Folia Geographica 10. sējums - Latvijas Universitāte

CILVĒKS UN VIDELauku ainavas ir viens no teritoriāli izplatītākajiem ainavu tipiem. Tās veidojušāsapvidos, kur ilgstoši notikusi lauksaimnieciskā darbība. Ainavas raksturo mežu, lauku, viensētuun lauku ciemu mija. Lielākoties tās ir mozaīkveida ainavas ar potenciāli lielu bioloģiskodaudzveidību. Tomēr vērā ņemamas ir lauku ainavu atšķirības paugurainos un līdzenumuapvidos, tādēļ tās var uzskatīt par apakštipiem. Pauguraiņu lauku ainavām raksturīga lielaekoloģisko apstākļu dažādība, tie mainās nelielos attālumos no vietas uz vietu. Tās irdaudzveidīgas un vizuāli pievilcīgas. Līdzenumu lauku ainavas ekoloģisko apstākļu ziņā irviendabīgākas, tās veidojušās apvidos ar auglīgākām augsnēm vai arī vietās, kas izdevīgasizmantošanai sava novietojuma dēļ.Otra būtiska pazīme, kas atšķir lauku ainavu tipus, ir kolhozu un padomju saimniecībulaikā veiktā vienlaidus zemju meliorācija, ko pavadīja lauku masivizācija, daudzviet lieluklajumu veidošanās. Ja tādās vietās pārsvarā ir smilts augsnes, tad labvēlīga situācija augsnesvēja erozijas procesu attīstībai. Piejūras zemienē vēja erozijas apdraudēti apvidi ir pie Ventspilsun Liepājas. Arī pauguraiņu ainavās meliorācijas rezultātā vienkāršojusies telpiskā struktūra,samazinājusies daudzveidība, jo iznīcināti mazie ainavas elementi, kas nodrošināja tās(daudzveidības) pastāvēšanu. Līdz ar to pazeminās ainavu ekoloģiskā stabilitāte, attīstās augsneserozijas procesi, pastiprinās vēja ietekme.Meža ainavas ir otrs izplatītākais ainavu tips Kurzemē. Tie ir lielie meža masīvi Piejūraszemienē un Ventas ieplakā, galvenokārt smilšainos līdzenumos. Vietām mežvidos vērojamasapgūtas “salas”, vietām purvi (kā atsevišķu ainavas tipu tos var nodalīt citā mērogā) vai kāpugrēdas. Kopumā ņemot, meža ainavas ir bioloģiski daudzveidīgas, tomēr saimnieciskās darbībasintensificēšanos pavada meža vides izmaiņas. Tādēļ mežu tā šodienas veidolā tikai nosacīti varuzskatīt par dabiskās ainavas prototipu. Mazāki pārveidojumi skāruši mežus rezervātos un dabasliegumos.Urbanizētās ainavas. Ainavas tipu teritoriāli pārstāv pilsētas un ap tām esošie laukuurbanizācijas areāli, kuru attīstību ietekmē pilsētas tuvums. Detalizētākos pētījumos unplānošanas līmeņos abi urbanizēto ainavu apakštipi jānodala atsevišķi. Tāpat ieteicams nodalītlauku apvidus, kuros aizvadītajos padomju varas gados notikusi izteikta lauku urbanizācija, tasir, iedzīvotāju vairums koncentrējas ciemos, ievērojami sarucis viensētās dzīvojošo skaits.Visvairāk urbanizēta lauku vide ir Kolkas, Rojas, Dundagas, Ugāles, Skrundas, Nīgrandes unVaiņodes pagastā.Urbanizēto ainavu izdalīšanas lietderīgumu iepriekš minētajā izpratnē apstiprina pētījumipar ģeogrāfiskā novietojuma ietekmi uz zemes vērtību un ir aprēķināti atbilstīgie koeficienti[Eihmane, 2001]. Piemēram, Liepājas ietekmes koeficients darbojas līdz 25 km attālumā,Ventspils – līdz 20 km, bet rajonu centru ietekme – līdz 10 km attālumā.Transporta koridoru ainavas ir saistītas ar autoceļiem, dzelzceļiem un citām līnijveidabūvēm, un reāli tās ir platākas nekā formālās ceļu aizsargjoslas. Tās ir lineāras un izteiktispecifiskas ainavas, kuru ietekmi var vērtēt gan pozitīvi, gan negatīvi. Tieši tādēļ ir lietderīgipievērst uzmanību transporta koridoriem plānošanas skatījumā. Transporta koridoru pozitīvāietekme izpaužas tādējādi, ka tajos aktivizējas attīstības procesi, nereti paaugstinās urbanizācijaspakāpe un pieaug zemes vērtība. Braucot pa ceļiem, cilvēki gūst vizuālos iespaidus, iepazīstas arLatvijas laukiem un pilsētām. Tādēļ ceļus var uzskatīt par tūrisma attīstības resursu. Jo labākuzturētas vai mērķtiecīgi sakārtotas būs ceļu ainavas, jo augstāk tās tiks vērtētas un jo tālākāapkārtnē izplatīsies šī vērtējuma ietekme.Transporta koridoru negatīvā ietekme izpaužas tādējādi, ka tie ir paaugstināta riskateritorijas, tajās rodas un izplatās vides piesārņojums. Plānošanas procesā būtu jālīdzsvaropozitīvo un negatīvo ietekmju izpausmes un līdz minimumam jāsamazina riska pakāpe.Rūpniecības ainavas reģionālā līmenī kā atsevišķas ainavu telpas Kurzemē nevar nodalīt.Tās atrodas galvenokārt pilsētās, bet derīgo izrakteņu ieguves vietas savu nelielo izmēru dēļ šajāpētījuma mērogā uzskatāmas par lauku ainavas struktūrelementu.Kurzemes ainavu kartē nav iespējams parādīt visas rekreācijas ainavas, jo tās pārsvarā irlauku ainavas sastāvdaļa un kā tādas ir vietējā līmeņa plānošanas objekts. Plašākas teritorijas,kurās noteicošais attīstības faktors būtu tūrisms un atpūta, vēl nav izveidojušās vai izveidotas.Tomēr tādas iespējas Kurzemē ir, tādēļ kā perspektīva rekreācijas teritorija nodalīta Usmasezeraine.10