5550454035302520151050TūkstošiPļavniekiImantaZolitūdeJuglaBrasaRaunaOzolciemsGrīziņkalnsĀgenskalnsŠampēteris-PleskodāleJuglaVecmīlgrāvisZasulauksBolderājaVidzemeAplokciemsBieriņiGrīziņkalnsBrekšiMangaļsalaVecāķiLāčupeĶiburgaTrīsciemsJāņavārtiBuļļiKrēmeriMežaparksBuļļu kāpaBolderājaKrievu salaiedzīvotaju skaits3. attēls. Iedzīvotāju skaits Rīgas teritoriāli statistiskajās zonās 2001. gadā [Rīgas dome, 2001]Figure 3. Distribution of Population in Statistical Territorial Zones of Riga in 200196
DEVELOPMENT OF PLACES AND REGIONS3. attēlā ir redzams, ka 11 Rīgas TSZ iedzīvotāju skaits pārsniedz 15000, 16 zonās tas irno 10 līdz 15 tūkstošiem, bet 48 zonās dzīvo mazāk nekā 5000 iedzīvotāju. 3. attēls rāda, kaiedzīvotāju skaita izmaiņas var labi raksturot ar līkni, kurai sākumā ir straujš kritums, kas vēlākizlīdzinās (un stipri atgādina tā saukto “rangs – lielums” sakarību, ko parasti attiecina uzapdzīvoto vietu lielumu plašākā izpētes teritorijā). Kaut arī novēroto gradientu daļēji nosakaatšķirīgās TSZ platības, vienmērīgu iedzīvotāju izvietojumu visā pilsētas teritorijā drīzākraksturotu lineāra nevis logaritmiska funkcija [Francis 2001].Jāpiemin, ka Daugavas labajā krastā esošajās TSZ kopā dzīvo 508 927 rīdzinieki, betkreisajā krastā – tikai 250325 iedzīvotāji.3. Strādājošo izvietojums Rīgas teritorijāRīgā strādājošo cilvēku teritoriālais izvietojums ievērojami atšķiras no iedzīvotājuteritoriālā izvietojuma. Pirmā un galvenā atšķirība ir strādājošo augstā koncentrācija pilsētasvēsturiskā centra teritorijā. Vecrīgā (zonās 1101, 1107 un 1108) vien 2001. gadā strādāja37321 personas, kas ir aptuveni 9 procenti no Rīgā strādājošajiem. TSZ “Vecrīga”, kuras kods ir1108, ar 24321 strādājošo ir pirmajā vietā visā pilsētā. Tas norāda uz faktu, ka Rīgasvēsturiskais centrs joprojām saglabā ļoti lielu ietekmi uz pilsētas ekonomisko dzīvi, jo lielaisstrādājošo skaits Vecrīgā rāda, ka pašreizējā Vecrīgas apbūves struktūra ir piemērota daudzupilsētas funkciju veikšanai. Kaut arī nav pieejami precīzi dati, var pieņemt, ka lielākā daļa nošiem cilvēkiem strādā valsts vai pašvaldības iestādēs un privātajos birojos.Arī Bulvāru lokā, kas ieskauj Vecrīgu, ir augsta strādājošo koncentrācijas pakāpe, jo tajāir izvietotas 33279 darbavietas, arī lielākoties biroju un mazumtirdzniecības telpās. SummējotBulvāru lokā un Vecrīgā strādājošos, iegūst 70 600 cilvēkus vai gandrīz 17 procentus no visiemRīgā strādājošajiem. Zinot, ka vecpilsēta un Bulvāru rajons aizņem tikai nelielu pilsētas daļu, todroši var uzskatīt par pilsētas ekonomisko centru, jo tas parasti ir vieta ar vislielāko strādājošokoncentrāciju. Šis skaitlis norāda arī uz lielajām iedzīvotāju ikdienas migrācijas plūsmām nopārējās Rīgas teritorijas un ārpus pilsētas esošām apdzīvotajām vietām.Arī citās Vecrīgai tuvu esošās TSZ strādā daudz cilvēku. Teritorijā “Vidzeme”, kurāietilpst zonas 1110, 1111, 1112 un 1105, ir nodarbinātas 39023 personas, bet teritorijā“Grīziņkalns, kurā ietilpst zonas 1114, 1115 un 1116, strādā 16372 cilvēki. Ja pieņem, ka jauminētās un citas vēsturiskajam centram tuvu esošās TSZ veido vienu nodarbinātības centru, varapgalvot, ka strādājošo izvietojums Rīgā ir izteikti monocentrisks. Tomēr jāatceras, ka šīspilsētas daļas ir blīvi apbūvētas, kas nozīmē, ka nākotnē jaunās darbavietas ir jāizvieto citur.Vienmērīgai strādājošo izvietošanai visā pilsētas teritorijā vajadzētu būt vienai no galvenajāmpilsētas vispārīgās attīstības prioritātēm. Tas nozīmē, ka kopā Daugavas labā krasta teritorijās,kas ietilpst UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā Rīgas vēsturiskā centra daļā,strādā aptuveni 125000 cilvēku, kas sastāda gandrīz 30 procentus no kopējā strādājošo skaitapilsētā.Izteikta strādājošo koncentrācija pilsētas centrā nav tikai Rīgai raksturīga. Ļoti daudzāspasaules pilsētās lielākais strādājošo blīvums un arī strādājošo absolūtais skaits ir tiešicentrālajos novietojumos [Bertraud 1997]. Tas apstiprina pazīstamākās pilsētu attīstības teorijaspar konkurenci teritorijas izmantotāju starpā, tomēr no pilsētbūvniecības teorijas viedokļa šādatendence kopumā nav bez iebildēm vērtējama pozitīvi, lai gan tai piemīt arī atsevišķi plusi,piemēram, tā nodrošina ērtus ikdienas darījumu kontaktus dažādu uzņēmumu un iestāžu starpā.Pie negatīvajām iezīmēm var minēt pieaugošus transporta sastrēgumus, daudz lielāku ietekmi uzdabas un kultūrvidi un dzīvojamo teritoriju “izspiešanu” uz perifēriju. Apskatot zemes cenuizmaiņu profilus Rīgā, ir redzams, ka nepastāv nekustamā nodokļa lieluma ierobežojumiperifērijas apgūšanai, tātad galvenais iemesls nelielajai darbavietu koncentrācijas pakāpeiperiferiālajos novietojumos ir nepietiekamie ieguldījumi infrastruktūrā.Daugavas kreisajā krastā iepretim Vecrīgai esošajā teritorijā strādājošo skaits nav tik liels.Āgenskalnā (zonas 2414, 2415 un 2416) pavisam ir 13852 darbavietas, un šis rajons ir galvenaisstrādājošo koncentrācijas centrs Pārdaugavā. Starp citām Daugavas kreisā krasta TSZ ar lielākustrādājošo koncentrāciju var minēt Torņakalnu (zona 2603) ar 7582 strādājošajiem unZasulauku (zonas 2407 un 2408) ar 7195 strādājošajiem. Visās iepriekšminētajās Daugavaskreisā krasta teritorijās kopā strādā aptuveni 30000 cilvēki, bet pārējās Daugavas kreisā krasta97
Change language