VIETU UN REĢIONU ATTĪSTĪBA6. attēls rāda, kurās Rīgas TSZ iedzīvotāju skaits ir lielāks par strādājošo skaitu un otrādi.Ir viegli pamanāms, kurās TSZ dominē komerciālās vai sabiedriskās, bet kurās – dzīvesvietasfunkcijas. Ar samērā vienkāršu indeksu palīdzību ir iespējams šo ainu vēl vairāk detalizēt, tas ir,konstatēt, cik lielā mērā dažādās Rīgas teritorijas daļās dominē dzīvesvietas vai darbavietasfunkcijas. Viens no vienkāršākajiem šādas detalizācijas veidiem ir parādīts 7. attēlā. Šādainformācija var lieti noderēt arī plānotājiem, kas 2002. gadā uzsāka jaunā Rīgas attīstības plānaizstrādi, lai mēģinātu atrast vēlamo līdzsvaru galveno pilsētas funkciju starpā dažādosnovietojumos pilsētas teritorijā.ApzīmējumiIedzīvotāju skaits pārsniedz strādājošo skaitu par vairāk nekā 200%Iedzīvotāju skaits pārsniedz strādājošo skaitu par 1-200%Strādājošo skaits pārsniedz iedzīvotāju skaitu par 1-200%Strādājošo skaits pārsniedz iedzīvotāju skaitu par vairāk nekā 200%7. attēls. Iedzīvotāju un strādājošo skaita savstarpējās attiecības Rīgas teritoriāli statistiskajās zonās 2001. gadā[Rīgas domes 2001]Figure 7. Proportion of Population and Employed Persons in Statistical Territorial Zones of Riga in 20017. attēlā ir parādīts, ka strādājošo skaits lielākajā daļā Rīgas centra tuvumā esošo TSZ parvairāk nekā 200 procentiem pārsniedz iedzīvotāju skaitu. Ievērojams strādājošo skaita pārsvarsir vērojams arī Daugavas abos krastos virzienā no Vecrīgas uz Daugavas ieteku jūrā (Rīgas102
DEVELOPMENT OF PLACES AND REGIONSbrīvostas teritorijās) un dažviet pilsētas nomalē (Rumbulā, Šķirotavā un citur), tomēr lielākajādaļā TSZ, kas atrodas vairāk nekā 5 kilometru attālumā no Vecrīgas, ir vērojama izteiktadzīvesvietas funkciju dominante, kas norāda uz to, ka, plānojot ekonomisko aktivitāšuizvietojumu Rīgas teritorijā nākotnē, īpaša uzmanība ir jāpievērš jaunu darbavietu radīšanai tiešiDaugavas kreisajā krastā.Savukārt 8. attēlā ir parādīta korelācija starp absolūtajiem iedzīvotāju un strādājošo skaitarādītājiem Rīgas TSZ 2001. gadā. Situācija atšķiras, ja salīdzina TSZ pēc to ranga. Laika gaitā irjāizveidojas saiknei starp iedzīvotāju dzīvesvietu un darbavietu teritoriālo novietojumu. Tasnozīmē, ka konkrētajam novietojumam, kurā ir koncentrēts noteikts darbavietu skaits, tuvumāizvietosies arī atbilstošs iedzīvotāju skaits. Šo apgalvojumu var izteikt arī tā, ka rangs, kokonkrētā zona ieņem pēc kopējā strādājošo skaita, būs atbilstošs tam, kuru šī zona ieņem pēciedzīvotāju skaita. 