lielais jāņa evaņģēlijs. iii grāmata - Garīgums.lv

7. Tie DiivPaDsMiT saka: “Brāli, tā ir cita valoda kā mūsu templī, kur gandrīz neko nedabū ēst,
bet jo vairāk vajag gavēt un lūgt; bet augstie gavē un lūdz maz un katru dienu Jehova lielākam godam
notiesā daudz dāvanas un upurus, kamēr jaunie priesteri pro populo (priekš tautas, izd.), ka viņiem locekļos
kauli sāk tieši rūkt! ak, kādēļ mēs jau sen neesam kļuvuši romieši! te viss ir labā kārtībā: gudrība,
labsirdība, tiesības, kur tas ir nepieciešams, stingrība, un šķiet, netrūkst maize un vīns. Mēs gribam būt
romieši, ar ādu un ar visiem matiem, un ar dvēseli un miesu! Lai dzīvo Roma un visi tās varas nesēji!”
8. JŪLiJs saka: “Pavisam labi, mani tagadējie draugi! Jūsu dabas ir labas,, kaut gan, saprotams, tajās
vēl valda daudz egoisma; vienīgi ar laiku tas, cerams, pazudīs. Bet šodien jūs vēl redzēsiet un dzirdēsiet
ļoti dīvainas lietas; tās jums kļūs par gaismas rādītājām! — Tomēr nejautājiet te daudz, bet gan jūsu lieta
ir skatīties un klausīties. izskaidrojums jums nāks pats no sevis!”
9. Caur to tie divpadsmit ir ieinteresēti un nu viens otram jautā, ko augstais romietis ir domājis zem
tā, ka šajā dienā viņi vēl dzirdēšot un redzēšot ļoti daudz un ārkārtēja, no kā viņi varētu daudz mācīties,
un viss tas zināmā mērā noskaidrosies pats no sevis! Ko tas nozīmētu?”
10. Runāt priecīgais sNeTaLs saka: “Nu, kas tad tas būs? vai jūs nekad neko neesat dzirdējuši par
romiešu olimpiskajām spēlēm? Jādomā, viņi šeit ko tādu sarīkos; bet mēs, nu kā paši būdami romieši,
drīkstēsim tajās piedalīties un varbūt te tik daudz ko redzēsim un dzirdēsim, kas mums labi noderēs. tas
būs tas, un citādi noteikti nekas cits.”
11. KāDs CiTs no tiem divpadsmit saka: “Tam es tikko ticu. Jūs vēl ilgi nezināt to, ko zinu es; jo jūs
šeit esat kopš pusdienas laika un zināt maz, kas viss īsā laikā pie galiliešiem ir noticis. Jūs zināt, ka es un
vēl trīs citi no Geneceretes kalna novada kopā ar jums esam tikuši sagūstīti un nogādāti šeit, tādēļ, ka
piedalījāmies jūsu kūdīšanas mēģinājumā. Tikko trīs dienas pirms jūsu ierašanās mūsu kalnos Geneceretē
atgadījās nedzirdētas lietas; tur atnāca no romiešu kapteiņa pirmīt pieminētais brīnumdziednieks
no Nācaretes un tikai caur savi dievišķo vārdu izdziedināja visus slimniekus, lai arī ar kādu slimību viņi
uz turieni bija tikuši atgādāti.
12. Man pašam ir brālis, kas nu ir mājās un pārņēma mantojumu. viņš no ģikts bija pavisam sarauts
kamolā, nevarēja ne gulēt, ne sēdēt, un, dabīgi, par stāvēšanu te jau pavisam nevarēja būt runa. Mēs
viņu turējām pakārtā kurvī, kas bija pildīts ar mīkstiem salmiem. Bieži viņš, no šausmīgākajām sāpēm
mocīts, dienām ilgi gaudoja, pie kam tad viņš parasti iekrita tāda veida totālā nesamaņā, ka viņš ;pilnīgi
līdzinājās mironim. viņa uzlabošanās dēļ tika darīts viss iespējamais, pat siola dīķa ūdens, — bet viss
velti.
13. Kad mēs mūsu kalnos saņēmām ziņu, ka Genaceretē uzturas slavenais dziednieks no Nācaretes
un dziedina visus slimniekus, te es ar maniem kalpiem un mūļiem ar neizsakāmām pūlēm ģikts slimo
brāli nogādājām Geneceretē. Bet, ar tik lielām grūtībām tur nonākuši, uzzinājām, ka dziednieks devies
ceļojumā uz kādu kalnu un nav zināms, kad un vai viņš vēlreiz atgriezīsies. Te es nu kā kāda statuja
stāvēju līdzās manam sāpēs vaimanājošajam brālim, aiz skumjām pats sāku raudāt un sirsnīgi lūdzu
Dievu, lai viņš vēlētos darīt galu mana nabaga brāļa rūgtākām ciešanām, jo man vairs nebija tā laime
sastapt brīnumdziednieku. es kā pirmdzimtais devu sirsnīgu solījumu atteikties no visām manām īpašuma
tiesībām, ja viņš varētu tikt izdziedināts un kā pēdējais visu manu mūžu viņam kalpot.
14. Drīz pēc tam uz lielās ielas pie manis pienāca kalpi no lielās viesnīcas un teica, ka minētais dziednieks
visus un daudzus tādus kropļus acumirklī tā ir izdziedinājis, ka viņi tad izskatījās tā, it kā viņiem
nekad nekas nebūtu kaitējis! Bet šīs dziednieks kopā ar saviem mācekļiem, ar mājas kungu un vēl vairākiem
citiem esot augstajā kalnā, kurā tā pārāk stāvās kraujas dēļ neviens mirstīgais iepriekš vēl nav
uzkāpis. viņš gan atgriezīsies, bet kad, to viņi nezināja. Bet tas nu nav svarīgi; šis dziednieks ir svētījis
vienu pļavu, un es ticīgi varētu manu brāli tikai nolikt uz pļavas, un ar viņu būs labāk.
15. es tūlīt jautāju pēc svētītās pļavas. Kalpi man to parādīja, un es tūlīt nesu manu brāli uz minēto
pļavu un noliku uz šīs pļavas zāles. Un redziet, acumirklī, kad slimais brālis pieskārās zemei, viņš sāka
pilnīgi iztaisnoties. visas sāpes bija kā no vēja aizpūstas un nedaudz acumirkļos mans brālis bija tikpat
vesels kā es. agrāk pie viņa bija tikai kauli un āda, un es jums apgalvoju, viņš stāvēja man līdzās tik veselīga
izskata, ka par šādu nedzirdētu pārmaiņu vēl šodien nevaru beigt pietiekami brīnīties!
16. Bet es tad arī turēju manis doto svinīgo solījumu un manam, nu ļoti laimīgajam un Dievam padevīgajam
brālim visu nodevu, un labprāt viņam veicu visus darbus, arī manu iepriekšējo kalpu pēdējos,
kaut gan mans labais un pateicīgais brālis mani vienmēr no tā atturēja.
17. Bet es tā tikai dažas dienas biju brāļa, kuru jūs redzējāt un ar viņu runājāt, kalps, kad jūs nācāt
50