Pedagoģijas fakultāte - rpiva

Pedagoģiskā kompetence ir saistīta arī ar intelektuālo kompetenci (prātu,
sapratni, spriešanas spēju, loģisko domāšanu, analizēšanas prasmi, problēmu risināšanas
prasmi, jaunradi), metodisko kompetenci, informatīvo kompetenci. Kā norāda Irēna Žogla
(Žogla, 2001), profesionālā kompetence nekad nav apgūta un apgūstama galīgi, jo
vienmēr pastāv iespēja attīstīties, pilnveidoties, veikt eksperimentus, apgūt jaunas
metodes un tehnoloģijas.
Pamatojoties uz zinātnieku atziņām par kompetences jēdzienu un tā attīstības
iespējām pētījumā, ir gūtas šādas atziņas:
1. Jēdziens kompetence, īpaši pedagoģijā, ir attiecināms uz subjektu. Tas ir
vērsts uz noteiktu darbību, lai sasniegtu personiski nozīmīgus mērķus, kā arī
darbības kvalitāti.
2. Kaut arī vairāki zinātnieki izšķir dažādas subkompetences un komponentus,
jēdziens kompetence pamatā ietver cilvēka individuālo potenciālu un ir
saistāms ar individuālā pieredzē iemantotām spējām.
3. Latvijas zinātnieku pedagoģiskās kompetences jēdziena definējumos visi
analizētie autori uzsver pieredzes nepieciešamību.
4. Pedagoģiskā kompetence ir pedagoga spēju un pieredzes individuāla
kombinācija, kas pamatojas kvalitatīvi un mērķtiecīgi organizēta mācību
procesa un dzīves darbības pieredzes gūšanas iespējās un kas attīstās visu
mūžu un tādējādi arī nepārtraukti pilnveidojas;
5. Pedagoģiskās kompetences struktūru veido veselums, kurā ietilpst iegūtās
zināšanas, iemaņas, prasmes, pieredze, personības īpašības, intereses,
vērtības, attieksmes.
6. Studiju procesā ir ļoti būtiski izmantot individuālo pieeju.
7. Kompetence kā analītiska kategorija ir lietojama kvalitātes līmeņa
noteikšanai, izvērtējot konkrētās darbības situācijas.
8. Izglītības pedagoģiskie mērķi noteic, ka kompetence iegūstama teorijas un
prakses mijiedarbībā; ir svarīgi noteikt, kā veicamais pienākums, darbība
atbilst uzdevuma izpratnei, zināšanām un prasmēm. Darbības prasmes un
pieredze veidojas teorētisko zināšanu un praktiskās darbības rezultātā.
23