Folia Geographica 10. sējums - Latvijas Universitāte

CILVĒKS UN VIDEAttīstības iespējas: visdažādākās lielākajās pilsētās, ierobežotas mazajās pilsētās, sevišķitajās, kur padomju varas gados pastāvēja viens vai divi ražošanas uzņēmumi, kas neatbilstšodienas iespējām un vajadzībām. Apkārtējos lauku apvidos attīstība var saistīties ar piepilsētastipa lauksaimniecību, tajā skaitā netradicionālo, atpūtas vietu iekārtošanu/apsaimniekošanu, otrāmājokļa būvniecību.Problēmas: vides kvalitātes saglabāšana, piesārņojuma novēršana, apstādījumu un parkusaglabāšana/kopšana/veidošana, antropogēno slodžu regulēšana un normēšana, kultūrasmantojuma saglabāšana, tajā skaitā pilsētvidē un it sevišķi senajās pilsētās; lauku ainavās appilsētām – ainavas mērķtiecīga ekoloģiskās struktūras veidošana, lai novērstu nelabvēlīgoprocesu attīstību. Īpašas problēmas pastāv Liepājas un Ventspils urbanizētajās ainavās, jo tajāsietilpst arī jūras piekrastes aizsargjosla, kas uzliek savas prasības, tostarp – interešulīdzsvarošanu visos attīstības plānos. Savukārt Talsu un Kuldīgas piepilsētas areāli pārklājas arīpaši aizsargājamām teritorijām, kas ir priekšnosacījums interešu konfliktiem.Ainavu tips: JŪRAS PIEKRASTE.Raksturīgās pazīmes: atrašanās jūras krastā, pastiprinātā / tiešā jūras ietekmē (liels vējaātrums, krastu noskalošanās vētrās, smilšu uzkrāšanās un pārpūšana), apgūtu, arī blīvi apdzīvotuvietu (pilsētas, lauku ciemi) un cilvēka darbībā maz pārveidotu posmu mija, daudz un lielasaizsargājamās teritorijas, liela biotopu daudzveidība, bagāts un unikāls kultūras mantojums,pastāvošie ierobežojumi, kas saistās ar likumā noteikto piekrastes aizsargjoslu un tāsizmantošanas noteikumiem. No attīstības plānošanas viedokļa nacionālā un reģionālā līmenīlietderīgi par piekrasti noteikt jūras krastam piegulošo pagastu joslu.Attīstības iespējas: krasta zvejniecība, ar ūdeni saistītie sporta un atpūtas veidi, jahtu ostuattīstība, atpūtas un tūrisma objektu veidošana/apsaimniekošana, ekoloģiskā tūrisma attīstība,dabas un kultūrvides saglabāšanas paraugobjektu veidošana un demonstrēšana.Problēmas: vides kvalitātes saglabāšana, nepieļaujot nekāda veida piesārņojumu,piekrastes aizsargjoslas nosacījumu ievērošana, smilts masu “ceļošanas” novēršana, apdzīvotovietu aizsardzība no vēja ietekmes, cilvēka darbības neskarto vietu, biotopu, aizsargājamoteritoriju saglabāšana, ietverot šo mērķi vietējos attīstības plānos, atpūtas un apmeklējumu vietuizmantošanas intensitātes normēšana, kultūras mantojuma un īpatnējo ainavu elementusaglabāšana un attīstība jaunos apstākļos. Īpaša problēma ir krastu noskalošanas riskanovērtēšana stāvkrastu posmos, jo tā saistāma ar apdrošināšanu pret risku, kā arī ar zemesvērtības noteikšanu. Par īpašu problēmu jāuzskata arī pilsētu un to ietekmēto teritoriju jeburbanizēto ainavu atrašanās piekrastes aizsargjoslās. Tas uzliek par pienākumu attīstības plānosatrast veidu, kā līdzsvarot pieaugošās izmantošanas tendences ar dabas aizsardzībasnodrošināšanu attīstības vārdā.Ainavu tips: AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS.Raksturīgās pazīmes: aizsargājamo teritoriju dažādība – nacionālais parks, dabas parki,dabas liegumi, kultūrvēsturiskās aizsargājamās teritorijas; liela daļa no aizsargājamāmteritorijām ir lauku ainavas ar apdzīvotām vietām, tādējādi vietējie iedzīvotāji ir likumsakarīgašo teritoriju sastāvdaļa. Mazapdzīvoti vai neapdzīvoti ir dabas liegumi, kas izveidoti mežamasīvos vai purvainēs.Attīstības iespējas: dabas un ainavu etalonu saglabāšana/uzturēšana, dabas un kultūrastūrisms, kultūras mantojuma saglabāšana, muzeju veidošana brīvā dabā, tradicionālo/vēsturiskosaimniekošanas veidu demonstrēšana tam piemērotās vietās.Problēmas: aizsargājamo dabas objektu saglabāšanas/apsaimniekošanas mērķi navkļuvuši par vietējo attīstības plānu sastāvdaļu, tādēļ rodas konflikti un tiek zaudētas tās vērtības,kuru dēļ aizsargājamās teritorijas savulaik izveidotas. Izstrādājamie dabas teritorijuapsaimniekošanas plāni pašreiz adresēti pašvaldību vadītājiem, bet tikpat kā nemaz – zemesapsaimniekotājiem un īpašniekiem. Ļoti liela problēma ir slodžu normēšana, veidojotapmeklējuma objektus, takas u.c., jo apmeklētāju skaita pieaugums neizbēgami rada bojājumusvidē, kas grūti novēršami.Ainavu tips: TRANSPORTA MAĢISTRĀLES.Raksturīgās pazīmes: Kurzemes ainavu kartē attēlotas divas līnijveida ainavas – apRīgas – Ventspils un Rīgas – Liepājas ceļiem, turklāt josla ir plašāka par likumā noteikto12