CILVĒKA ĢEOGRĀFIJAlīdz 2000. gadam bija vērojams iedzīvotāju pieaugums migrācijas rezultātā. Šo pozitīvopieaugumu galvenokārt nodrošināja Rīgas pilsēta. Tomēr šinī periodā no laukiem vairāk iraizbraukuši uz republikas pilsētām un mazām pilsētām, nekā no šīm pilsētām aizbraukuši uzlaukiem.Lauku iedzīvotājiem ir raksturīga augstāka migrācijas aktivitāte, jo 1993.-2000. gadāvidēji 40% no visa iekšzemes migrācijas apjoma veido lauku iedzīvotāji, lai gan lauciniekuīpatsvars šajā periodā nepārsniedz 31% no valsts iedzīvotāju skaita.Būtiski ir mainījušās iekšējās migrācijas plūsmas. Kopš 1990. gada <strong>Latvijas</strong> pilsētaskopumā zaudē iedzīvotājus, izņēmums bija vienīgi 1995.-1996. gads, kad pilsētās bija nelielspozitīvs migrācijas saldo.Pilsētnieku atgriešanos laukos var skaidrot ar to, ka pēc 2.pasaules kara noteicošā <strong>Latvijas</strong>iekšējā migrācijā bija pārvietošanās no laukiem uz pilsētām, no attālākajiem rajoniem uz valstscentrālo daļu. Vietējā līmenī šie procesi izpaudās kā iedzīvotāju pārvietošana no viensētām uzlauku ciematiem, it īpaši tā saucamajiem perspektīvajiem ciematiem [Markausa 1997] . Tātad šīperioda noteicošā tendence migrācijā bija iedzīvotāju virzība uz valsts centrālo daļu ar izteiktumigrantu koncentrāciju pilsētās. Pētījumi 90. gadu sākumā rāda, ka viens no atgriešanāsmotīviem laukos – dzimtajā vietā ir saistīts ar īpašumu denacionalizāciju laukos. Gatavībumainīt dzīvesvietu izteica gados jauni cilvēki, kā arī iedzīvotāji pensijas vai pirmspensijasvecumā, tai skaitā arī 60. gados uz pilsētu devušies rīdzinieki. Zemes reformas sākumposmāiedzīvotāju skaits migrācijas ietekmē attālākajos novados, it īpaši Latgalē, ir audzis straujāknekā valsts centrālajā daļā, jo no Austrumlatvijas rajoniem bija vairāk izceļojošo iepriekšējosgadu desmitos [Eglīte 1997, Markausa 1997]. Daudzi pētnieki to skaidro kā pārmaiņu periodafenomenu, jo, kā rāda veiktās aptaujas, galvenais motīvs dzīves vietas maiņai ir sociāliekonomiskie apstākļi, kas šajā periodā ļoti strauji mainījās [Markausa, 1997]. Vēlāko gaduiekšējās migrācijas plūsmu dinamika parāda, ka šim migrācijas virzienam un motīvam ir bijispagaidu raksturs, bet nelabvēlīgie sociālekonomiskie apstākļi, tai skaitā arī augstais bezdarbalīmenis un darba vietu trūkums vienlaicīgi iezīmē arī citu migrācijas virzienu, ko pastiprinaiedzīvotāju aizplūšana no perifērijām. To apliecina Latgales rajonu migrācijas plūsmas uz valstsvidieni. Piemēram, ieceļotāju īpatsvars Rīgā no Latgales pieaug ar katru gadu. 1993. gadā noLatgales iebraukušo īpatsvars bija 13%, 2000. gadā tas sasniedza jau 17% no Rīgā iebraukušoskaita. [LR CSB 1994-2001]Raksturīgi, ka daudzi rīdzinieki, faktiski mainot savu dzīvesvietu Latvijā, ne vienmērpiereģistrējās jaunajā dzīvesvietā un daudzi no viņiem līdz ar pārcelšanos uz laukiem joprojāmsaglabāja pierakstu Rīgā, lai nezaudētu dzīvokli (vai iespēju uzlabot dzīves apstākļus)galvaspilsētā. Tā daudzi no šiem lauciniekiem statistikā vispār netiek uzskaitīti [ Eglīte 1997].Migrācijas apjomu un plūsmu novērtējuma precizitāti ietekmē migrantu uzskaites kārtība,kura vairs neliek cilvēkam obligāti reģistrēties jaunajā dzīvesvietā. Šo procesu parāda arīpētījumi Igaunijā, ka bieži vien tieši gados jauni cilvēki (galvenokārt 20-29 gadus veci)nereģistrējas savā jaunajā dzīvesvietā, it īpaši tie, kuri ierodas no laukiem pilsētās [Sjöberg1998]. Domājams, ka biežāk