Folia Geographica 10. sējums - Latvijas Universitāte

DABAS PĒTĪJUMI3. attēls. Austrumeiropas zonālais iedalījums un koku sugu izplatības robežas[pēc: Ozenda 1994; ar papildinājumiem].Figure 3. Zonal division of Eastern Europe and the distribution limits of tree species[after: Ozenda 1994; complemented]Dashed line – zonal boundaries; bold line – Europe’s submeridional axe.Vairākas nemorālo koku sugas sastopamas līdz pat Eiropas austrumu robežai (Urāliem) –īsti kontinentāla klimata apgabalam ar ļoti bargām ziemām, kurā gada vidējā temperatūra ir tikainedaudz virs 0°C (1°-2°C), 5 mēnešus valda negatīvas gaisa temperatūras, mēneša vidējātemperatūra janvārī noslīd līdz mīnus 14°-16°C, taču jūlijā sasniedz 17º-20°C, tā ka gada gaitātā svārstās aptuveni 35°C amplitūdā. Tādas plaša areāla sugas ir parastā liepa (Tilia cordata),goba (Ulmus glabra), parastais ozols (Quercus robur), parastā kļava (Acer platanoides),melnalksnis (Alnus glutinosa). Daļēji šajā plašas izplatības sugu grupā iekļaujas osis (Fraxinusexcelsior), kura areāls stiepjas līdz Volgai (sk. 3. attēlu). Diezgan dziļi kontinentā (līdz Dņeprasvidustecei) iesniedzas arī parastais skābardis, kura atšķirībā no citām tikko minētajām sugāmnav okeāniskajā Eiropas daļā.Pārējo tipiskus jauktos vasarzaļos mežus veidojošo sugu – galvenokārt dižskābarža(Fagus silvatica), klinšu ozola (Quercus petraea), kalnu kļavas (Acer pseudoplatanus),liellapainās liepas (Tilia platyphyllos) un īves (Taxus baccata) – areāli beidzas jau apgabalāstarp Baltijas un Melno jūru, t.i. ievērojami zemākā klimata kontinentalitātes pakāpē – tetemperatūras gada gaitas vidējā amplitūda nav lielāka par 20°-24°C, aukstākā mēneša vidējā20