Folia Geographica 10. sējums - Latvijas Universitāte

CILVĒKA ĢEOGRĀFIJAun 35% (1995) [CIA… 2001]. Globālā mērogā polarizācijas process izpaužas ienākumuatšķirībā starp bagātākajām un nabadzīgākajām valstīm, kas kopš 1960. gada ir gandrīzdubultojusies [Tautas attīstība 2002]. Latvijā Džini koeficienta izmaiņas liecina par ienākumusadalījuma nevienmērības pieaugumu, jo no 1997. gada līdz 2000. gadam tā vērtības ik gadupieaug par vienu simtdaļu (no 0,31 1997. g. līdz 0,34 2000. g.). 2000. gadā trūcīgākomājsaimniecību kvintilē dzīvoja 27% iedzīvotāju un viņi saņēma tikai 9% no kopējā ienākumuapjoma, kamēr bagātāko mājsaimniecību kvintilē dzīvoja 17% iedzīvotāju un viņi saņēma 39%no ienākumu kopmasas [LR CSP 2001c].Sabiedrības polarizācijai arī ir savas telpiskās izpausmes. Nevienlīdzības padziļināšanāsrada teritoriālo noslāņošanos – bagātnieku un nabadzīgo rajonu veidošanos [Tautas attīstība2002] pēc nodarbošanās, ienākumu līmeņa, arī pēc etniskās vai rases piederības. Otra izpausme,kas ciešāk saistās ar teritoriālo koncentrāciju un polarizāciju, ir reģionālā nevienlīdzība.“Reģionālā nevienlīdzība no tautas attīstības viedokļa nozīmē, ka indivīdu un grupu piekļuvedzīves iespējām – izglītībai, veselībai, sociālajai drošībai, materiālajai labklājībai, politiskajailīdzdalībai un citām – nav līdzīga dažādos reģionos” [Tautas attīstība 2002]. Spilgtākais piemērstai ir lielā atšķirība starp IKP, bezdarba līmeni, investīciju apjomu, informācijas tehnoloģijuizplatību Rīgas un Latgales reģionā [Tautas attīstība 2002]. Visbiežāk reģionālā nevienlīdzībarodas augšanas polu neesamības vai vājuma dēļ atpalikušajos reģionos vai arī pārlieku lielascentralizācijas dēļ.Latvijā par nevienmērīgu iedzīvotāju ienākumu sadalījumu reģionos liecina šādi skaitļi:vidēji Latvijā 2000. gadā uz vienu mājsaimniecības iedzīvotāju ienākums ir 69 lati, bet pilsētāsšis rādītājs ir 77 lati, Rīgā 88 lati, kamēr laukos tikai 52 lati. Arī reģionālajā sadalījumāmanāmas ievērojamas atšķirības. Rīgas reģionā (Rīgā, Jūrmalā, Rīgas un Ogres rajonā un daļāno Tukuma rajona) vidējais ienākums uz mājsaimniecības locekli 2000. gadā bija 83 lati,Zemgalē 63 lati, Vidzemē 62 lati, Kurzemē 56 lati, bet Latgalē tikai 49 lati. Turklāt visosminētajos reģionos 2000. gadā ienākumi uz vienu iedzīvotāju palielinājās, izņemot Latgali, kurienākumi kopumā samazinājās par 0,7%. [LR CSP 2001c]Līdzīgas tendences uzrāda vidējās darba algas sadalījums Latvijas rajonos. No pārējāsteritorijas ar augstāku ienākumu līmeni izceļas pilsētās strādājošie, kā arī tuvāk Rīgai esošajosrajonos nodarbinātie. Nedaudz augstāka nekā pēc “normālā” sadalījuma pienāktos ir darba algaValkas, Valmieras, Aizkraukles un Dobeles rajonā. Ienākumu lielums un arī strādājošo skaitsļauj secināt, ka lielākā naudas masa pārliecinoši tiek izmaksāta Rīgā, Ventspilī un Rīgas rajonā.1. attēls. Strādājošo vidējā mēneša darba samaksa pēc nodokļu nomaksas 2000. gadā (Ls) [LR CSP 2001b]Figure 1. The average monthly net salary in Latvia (Ls)66