Pedagoģijas fakultāte - rpiva

Izvērtējot mūzikas skolotāja kompetences veidošanās iespējas studiju procesā,
R.D. Krēmers (Kraemer, 2004) uzskata, ka mūzikas praktiskās studijas ir jāveicina tik
lielā mērā, lai topošais mūzikas skolotājs mūziku varētu adekvāti uztvert, izprast un šo
savu izpratni nodot tālāk saviem skolēniem.
S. Madalāne un M. Marnauza, balstoties uz H. Beslera un R.D. Krēmera
atziņām, izveidojušas mūzikas skolotāja starpniecības kompetences modeli (sk. 2.
attēlu) (Madalāne, Marnauza, 2010). Modelis parāda, ka mūzikas skolotāja
starpniecības kompetenci veido viņa personīgā un mūzikas kompetence, pedagoģiskā un
zinātniski pētnieciskā kompetence, kas pilnveidojas mērķtiecīgi organizētā refleksīvā
darbībā bakalaura līmeņa astoņu semestru studiju procesā.
2. attēls. Mūzikas skolotāja starpniecības kompetence (Madalāne, Marnauza, 2010, 3)
Līdz ar to, aplūkojot topošā mūzikas skolotāja kompetences jautājumus saistībā
ar to izglītību, svarīgas ir trīs studiju jomas:
mūzikas praktiskā;
mūzikas zinātniski pētnieciskā;
pedagoģiskā joma.
Savukārt šīs trīs jomas ir saistītas ar mūzikas skolotāja starpniecības
kompetenci, kas tika analizēta iepriekš.
Uzsākot mācības RPIVA, studentiem nav gandrīz nekādas iepriekšējas
pedagoģiskā darba pieredzes; pētījumam būtiski izprast arī to, kā mūzikas skolotāja
kompetences veidojas pedagoģiskajā jomā.
27