reģistrējas tās iedzīvotāju grupas, kas ir saistītas ar dažādu sociālupabalstu vai palīdzības saņemšanu dzīvesvietā. Visbiežāk tie ir gados vecāki cilvēki, kā arīģimenes ar bērniem.Migrācijas plūsmu analīze starp dažāda hierarhijas ranga apdzīvotajām vietām(galvaspilsēta, republikas pilsētas, rajonu centru pilsētas, pilsētas – vietējie centri un laukuapdzīvotās vietas) norāda, ka tām ir atšķirīgi migrācijas saldo. Rīga kopš 1993. gada iekšzemesmigrācijas rezultātā ir zaudējusi 12 195 vai 1,5% no Rīgas iedzīvotāju skaita 2000. gadā. Rīgaiir negatīvs migrācijas saldo ar visām zemākas hierarhijas ranga apdzīvotām vietām, izņemotrajonu pilsētas.Republikas pilsētām 1993.-2000. gadā migrācijas saldo ir pozitīvs gan kopumā, ganattiecībā pret citām atšķirīgas hierarhijas līmeņa apdzīvotajām vietām. Turpretī rajonu pilsētāmkopējais migrācijas saldo, tāpat arī ar cita līmeņa hierarhijas ranga pilsētām, izņemot mazāspilsētas ir negatīvs.Analizējot migrācijas plūsmas pilsētās, varam secināt, ka Rīgā bieži iebrauc iedzīvotāji norajonu pilsētām, kuriem viena no dominējošām dzīvesvietas maiņas motivācijām ir iespēja atrastlabāk apmaksātu darbu. Līdz ar to rajonu pilsētas zaudē samērā kvalificētus speciālistus.56
HUMAN GEOGRAPHYSavukārt republikas pilsētas piesaista darbaspēku no apkārtējās teritorijas un pilsētām. Turpretīuz mazajām pilsētām varētu doties gados vecāki iedzīvotāji no Rīgas, savukārt jaunieši pārceļasdzīvot uz lielākām pilsētām, arī lai iegūtu izglītību. Rīgā ik gadus koncentrējas apmēram puseno <strong>Latvijas</strong> jauniešiem, kam mācības un studijas ir dominējošais dzīvesvietas maiņas motīvs.2.tabulaIekšējā migrācijas saldo dažāda hierarhijas līmeņa apdzīvotās vietās 1993–2000*Net of internal migration in different types of settlements 1993–2000KopāRīgaRepublikaspilsētasRajonacentriVietējalīmeņacentriLaukuapdzīvotāsvietasRīga –12195 0 2088 –1683 3441 8349Republikas pilsētas 7084 –2088 0 –1446 –598 –2952Rajona centri –3498 1683 1446 0 –277 646Vietēja līmeņa centri 2908 –3441 598 277 0 –342Lauku apdzīvotāsvietas* izveidota, izmantojot LR CSP datus5701 –8349 2952 –646 342 0Teritoriālās atšķirības un migrācijas reģioniLatvijā pastāv ne tikai atšķirības starp migrācijas plūsmām, bet arī teritorijas atšķiras pēcmigrācijas procesu intensitātes un apjoma.Lorenca līkne atspoguļo iedzīvotāju nevienmērīgo sadalījumu ar izteiktu to koncentrācijuvalsts galvaspilsētā. Ja salīdzinām to ar migrantu sadalījuma līkni, redzam, ka arī šiemrādītājiem piemīt koncentrācijas tendences, taču to sadalījums ir vienmērīgāks, par to liecinaaprēķinātie iedzīvotāju blīvuma k=0.21 un migrācijas blīvuma k=0.07 koncentrācijas koeficienti(sk. 1. attēlu)1,01,00,90,90,80,80,70,7Iedzīvotāju skaits0,60,50,40,3Migrācijas apjoms0,60,50,40,30,20,20,10,10 0,2 0,4 0,6 0,8 1,0Platība0 0,2 0,4 0,6 0,8 1,0Iedzīvotāju skaits1. attēls. Iedzīvotāju un migrācijas blīvuma Lorenca līknes <strong>Latvijas</strong> migrācijas reģionos 2000. gadāFigure 1. Lorenc curves of population and migration density in migration regions, 2000Migrācijas teritoriālo procesu analīze rajonu un republikas pilsētu līmenī atspoguļoreģionālās atšķirības. Lai tās izskaidrotu, iepriekšējos pētījumos Latvijā ir veikta teritorijuklasificēšana, izmantojot dažādas pazīmes vai to kopumus, piemēram, izmantojot migrācijassaldo rādītājus, raksturojot migrācijas pieauguma īpatnības pilsētās un laukos, salīdzinot57