Folia Geographica 10. sējums - Latvijas Universitāte

DEVELOPMENT OF PLACES AND REGIONSnovirziens pēc speciāliem klasifikatoriem) par visiem nodokļus maksājošiem uzņēmumiem.Ekonomisko aktivitāšu datubāzes dati ir iegūti, apstrādājot uzņēmumu iesniegtos gada pārskatuspar darbinieku skaitu (pilnas un daļējas slodzes) un samaksātajiem nodokļiem. Datu bāzē iriekļauti visi valsts un pašvaldības uzņēmumi, kā arī visi tie privātie uzņēmumi, kuros darbiniekuskaits pārsniedz 20 cilvēkus. Mazie privātie uzņēmumi datu bāzē ir iekļauti izlases veidā. Tā kālielajiem uzņēmumiem vairumā gadījumu struktūrvienības atrodas dažādos Rīgas rajonos(zonās), lai izvairītos no informācijas neprecizitātes, tiek aptaujāti visi uzņēmumi, kurudarbinieku skaits pārsniedz 300 cilvēkus. Tādējādi ir iegūta informācija par iespējamo filiāļu,ražotņu, biroju, veikalu, noliktavu un citu ēku lokalizācijas vietām, kā arī strādājošo skaitu katrānovietojumā. Arī šī informācija pēc tam ir salīdzināta ar oficiālajiem statistikas datiem.2. Iedzīvotāju izvietojums Rīgas teritorijāLīdz 20. gadsimta sākumam lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju dzīvoja pilsētas centram tuvuesošajos rajonos, bet perifērijā dominēja individuālā apbūve. Arī 20. gadsimta pirmajā pusēlielākā iedzīvotāju koncentrācija bija centram tuvu esošos novietojumos, taču situācija krasimainījās pēc Latvijas iekļaušanas PSRS sastāvā, kad Rīgā tika īstenota apjomīga dzīvojamo ēkuceltniecība, lai izvietotu pilsētas iedzīvotājus, kuru skaits pieauga, lielākoties imigrantus nocitām PSRS republikām. Tā kā vecāko dzīvojamo rajonu, piemēram, Teikas vai Čiekurkalna,uzturēšanas kapacitāte nebija pietiekama un jau apbūvētās teritorijas transformēšana prasījapieaugošu finansējumu, jaunā daudzstāvu dzīvojamā apbūve tika uzsākta pilsētas perifērijā noapbūves līdz tam laikam neapgūtās vietās [Aberg 1997].Šīs būvniecības politikas rezultāts atspoguļojas arī šodienas Rīgas iedzīvotāju teritoriālajāizvietojumā. 2. attēlā ir redzams, ka vislielākais pilsētas iedzīvotāju skaits ir koncentrētspadomju laikā attīstītajos pilsētas rajonos. Starp 124 Rīgas TSZ īpaši izceļas Pļavnieki (zonaskods 1606), kur 2001. gadā dzīvoja 49892 iedzīvotāji vai 6,6 procenti pilsētas iedzīvotāju.Daudz iedzīvotāju dzīvo arī Ķengaragā (zonas kods 1611) – 37946, Purvciemā (1414 un1415) – 28874 un 27832, Imantā (2402) – 25504 un Zolitūdē (2410) – 20779. Šajās sešās TSZkopā dzīvo gandrīz 200 000 rīdzinieku vai aptuveni ceturtā daļa pilsētas iedzīvotāju. Tā kā visastikko minētās TSZ atrodas samērā tālu no pilsētas centra, var secināt, ka padomju laikā īstenotāsdzīvojamās būvniecības rezultātā galvenais Rīgas iedzīvotāju koncentrācijas centrs ir pārcēliesno pilsētas ģeogrāfiskā centra ar visaugstāko pieejamības pakāpi uz perifēriju.Tomēr pilsētas vēsturiskajā centrā vēl joprojām dzīvo samērā daudz iedzīvotāju. Tā,piemēram, zonā ar nosaukumu “Vidzeme” (zonas kods 1111) 2001. gadā dzīvoja 11680 cilvēku,zonā “Vidzeme” (1112) – 8 687 bet Grīziņkalnā (1115) – 9575, Stacijas – tirgus rajonā (zonās1113 un 1117) – 11443. Šīs un vēl atsevišķas citas TSZ ir pieskaitāmas teritorijai, kam bijavisaugstākais iedzīvotāju potenciāls pirms 2. pasaules kara, taču pēckara gados iedzīvotājuskaits šajās teritorijās ir pieaudzis krietni lēnāk nekā perifērijā, galvenokārt tādēļ, ka jaunajaidzīvojamajai apbūvei pilsētas vēsturiskajā centrā bija grūti atrast piemērotas brīvas teritorijas.Fakts, ka pilsētas centrā tomēr ir konstatēts liels cilvēku skaits, ir jāvērtē pozitīvi un pilsētai šisprocess būtu jāveicina gan ar plānošanas palīdzību, gan nosakot nekustamā īpašuma nodokļavērtības dzīvojamajai apbūvei, jo šādi pasākumi ļaus nodrošināt to, ka pilsētas centrālā daļasaglabās savu vitalitāti visās diennakts stundās.Pašā Rīgas ģeogrāfiskajā centrā – Bulvāru un Vecrīgas rajonā, mūsdienās dzīvojošorīdzinieku skaits salīdzinājumā ar galvenajiem pilsētas iedzīvotāju koncentrācijas centriem navliels. Tā, piemēram, zonā ar nosaukumu “Bulvāri” (kods 1109) dzīvo 4465 iedzīvotāji, zonā“Bulvāri” (1102) – 3818, bet zonā “Bulvāri” (1103) – 3572 iedzīvotāji, kas kopā ir11855 iedzīvotāji. Salīdzinot šo skaitli ar iedzīvotāju skaitu kādā no jaunajiem mikrorajoniem,piemēram, Mežciemā, kur vienā TSZ zonā dzīvo 16057 iedzīvotāji, kļūst redzams, ka Bulvārurajonā pilsētas iedzīvotāju dzīvesvietas funkcijas šodien vairs nav dominējošās. Tomēr jāņemvērā arī tas, ka Bulvāru rajons aizņem samērā nelielu pilsētas teritoriju un vidējais iedzīvotājublīvums tur ir augstāks par vidējo iedzīvotāju blīvumu pilsētā, tāpēc nav īsti pareizi apgalvot, kaBulvāru loks šodien kalpo tikai komerciālo un sabiedrisko funkciju nodrošināšanai.Viduslaiku Rīgā – Vecrīgā 2001. gadā dzīvoja nedaudz mazāk par 4000 iedzīvotājiem,kas ir mazāk par 1% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita. Šis zemais procentuālais rādītājs iriemesls tam, kādēļ, salīdzinot Vecrīgu ar daudzu Rietumeiropas un Ziemeļamerikas pilsētu93