Folia Geographica 10. sējums - Latvijas Universitāte

HUMAN GEOGRAPHYvirzītas uz vietām, kur ir labāki sociāli ekonomiski apstākļi, tātad uz pilsētām. Pretstats tam ir90. gados Latvijā parādījusies tendence – iedzīvotāju izceļošana uz lauku reģioniem. Šospretstatus papildina negatīvais migrācijas saldo Rīgā un savukārt pozitīvā migrācijas bilanceLatgalē, kā arī tas, ka vairāk nekā 35% no šī reģiona iedzīvotājiem no 1993. līdz 2000. gadam irmainījuši savu dzīves vietu. Iespējams, ka tas ir saistīts ar viņu nespēju apadaptēties jaunajādzīvesvietā vai sliktajiem dzīves apstākļiem.Iepriekš minētās izpausmes neatbilst vispārpieņemtajām likumsakarībām, kas atspoguļotradicionālo migrācijas motivāciju. Cik lielā mērā tā ir tikai Latvijai raksturīga parādība, vai arīšādi procesi ir raksturīgi citās valstīs, kurās notiek sociāli ekonomiskie un politiskietransformācijas procesi. Pētījumi gan Latvijā, gan Igaunijā parāda, ka daudzi cilvēki 90. gadusākumā mainīja savu dzīvesvietu, lai samazinātu komunālos maksājumus, kas toreiz tikaaprēķināti uz vienu iedzīvotāju, tai pašā laikā daudzi tika pierakstīti pilsētas dzīvokļos, lai varētusaņemt dzīvokli [Sjöberg 1998, Eglīte1999]. Plašāk diskutējams un analizējams ir jautājums, vaišajā situācijā migrācijas tendences neatspoguļo dažādu iedzīvotāju grupu sava veida“izdzīvošanas stratēģiju”. Savukārt daudzām pilsētām un teritorijām par izdzīvošanas(turpmākās attīstības) stratēģiju kļūs gados jaunu (reproduktīvā vecuma) iedzīvotāju piesaiste.Tāpat dziļāks izvērtējums nepieciešams, lai izskaidrotu diezgan lielo lauku iedzīvotājumigrācijas aktivitāti. Varbūt šiem rādītājiem ir tikai pagaidu raksturs, jo, salīdzinot ar1993. gadu, pakāpeniski pieaug pilsētās iebraukušo īpatsvars (1993. gadā – 54%, 2000. gadā60% no kopējā iebraukušo skaita pilsētās) [LR CSP].SummaryThe paper looks at migration processes and territorial differences therein during theperiod between 1993 and 2000. As a result of external migration, population numbers in Latviahave not increased since 1989, but since 1993, these processes have not really involved linkswith the migration territory of the former Soviet Union. The role of internal migration isbecoming increasingly important.Socio-economic and political changes in Latvia have also led to changes in migrationprocesses, and internal migration now dominates – 93% of all migration in 2000. The amount ofinternal migration has declined by one-third since 1990 (in the early 1990s migration involvedmore than 50,000 residents each year, while between 1993 and 1998 the annual volume ofinternal migration was stable at a level of around 39,000 residents per year, or 1.6% of the totalnational population). Since 1999, the volume of migration has declined a bit more, to an averageannual volume of 37,000 people.During this same period, the importance and intensity of international migration have alsodiminished. A total of 18,810 people emigrated from Latvia in 1993, but the figure in 2000 wasjust 3,473 [LR CSP 2001]. Over the course of eight years, Latvia lost 78,395 people (3.2% ofthe country’s population) to emigration. Fully 60% of those people lived in Rīga before theyleft.These indicators all show that the processes of migration have become far more stable.Today they are based largely on the endogenous potential of migration, because links to thecountries of the CIS have become vastly less important, even though the highest level ofinternational migration turnover is still related to those countries.The directions of internal migration have changed significantly. Since 1990, Latvia’scities, when taken together, have lost population numbers.The flow of internal migration between cities and rural areas is an important issue,because this represents approximately 40% of the volume of internal migration in Latvia.Between 1993 and 2000, population numbers in the countryside increased as a result ofmigration, largely because people moved to the countryside from Rīga. During the same periodof time, however, more people from the countryside moved to other cities and towns in Latviathan people from those cities and towns moved to the countryside.Rural people in Latvia are fairly active in terms of migration. Between 1993 and 2000, anaverage of 40% of the total volume of internal migration involved rural residents, even thoughduring that period, rural dwellers never exceeded 31% of the country’s total population.61