8. attēls parāda, ka Rīgā faktiski nepastāv korelācija starp absolūto zonāstrādājošo un dzīvojošo cilvēku skaitu un tādēļ nav pamata apgalvot, ka lielāks darbavietudaudzums šobrīd Rīgā nosaka lielāku iedzīvotāju skaitu attiecīgajās zonās. Šāds korelācijastrūkums kopumā ir vērtējams negatīvi, taču arī galvenie pilsētu telpisko aktivitāšu izvietojumamodeļi neparedz, ka būtu jāpastāv korelācijai starp absolūtajiem iedzīvotāju un strādājošo skaitarādītājiem. Drīzāk atbilstoši šiem modeļiem būtu jāeksistē nosacītai saiknei starp iedzīvotāju unstrādājošo novietojumu pilsētu teritorijās. Salīdzinot 124 Rīgas TSZ rangus, korelācijaskoeficients r pieaug no 0,25 līdz 0,58. Izskaidrojums šim pieaugumam ir mazākās variācijasotrajā gadījumā, jo mainīgie lielumi svārstās no 1 līdz 124, salīdzinājumā ar pirmo gadījumu,kur variācijas ir no 0 līdz 49892. Tāpēc samērā augstais korelācijas koeficients otrajā apskatītajāgadījumā neļauj apgalvot, ka augstāks rangs pēc konkrētajā zonā strādājošo skaita tai pašaizonai nosaka augstāku rangu pēc iedzīvotāju skaita, līdz ar to apstiprinājumu gūst apgalvojums,ka agrākajos gados sociālisma apstākļos, plānojot Rīgas iedzīvotāju dzīvesvietu izvietojumupilsētas teritorijā, tuvums darbavietām ir bijis mazsvarīgs. Diemžēl šo faktu varēja ignorēt tikaisociālisma apstākļos, kad vietējā transporta izmaksām un laikam, tāpat kā zemes / telpu cenaibija minimāla nozīme.4. Secinājumi1. Iedzīvotāju skaits dažādos novietojumos Rīgas teritorijā liecina, ka lielākā daļa pilsētasiedzīvotāju dzīvo no centra attālinātos novietojumos, turklāt galvenie iedzīvotāju koncentrācijasrajoni atrodas samērā tālu viens no otra, palielinot kopējo pilsētas iedzīvotāju ikdienas ceļojumulaiku un attālumus. Šāda aina ir raksturīga daudzām postsociālisma valstu pilsētām [Bertraud1999].2. Strādājošo skaits dažādos novietojumos Rīgas teritorijā liecina, ka Rīgai ir raksturīgs tikaiviens izteikts strādājošo koncentrācijas centrs, kas atrodas samērā tālu no lielākajiem iedzīvotājukoncentrācijas rajoniem. Šāda situācija rada lielu slodzi pilsētas satiksmes infrastruktūrai, kā arīizraisa lielāku iedzīvotāju laika patēriņu un izmaksas ikdienas mobilitātei.3. Tā kā Rīgas iedzīvotāju un pilsētā strādājošo teritoriālais izvietojums ir ievērojamiatšķirīgs, turpinās pilsētas teritoriālās struktūras fragmentācija, ko var novērst tikai ar lielāminvestīcijām transporta infrastruktūrā vai mazizmantoto teritoriju sakārtošanā un piemērošanājaunai apbūvei.4. Lielākā daļa Rīgas iedzīvotāju dzīvo 7-9 kilometru attālumā no pilsētas centra daudzstāvulielpaneļu dzīvojamo ēku mikrorajonos.5. Lielākā daļa Rīgā strādājošo ir izvietoti starp 1. un 4. kilometru no pilsētas centra, kasļauj apgalvot, ka centram tuvu esošie novietojumi ir uzskatāmi par vietu ar visaugstākoekonomiskās attīstības potenciālu un kur tiek saražota lielākā daļa pilsētas produkcijas unpakalpojumu.6. Kumulatīvais iedzīvotāju skaits sasniedz 90% 13. kilometrā no pilsētas centra, kamērkumulatīvais strādājošo skaits sasniedz šo pašu atzīmi jau 9. kilometrā.7. Pirmajos 6 kilometros no Rīgas centra kopējais strādājošo skaits ir lielāks nekāiedzīvotāju skaits, bet no 6. līdz 21. kilometram iedzīvotāju skaits pārsniedz pilsētā strādājošoskaitu.103