Folia Geographica 10. sējums - Latvijas Universitāte

CILVĒKA ĢEOGRĀFIJAtad šo faktoru iespējams nosaukt par pilsētu ietekmes faktoru. Tas norāda uz Latvijas lielopilsētu (republikas pilsētu) atšķirību no pārējiem rajoniem un to ietvertajām pilsētām. Tā kāfaktors pretstata lielākās pilsētas un rajonus (no republikas pilsētām tikai Jūrmalai faktorsvarsmazāks par 1, no rajoniem tikai Rīgas rajonam faktorsvars lielāks par nulli), vienlaikus pilsētasnostādot vienās pozīcijās, tad šim faktoram piemīt polarizācijas procesu raksturojošas īpašības.Līdzās centra iedzīvotāju īpatsvaram un iedzīvotāju blīvumam faktoru nosaka arī jauniešuīpatsvars un relatīvais reģistrēto uzņēmumu skaits. Tas ļauj secināt, ka viena no koncentrācijasprocesa izpausmēm Latvijā ir paaugstināta ekonomiskā aktivitāte (kas sakrīt ar augšanas poluteoriju) un demogrāfisko rādītāju pasliktināšanās.Otrais faktors kontrastā pilsētu ietekmes faktoram atspoguļo rādītāju atšķirības nevis starppilsētām un mazāk attīstītajiem lauku rajoniem, bet gan ņem vērā attālumu no Rīgas. Šo faktorunosaka bezdarba līmenis, attālums no galvaspilsētas, iedzīvotāju dabiskā pieauguma intensitāteun reģistrēto automašīnu skaits. Tas izskaidro 23,9% no apkopotās informācijas. Visas faktorāietilpstošās pazīmes mainās atkarībā no attāluma līdz Rīgai un ienes pilsētu ietekmes faktorāneatspoguļotu aspektu – atšķirības starp lielajām pilsētām atkarībā no to attāluma līdz Rīgai,turklāt Rīgā un tai tuvākajās pilsētās faktorsvari nesasniedz tik augstu vērtību kā Latvijascentrālās daļas rajonos. Tā kā faktoru noteicošās pazīmes norāda uz noteiktām labklājībaslīmeņa atšķirībām (bezdarbs, reģistrēto automašīnu skaits, zināmā mērā arī dabiskaispieaugums), tad faktoru iespējams nosaukt par labklājības faktoru. Zīmīgi, ka pašā potenciālajākoncentrācijas fokusā – Rīgā – šī faktora ietekme nav tik liela kā dažos Rīgai tuvākajos rajonosun to nosaka Rīgas demogrāfiskās ainas līdzība ar attālākajiem rajoniem, kā arī zemāksautomobilizācijas līmenis [LR CSP 2001a]. Faktorsvaru sadalījuma kartē spilgti izpaužasLatvijas sadalījums, ievērojot centra, respektīvi, Rīgas ietekmes intensitāti, visas pārmaiņas irvērstas noteiktā attiecībā pret Rīgu. Atsevišķi nodalāmi visi Latgales rajoni (faktorsvars mazākspar –1). Tuvojoties Rīgai, faktorsvaru vērtības aug, līdz lielākās vērtības sasniedz Pierīgasrajonos ar lielu iedzīvotāju skaitu un spēcīgu centru. Šis areāls daļēji pārklājas ar Rīgasaglomerāciju. Tikmēr šī areāla kodols (Rīga un Jūrmala) it kā atrodas ārpus šī areāla, koacīmredzot nosaka labklājības faktoru noteicošās pazīmes, vispirms jau automobilizācijaslīmenis un dabiskais pieaugums abās pilsētās. Tieši šie rādītāji abās pilsētās ir vājāki nekātuvākajos rajonos, bezdarba līmenis ir tādam sadalījumam pretējs. Raugoties šajā faktorsvaruizmaiņu kārtībā, var gūt apstiprinājumu hipotēzei par Latvijas rajonu un arī pilsētu noslāņošanosattiecībā pret Rīgu.2. attēls. Labklājības faktora svērtās vērtības Latvijas rajonos un lielajās pilsētāsFigure 2. Weights of welfare factor in administrative units of LatviaTrešais faktors jeb makroekonomiskais faktors ietver rajonu finansiālās situācijaspazīmes. Tas liecina, ka pašvaldību budžeta ieņēmumi ir saistīti ar IKP līmeni rajonos un arī arvidējo darba algu, kura pēc faktorsvara lieluma ir nākamā faktoru noteicošā pazīme, kas sekoabām 1.tabulā minētajām. Šis faktors izskaidro 9,3% no informācijas maiņām. Tā faktora svara68