņam rādīju uz Persiešiem un teicu: “skaties tur, kāds liels un Man ārkārtīgi gards ēdiens:<br />
tam vēl pirms vakariņām no Manas mīlestības vajag tikt apēstam. Līdz tam tu jau atradīsi laiku lai sagatavotu<br />
miesīgu mielastu un savestu kārtībā galdus, jo salauzti ir tikai daži un īstā laikā tie jau būs atkal<br />
atlikti atpakaļ. Bet drīz aizdedzini lampas, lai ci<strong>lv</strong>ēki nestaigā tumsā!” Pēc tam Markuss priecīgs devās<br />
atpakaļ un visam lika darboties.<br />
5. Bet persieši pienāca pie Manis, pēc viņu parašas vēlreiz līdz zemei paklanījās, bet pēc tam tomēr<br />
nostājās taisni un nepalika guļam uz vaiga.<br />
6. viens no abiem iepriekšējiem deputātiem ņēma vārdu un teica: “Kungs, un noteikti liels to ci<strong>lv</strong>ēku<br />
draugs kam ir laba griba, te mēs nu būtu! Tu pazīsti mūsu iemeslu, kas mūs atveda šajā apvidū.<br />
vienīgi mēs to aplūkojam kā kādu brīnumainu vadību no augšas un kopā ar Hiobu sakām: Kungs, viss<br />
ir Tavs, debess un zeme, gaiss un ūdens! Tu dod un ņem kad un kā Tev tas labpatīk; kādam nabagam Tu<br />
vari piešķirt kroni un scepteri un ķēniņa ga<strong>lv</strong>u noliekt pilnīgākās niecības putekļos. Tādēļ tas mums arī<br />
nesāp: jo ci<strong>lv</strong>ēks, kas savas sirds priekšā un sirdī vienmēr nes visvarenā Dieva gribu, nekad neskumst,<br />
izņemot ja viņš ir nogrēkojis Kunga vaiga priekšā. Tādēļ mēs par savu ievērojamāko zaudējumu arī neskumstam;<br />
jo ja šī bēdīgā izskata notikums nebūtu Dieva griba, tad mēs, kā tas parasti katru gadu bija,<br />
savu naudu noteikti būtu atguvuši bez kāda niecīgākā atskaitījuma. Bet te acīmredzami bija iejaukta<br />
Dieva griba un šo sīkumu mēs viņam labprāt upurējam un labprāt vēlētos nest vēl lielākus upurus, ja<br />
visaugstākais no mums tos prasītu. Jo viņš vienīgais ir tas Kungs, mēs esam tikai viņa vienmēr tikai<br />
viņa kalpojoši un paklausīgi kalpi.<br />
7. Mēs mīlam un bijājam vienīgi tikai Dievu un tādēļ nebīstamies no ci<strong>lv</strong>ēkiem; bet ja debesu un zemes<br />
Kungs ci<strong>lv</strong>ēku priekšā kaut kur mūsu plānus izjauca, tad viņam tam jau bija savs labākais iemesls!<br />
Jo ci<strong>lv</strong>ēks Dieva priekšā tikai pārāk viegli un vieglprātīgi izdara kādu grēku, kas dvēselei vienmēr nes<br />
kādu lielu zaudējumu; bet te tad nāk Kungs ar labu soda rīksti un ci<strong>lv</strong>ēkam atkal palīdz stāties uz pareizā<br />
ceļa!<br />
8. No tā tu, mīļais Kungs un draugs, redzi, ka mēs esam ci<strong>lv</strong>ēki, kas vēl ilgi nav aizmirsuši Dievu. Tu<br />
gan varbūt vari būt kāds gudrs pagāns, un labi pārzini dabas spēkus, bet mēs pazīstam tikai vienu virsspēku,<br />
un tas ir vienīgi tikai Dievā tajā Kungā! Pret to mēs gan nepieņemam nekādu mācību!<br />
9. Tātad, ja tu gribi mācīt kādu patiesu gudrību, tad neaizmirsti, ka mēs nemainīgi esam stingrākie<br />
Mozus dievišķās mācības atzinēji. Pret to no mums nekas netiks pieņemts un lai tas skanētu un būtu lai<br />
cik gudrs! Jo mēs visi gudrās pasaules priekšā mīļāk gribam stāvēt kā nelgas — nekā Dieva priekšā kā<br />
grēcinieki!”<br />
10. es saku: “Tā ir pavisam pareizi, un jūs esat uz pareizā ceļa! Bet tikpat Mozū kā it sevišķi praviešos<br />
ir lietas, kas jums vēl varētu būt tumšas. Un es vēlētos jums tās apgaismot, lai jūs sev un saviem brāļiem,<br />
sievām un bērniem aptverat, kāds nu ir laiks!<br />
11. Kad elijs atradās kādā apslēptā kalna alā, tad gars viņam norādīja, ka lai viņš tik ilgi paliek alā<br />
līdz Pats Jehova dotos garām! Un elijs nostājās tuvu pie alas izejas un klausījās. Tad pēkšņi nāca spēcīgākā<br />
vētra, kas tai garām plosījās tik vareni, ka no tās nodrebēja viss kalns. Te elijs domāja vai nu gan<br />
Jehova ir devies garām? Bet Gars atbildēja _vētrā Jehova nebija!<br />
12. Te elijs klausījās tālāk, un redzi, drīz pēc tam alas priekšā garām devās spēcīga uguns? Tā brāzās<br />
un brakšķēja tik milzīgi un no svelmes varas klints ārpuse mirdzēja. Tad elija domāja, tas tad tomēr<br />
esot bijis Jehova! Bet Gars atkal runāja un teica — arī šajā ugunī Jehova nebija!<br />
13. Tad <strong>lielais</strong> pravietis pie sevis domāja — Tātad savas mīlestības pamat būtībā Jehova nav klātesošs<br />
ne vētras, ne uguns visvarenībā!<br />
14. Bet kad viņš pavisam nopietni tā pārdomāja, te viņa alas priekšā garām aizšalca pavisam maiga<br />
un liega dvesma un Gars vēlreiz runāja un teica- Redzi, elija, Jehova devās garām šajā maigajā un liega-<br />
214
Change language