Pedagoģijas fakultāte - rpiva

L. Zeiberte uzskata, ka pedagoga kompetenču pilnveide saistās ar refleksiju par
pamatvērtībām: Vai daru pareizi? Kas ir vislabākais? Vai var komunicēt, organizēt,
plānot, vērtēt, darīt citādi? Iespējams runāt par metakognitīvo kompetenci –
nepieciešamību attīstīt spēju saprast, kontrolēt, vadīt savas domāšanas procesus. Vēl
vairāk – 21. gadsimtā ikvienam, bet jo īpaši pedagogam, ir svarīgi nepārtraukti radoši
uztvert, vērtēt un pārstrādāt informāciju zināšanās (Zeiberte, 2008).
Humānistiskā pedagoģija akcentē katra skolēna līdzatbildību attiecībā uz
mācībām un mācīšanos. Kā piemēru šī aspekta nodrošināšanai L. Zeiberte akcentē
izglītības pētnieka B. Blūma taksonomijas principu – saskaņā ar to kompetences un
izglītības attīstība notiek secīgi no vienas pakāpes uz nākamo: zināšanas – saprašana –
izmantošana – analīze – vērtēšana – sintēze (Zeiberte, 2008).
Izglītībā nozīmīgākais ir mācīšanās process, kurā indivīds pārņem uzkrāto
pieredzi, apgūst zināšanas, prasmes, attieksmes, pilnveido savu pieredzi, patstāvīgi un
atbildīgi darbojoties un izzinot sevi, dabu un sabiedrību. Šo procesu sekmē aktīvas
sociālās mijattiecības, apkārtējās sabiedrības atsaucība. Mācīšana ir pedagoga mērķtiecīga
darbība mācību procesā – zināšanu, prasmju un attieksmju apguves organizēšana,
sniedzot informāciju, stāstot par iepriekšējo paaudžu apgūto un veicinot attīstību un
aktivitāti sevis, dabas un sabiedrības izziņas procesā. Mācīt – tas nozīmē palīdzēt apgūt
zināšanas un iemaņas, kā arī izpratni par kopsakarībām un problēmām. Mācīšana ir
saistīta ar mācību uzdevumu risināšanu, kontroli un rezultātu novērtēšanu (Špona, 2004).
A. Špona norāda, ka mācību process ir mērķtiecīgi organizētas mācīšanas un
mācīšanās tiešā norise kā pedagoģiskā procesa sastāvdaļa, kurā ciešā mijiedarbībā tiek
apgūta jauna informācija, papildinot zināšanas, tiek attīstītas jaunas prasmes un iemaņas
un nostiprinātas iepriekš gūtās zināšanas, prasmes un iemaņas. Tas ir izziņas,
saskarsmes un personības attīstības process. Mācību process var risināties arī ārpus
pedagoģiskā procesa, ja izglītība tiek apgūta patstāvīgi, bez pedagoga klātbūtnes –
pašmācības ceļā (Špona, 2004).
Balstoties uz zinātnieku atziņām par pedagoģiskās kompetences būtību, var
secināt, ka tā ietver pedagoģiskā procesa norisei un rezultātu sasniegšanai nozīmīgus
komponentus: saskarsmi, sadarbību, attieksmi.
Saskarsme ir galvenā cilvēka esamības forma, neatņemams cilvēka
raksturojums. Jebkuram cilvēkam izolācija no citiem cilvēkiem ir nepanesama, jo
vientulība ir viena no psihi visvairāk traumējošām izjūtām. Kā jebkura mijiedarbība
20