Folia Geographica 10. sējums - Latvijas Universitāte

CILVĒKA ĢEOGRĀFIJAapgalvot, ka šis faktors ietver sevī tieši pilsētu un lauku pretstatījumu, taču tikai iedzīvotājusastāva ziņā. Pazīmes, kas nosaka šo faktoru, ir jauniešu īpatsvars, pamatetnosam piederošoiedzīvotāju īpatsvars un dabiskā pieauguma līmenis. No tā var secināt, ka Baltijas valstīskopumā tomēr pastāv ierastās centralizācijas procesa iedzīvotāju izvietojuma likumsakarībasstarp pilsētām un laukiem (etniskā pazīme ļauj nodalīt pilsētas un laukus), kad lauki kalpo pariedzīvotāju resursu avotu pilsētu izaugsmei. Baltijas valstīs gan šis process pilnā mērā nevardarboties, jo lauku pozitīvā demogrāfiskā tendence drīzāk ir tikai mazliet mazāka depopulācijanekā pilsētās. To apstiprina migrācijas rādītāju nesaistīšanās ar minētajiem demogrāfiskajiemrādītājiem (īpaši spilgti tas izpaužas Latvijā). Arī Baltijā kopumā migrācijas faktors darbojasatsevišķi no demogrāfijas faktora un izskaidro 7,2% no informācijas. Vienīgā pazīme, kasnosaka šo faktoru, ir migrācijas saldo.Trešais faktors norāda uz iedzīvotāju blīvuma un izvietojuma sakarībām. Šīs pazīmesskaidro pārējās, iepriekšējo faktoru neizskaidrotās pazīmju variācijas, kopumā 11,2%. Arī šajāgadījumā variācijas izteiktāk mainās pilsētu – lauku virzienā.Ceturtā faktora uzmanības lokā nonākušās pazīmes ir bezdarba līmenis un attālums nogalvaspilsētas. Abu šo lielumu sakarība īpaši labi izpaužas Latvijā, arī Igaunijā. Šis faktorsnosaka 8,7% pazīmju variāciju.Salīdzinot abas izdarītās faktoranalīzes, tajās sintezētos faktorus un to noteikšanā svarīgopazīmju loku, jāsecina, ka Baltijas mērogā kā pretpoli vairāk izpaužas pilsētas un lauki, daudzmazāka ir galvaspilsētas ietekme uz tuvāko teritoriju. Latvijā galvaspilsētas ietekme irizteiktāka, bet, protams, ir manāmas arī atšķirības starp pilsētām un lauku rajoniem. Līdz ar tovaram secināt, ka Baltijas valstu mērogā ir vērojams polarizācijas process un nav vienota telpascentra, tāpat kā nav arī vienotas šo valstu telpas. Latvijā sev ievērojamu ietekmi ir guvusi Rīgaun nekas neliecina, ka koncentrācijas process būtu apstājies.Izteiktas atšķirības starp visiem pētījumā izmantotajiem rādītājiem apkopot un šīsatšķirības telpiski sadalīt ir iespējams ar klāsteranalīzes palīdzību. Izmantoto pazīmju lokssaglabājas tāds, kāds izmantots faktoranalīzei. Klāsteranalīzes rezultāti Latvijas rajoniemapkopoti 3.kartē. Kā jau tas bija gaidāms, klāsteranalīze atspoguļo teritoriālās atšķirības starppilsētām un laukiem, starp Rīgu un pārējo Latviju. Klāsteranalīzes procesā visas teritorijas tikasadalītas 8 klasēs, taču dažu teritoriju rādītāji tik lielā mērā atšķiras no pārējiem, ka dažās klasēsieskaitīta tikai viena administratīvā vienība. Lielākas līdzīgu teritoriju grupas veidojas tikai3 klasēs, tādēļ arī 3.kartē visi rajoni un lielās pilsētas sadalīti 4 klasēs.1. Pierobežas rajoni ar nelielu ekonomisko ietekmi Latvijas kopējā ekonomikā. No14 rajoniem tikai Preiļu, Kuldīgas, Gulbenes rajons un Rēzekne nav saistīti ar Latvijasārējo robežu. Rēzekne ir vienīgā pilsēta šajā klasē un tās atrašanās šeit liecina par tās vājosaimniecību, nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju vai gluži vienkārši visu parametrulielumu atbilstību pārējiem pierobežas rajoniem.2. Pārejas klase no nomales un Pierīgas rajoniem. No klasei piederošajām 8 teritorijām4 atrodas nosacītā valsts nomalē (to skaitā nonākusi arī Ventspils, tātad klasifikācijunoteicošie nav ekonomikas rādītāji, bet gan visu rādītāju sintēze), 3 rajoni ietver kādu nolielajām pilsētām.3. Rajoni ar lielu iedzīvotāju skaitu un ietekmīgu rajona centru (Valmieras, Cēsu, Ogres,Jēkabpils rajonu centri ir lielākās pilsētas Latvijā aiz septiņām republikas pilsētām). Pēcsavām izpausmēm šiem rajoniem pielīdzināmas arī Jelgava un Jūrmala.4. Teritorijas, kas nav iekļāvušās nevienā no minētajām klasēm – Rīga, Rīgas rajons,Liepāja, Daugavpils, Ventspils rajons. Rīga viena pati ar saviem iedzīvotāju unsaimniecības apjomiem pārspēj jebkuras iepriekš minētās klases apmērus. Liepāja unDaugavpils arī atšķiras no tuvākās apkārtnes ar saviem izmēriem un varētu kalpot parreģionālajiem saimniecības centriem. Rīgas un Ventspils rajons kā lauku teritorijaspārstāv absolūti pretējas šādu teritoriju izpausmes gan apdzīvojuma blīvuma, gan arīsaimnieciskās attīstības ziņā.70