Pedagoģijas fakultāte - rpiva

1.4. Mūzikas skolotāja dziedāšanas kompetences
pilnveides modelis
Balstoties uz pedagoģijas teorijām, dziedāšanas kompetenci var raksturot kā
veselumu, kurā ietilpst iegūtās zināšanas, iemaņas, prasmes un iemaņas, pieredze,
personības īpašības, intereses, vērtības, attieksmes (Maslo, 2003; Tiļļa, 2005).
Zināšanas, iemaņas un prasmes var skatīt kā analītisku kompetences kategoriju, kas
lietojama kvalitātes līmeņa noteikšanai, izvērtējot darbības konkrētās situācijās (Maslo,
Tiļļa, 2005).
Promocijas darbā dziedāšanas kompetences kvalitātes līmenis noteikts pēc H.
Dreifusa, S. Dreifusa un T. Atanasio kompetences attīstības līmeņiem:
prasmīgs iesācējs;
kompetents izpildītājs;
lietpratīgs izpildītājs (Dreyfus et al., 1986).
Savukārt ar H. Dreifusa, S. Dreifusa un T. Atanasio kompetences attīstības
līmeņiem tiek noteikti kritērija balss psihifizioloģiskās jauda, balss efektivitātes
ierobežotie un funkcionālie izteiksmes rādītāji. Vērtēti balss spektra mērījuma,
anketēšanas un pedagoģiskā novērojuma rezultāti.
Promocijas darbā nav iekļauti divi kvalitātes līmeņi: 1) eksperta līmenis, jo ar
šo kompetences līmeni nebūtu korekti novērtēt studentu dziedāšanas kompetences
līmeni studiju procesā; 2) iesācēja kompetences līmenis, jo, iestājoties Rīgas
Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā, studentiem jau ir noteiktas
priekšzināšanas, iemaņas un prasmes, kuras iegūtas pamatizglītībā un vispārējā vidējā
mūzikas izglītībā vai vidējās profesionālās izglītības programmās mūzikā.
Analizējot dziedāšanas kompetences saturu:
1. Zināšanas tiek skatītas kā sistematizēts objektivizētu atziņu kopums un
izpratne par dziedāšanas kompetenci;
2. Iemaņas tiek skatītas kā studentu darbības kvalitātes līmeņa atspoguļojums
un patstāvīga darbība bez atdarināšanas iespējas, kurai nav nepieciešamas
teorētiskas priekšzināšanas;
64