Folia Geographica 10. sējums - Latvijas Universitāte

DEVELOPMENT OF PLACES AND REGIONSPirms Latvijas neatkarības atjaunošanas Rīgas teritorijas dalīšana statistiskās zonās tikaveikta tikai pēc tā sauktā mikrorajonu principa, kad bija spēkā dažādi normatīvi dokumenti, kasnoteica un ierobežoja iedzīvotāju un strādājošo skaitu konkrētos novietojumos. Savā ziņā šīpieeja bija pareiza, jo tā ļāva ņemt vērā slodzi un vidi, kā arī izstrādāt detalizētus sociālāsaprūpes plānus mikrorajonos dzīvojošajiem cilvēkiem. Diemžēl labie nodomi reti kad tikaīstenoti. Iedzīvotāju un strādājošo uzskaitīšana pēc mikrorajonu principa ir galvenais iemesls,kādēļ agrāko gadu samērā plašās datu bāzes nav iespējams tieši savietot ar šodien pieejamoinformāciju. Pirmais mēģinājums pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas veikt Rīgasdalīšanu TSZ notika 1995. gadā, kad Rīgas domes Veselības pārvalde izstrādāja pilsētasdalījumu četrdesmit statistiskajās zonās praktizējošo ārstu vajadzībām. Vēlāk, 1996. gadā, Rīgasdomes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas daļas speciālisti, vadoties pēc vēsturiskipilsētbūvnieciskiem principiem, iedalīja Rīgas teritoriju 88 statistiskās zonās ar atbilstošiemnosaukumiem. Kaut arī bija paredzēts 88 zonu iedalījumu apstiprināt ar oficiālu Rīgas domeslēmumu, lai tas būtu pamats pilsētas plānošanas un citām ar Rīgas saimniecību, infrastruktūru,kultūru saistītām vajadzībām, kur ir nepieciešams pilsētas dalījums zonās, tas tomēr netikaizdarīts, un faktiski šo pilsētas teritorijas iedalījuma sistēmu savā darbā izmantoja tikai Pilsētasattīstības departaments.Balstoties uz izstrādāto dalījumu 88 zonās, Stokholmas Reģionālās attīstības institūtaINREGIA AB speciālisti 1996. un 1997. gadā kopā ar Rīgas domes Pilsētplānošanas daļasspeciālistiem starptautiska tehniskās palīdzības projekta ietvaros izstrādāja sīkāku pilsētasteritorijas dalījumu 124 zonās, daļēji saglabājot arī dalījumu zonās, ievērojot vēsturiskoprincipu, tas ir, vienas TSZ robežās ietilpst tikai viena pilsētas vēsturiskā rajona teritorijas[Rīgas dome 2001, Vircavs I. 1999].Šis teritorijas dalījums ietver loģisku numerācijas sistēmu, piešķirot katrai zonai noteiktučetrzīmju kodu. Lai nodrošinātu precizitāti datu bāzu veidošanā, zonas ir noteiktas ar precīzāmadresēm: ielas nosaukums un to māju numuri, kas ietilpst zonas teritorijā. Zonu definēšana aradresēm tiek īstenota, izmantojot kartogrāfisko materiālu un aprakstot visu konkrēto adrešupiederību zonām [Vircavs I. 1999].Tā kā Rīgas TSZ sistēmas izveides pamatā bija transporta attīstības plānošana, TSZrobežas sakrīt ar Rīgas ceļiem un ielām, taču šāds dalījums neierobežo šīs sistēmas izmantošanuarī citu mērķu sasniegšanai.Visa informācija ar datorprogrammu palīdzību tiek grupēta zonās. Adreses ļauj brīvimainīt zonu skaitu vai to robežas, atkārtojot programmu, kas transformē adreses zonu numuros.Perspektīvā Rīgas pašvaldībai būtu ieteicams izstrādāt vairākus teritorijas zonēšanasvariantus, sadalot pilsētas teritoriju gan lielāka, gan mazāka skaita statistiskajās zonās, jodažādiem pētījumiem var būt nepieciešama dažāda datu detalizācijas pakāpe, piemēram,teritorijas dalījumu varētu izveidot arī 240 vai 60 zonu sistēmā, ņemot vērā nosacījumu, ka visassistēmas ir iespējams ērti savietot.Šobrīd visi dati tiek saglabāti un apstrādāti, izmantojot Microsoft Access datu bāzi.Tomēr, ņemot vērā nepieciešamību piesaistīt visus datus dažādo aktivitāšu norises vietai,nākotnē būtu nepieciešams pāriet uz speciālām ĢIS programmām, kas īpaši paredzētas datupiesaistīšanai ciparu kartēm. Tas nozīmē, ka modernas pilsētas plānošanas vajadzībām pilnīgipiemērotas datu bāzes izveidošana būs ilgstošs darbs, kas prasīs arī lielus finansu resursus, tačušādas bāzes izveidošana ilgākā termiņā noteikti atmaksāsies, jo pilsētas pārvaldes institūcijāmradīsies iespējas operatīvi pieņemt lēmumus transporta plānošanā, kā arī modelēt teritorijasizmantošanas strukturālās izmaiņas. Iespējams, ka šādas datu bāzes izveidošanā lieluieguldījumu dos tā saukto globālās pozicionēšanas bāzes staciju iekārtošana Rīgā, kas pašreiz irviena no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta prioritātēm.Vēl svarīgāks priekšnoteikums nekā TSZ sistēmas izveidošana Rīgas teritoriālāsstruktūras transformāciju analīzei un ekonomisko aktivitāšu telpiskās mijiedarbības unnovietojuma modelēšanai Rīgā ir statistiskā informācija jeb konkrētie dati, kas iegūti par katruTSZ. Tā kā pašreizējā pilsētas plānošanas vajadzībām izveidotā datu bāze vēl ir ļoti nepilnīga,šeit ir izmantota divu veidu statistiskā informācija par katru no 124 TSZ – (a) zonā dzīvojošocilvēku skaits un (b) zonā strādājošo cilvēku skaits.91