Folia Geographica 10. sējums - Latvijas Universitāte

HUMAN GEOGRAPHYsadalījums Latvijas telpā ir samērā īpatnējs, jo pretstata Kurzemes un Ziemeļvidzemes rajonuspilsētām un Latgales rajoniem. IKP un budžeta ieņēmumu rādītājiem nav raksturīgi izcelt starpcitām pilsētām Rīgu vai izcelt pilsētas starp citiem rajoniem. Turklāt var apgalvot, ka Kurzemesun Ziemeļvidzemes rajonos notiek intensīvāka ekonomiskā attīstība, kas atspoguļojas šo reģionumakroekonomiskajos rādītājos. Pastāv iespēja, ka līdzās septiņām lielākajām pilsētām intensīviattīstās Vidzemes lielākās pilsētas Valmiera un Cēsis, kļūstot par jauniem saimnieciskāsattīstības centriem.Ceturtais faktors veidojas tikai uz migrācijas saldo bāzes un liecina, ka migrācijas procesiLatvijā notiek neatkarīgi no pārējām šajā pētījumā izmantotajām pazīmēm. Līdz ar to varsamērā droši apgalvot, ka iedzīvotāju pārvietošanās plūsmas klasisku koncentrācijas norisineuzrāda. Migrācijas faktors izskaidro 8,4% no informācijas.Baltijas rajonu faktoranalīzei izmantota pazīmju Equamax rotācija. Kaizera – Meijera –Olkina pazīmju atbilstības indekss sasniedza 0,641 un rezultātā tika iegūti 5 faktori, kas nosaka69,6% no visām informācijas izmaiņām telpā. Pazīmju sadalījums faktoros un pašu faktoruinterpretācija ir stipri atšķirīga no tās, kādu varējām vērot Latvijas rajonu faktoranalīzē [Vilciņš2002].Lielāko daļu no informācijas (26,9%) izskaidro pirmais faktors, kurš būtu jādēvē parsaimnieciskās aktivitātes faktoru, jo to nosaka budžeta ieņēmumu, darba algas un darbspējasvecuma iedzīvotāju īpatsvara variācijas. Salīdzinot ar Latvijas rajonu faktoranalīzes rezultātiem,būtiskākā faktora nozīme ir mazāka un no pazīmju loka ir izzudušas tās, kuras kaut kādā veidānorāda uz teritoriju ģeogrāfisko piederību. Priekšplānā izvirzās saimnieciskas darbības loģiskāķēde – darbaspēks, tā atalgojums un atbilstoši pašvaldību ieņēmumi, visticamāk, saistībā arnodokļu ieņēmumiem. Baltijas valstīs kopumā šī aina ir harmoniskāka nekā Latvijā atsevišķi. Japaraugāmies uz Latvijas rezultātiem, tad līdzīgas ievirzes faktors (makroekonomikas faktors)Latvijā nosaka tikai 8,4% no informācijas un tajā darbaspēka resursu vietā nosakāmo pazīmjulokā ir ietverts IKP apjoms. Raugoties no saimnieciskās aktivitātes faktora viedokļa, ļoti krasinodalās Igaunijas teritorija ar atšķirīgām faktorsvaru vērtībām. Atbilstoši faktora interpretācijaiarī pārējās Baltijas valstīs izceļas pilsētas, turklāt nevis tieši galvaspilsēta kā vienīgaissaimnieciskās aktivitātes pols, bet gan ikviena atsevišķi no rajoniem skatītā pilsēta.Baltijas rajonu faktoranalīzes rezultāti*Factor analysis of regions of the Baltic states*2.tabula№FaktorsFactor1 Saimnieciskās aktivitātesfaktors2 Pamatetnosa demogrāfiskāsuzvedības faktors3 Iedzīvotāju izvietojumafaktors4 Bezdarba lokalizācijasfaktorsNoteicošās pazīmes(faktorsvars > 0,75 vai < –0,75; dilstošā secībā)Main indicators(factor weights > 0.75 or < –0.75; descending)+ uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem+ budžeta ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju+ vidējā darba alga+ darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars+ pirmsdarbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars+ pamatetnosa iedzīvotāju īpatsvars+ dabiskais pieaugums+ centra iedzīvotāju īpatsvars+ iedzīvotāju blīvums– bezdarba līmenis– attālums līdz galvaspilsētaiIzskaidrotāinformācija, %Explainedinformation, %26,915,611,28,75 Migrācijas faktors – migrācijas saldo 7,2*[Vilciņš 2002]Nākamais svarīgākais faktors Baltijas valstīs kopumā ir demogrāfiskās uzvedības faktors(izskaidro 15,6% informācijas). Zinot šajā faktorā iegājušo pazīmju teritoriālo sadalījumu, var69