lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv
lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv
lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
traukti cīnījies un turpmāk mūžam vienmēr no jauna cīnīsies; un cik ilgi tu cīnīsies, tev arī būs dzīvība,<br />
bet ne kāda cita, kā vienmēr karojoša, kas gan tiks apgādāta ar ļoti trūcīgiem svētlaimes brīžiem.<br />
Bet kad šajā mūžīgā cīņā beidzot kļūs redzama kāda no cīnām brīva un tātad uzvarām bagāta pilnīga<br />
svētlaime?<br />
15. Tādēļ ir viegli pateikt, būt priecīgu sirdi un līksmu dabu, bet dvēseles daba te jums romiešiem<br />
tūlīt jautā: cur, anomodo, anando et anibus anxiliis? (Kāpēc, kā, kad un caur ko mums tiks palīdzēts?<br />
–izd.) — vai tu gan tikai nedaudz esi mūs sapratis?”<br />
27. Mataels par Kirenija iekšējo dzīvību<br />
1. Te KiReNiJs, pieskardamies pie runātāja rokas, ļoti brīnās un man saka: Kungs, viņam ir pavisam<br />
neparasts dzīves uzskats! Pamatā viņam tomēr neko nevar iebilst, tā visumā, kā atsevišķi diemžēl patiesi<br />
ir kaila patiesība. bet ko Tu saki uz to?”<br />
2. es saku: “Ko tu par to brīnies? vai es jums tak iepriekš neteicu, ka šie pieci jums visiem sagādās<br />
lielu negaisu? ak, uzklausiet tikai viņus, un pēc tam jūs Mani noteikti sapratīsiet daudz vieglāk un<br />
dziļāk!”<br />
3. KiReNiJs to piecu runātājam, kas saucās Mataels, tālāk saka: “Bet vai tu tā pierādīdams varētu arī<br />
teikt, ka ļoti ticams, ka Dievs tomēr bija agrāk, nekā tavi pasaules ķermeņi, kurus es vēl nevaru pietiekami<br />
stādīties priekšā? Redzi, mazākais, man uz visas Zemes nav zināma neviena tauta, kas pirms visu<br />
lietu esamības nepieņemtu kādu Dievu, pilnu izpratnes un varas; un tu tagad parādi tieši pretējo. redzi,<br />
tas manu sirdi pilda ar lielām bažām. Tādēļ es, valsts pārvaldnieks, pat lūdzu tevi, tagad tik pat labi pierādi<br />
arī pretējo!”<br />
4. MaTaeLs saka: “Zemes vājais zīdaini, man žēl tevis! Bet, kā es savā dvēselē nu atrodu, tomēr jau<br />
esi dzirdējis daudzus gudrus vārdus, pilnus spēka, pilnus dzīvības un pilnus patiesības un ar savām acīm<br />
esi redzējis, ko spēj Dieva vārds, un vēl vienmēr savā sirdī daudzas domas nevari aptvert to dziļumā!<br />
5. Jā, jā, draugs, redzi, tu vēl pārāk spēcīgi mīli savu dzīvību un atrodies tās vidū. Bet tieši no tādas<br />
pozīcijas dzīvība vissliktāk ļaujas kļūt izprotama!<br />
6. Draugs, dzīvībai, tas nozīmē, šīs zemes dzīvībai, vajag būt pilnīgi zaudētai, tikai tad pazīst dzīvību!<br />
7. ņem vienu podu un piepildi to ar ūdeni; ūdens podā stāvēs mierīgs, un mierīgajā ūdenī tvaika<br />
garus tu nepazīsi, lai cik dedzīgi tu ūdeni nemaisīsi un nekustināsi, arī pie tam varenie dabas gari tev<br />
neparādīsies; bet ja tu ūdeni liec uz uguns, te tas drīz sāks vārīties un pie vārīšanās virs karsti putojošās<br />
ūdens virsmas tūlīt sāks pacelties varenie tvaika gari, un tie vārošā ūdenī vēl mierā esošie gari nu tikai<br />
pazīs varenos tvaika garus, kas iepriekš aukstajā ūdenī atpūtās pavisam mierīgi un bez kādām esamības<br />
pēdām; ar daudz tūkstoš acīm skatīdami vispirms sevi un tad zem tiem karsti kustīgo ūdeni, kas tos<br />
nes, un ka tvaika gari iepriekš nepamanīja nekā cita, ka ar augsto ūdeni tie ir pilnīgi viens.<br />
8. Bet vārīšanās laikā arī ūdens tātad pazīst, ka tajā bija un līdz pēdējam pilienam ir savdabīgi gari,<br />
jā, jā, tas vārošais ūdens pazīst, ka vispār tas pats ir gars un vara, bet savā aukstajā mierā tas to nevarēja<br />
atzīt un aptvert.<br />
9. vai tu šeit redzi kādu zīmīgu ainu? Tava dzīvība vēl nu arī ir gan tīrs, bet citādi pavisam mierīgs<br />
auksts ūdens tavas miesas podā. Tavs pods gan var tikt uz visām pusēm šurp un turp kustināts, tomēr<br />
tad no tā tu savus dzīvības spēkus nepazīsi; pretēji, jo vairāk ūdens savā aukstajā mierīgā stāvoklī tiek<br />
kustināts, kā tas bieži ir pie visiem lieliem pasaules ci<strong>lv</strong>ēkiem, jo stipri kustinātā miesas podā dzīvība<br />
mazāk pazīst pati sevi un savu vidi; jo sakustināta ūdens spoguļa virsma kādu ainu vairs nerāda tīru,<br />
bet gan ļoti saraustītu.<br />
10. Bet ja tavas dzīvības ūdens pods tiek likts uz patiesas mīlestības, lielākās pazemības un visu ciešanu<br />
un sāpju uguns, ak, te tas podā drīz sāk vareni vārīties un caur to visātrāk brīvi kļuvušie dzīvības<br />
tvaika gari pazīs paši sevi, to iepriekšējo auksto, laisko stāvokli, proti, juteklisko dvēseli un nepilnīgo<br />
podu un ar tūkstoš gaišām actiņām ieraudzīs virs sevis augšā kāpjošos dzīvības garus un pazīs, ka tas<br />
nebija tikai slinks to nesējs, bet ka tas ar tiem ir viens un tas pats. Bet podu, saproti, draugs, augšā kāpjošie<br />
dzīvības gari neieraudzīs kā pilnīgi vienu ar tiem, bet gan tikai ka kādu diemžēl nepieciešamu ārēju<br />
trauku, kas pēc tam tiek sadauzīts lauskās un izmests uz ielas. — vai tev nu ir kāda jausma par to, ko<br />
es tev īstenībā esmu gribējis teikt?<br />
11. KiReNiJs saka: “Man gan ir tā, it kā tavu ainu es tā puslīdz esmu sapratis, t.i., salīdzinošā at-<br />
31
Change language