DABAS PĒTĪJUMISkābardis ir konstanta suga un bieži vien arī kondominants pirmās grupas – platlapjumeža bioģeocenozēs, kas aizņem ne mazāk kā 2/3 modeļareāla platības. Otrajā grupā –skujkoku mežos tas nav raksturīgs (kaut arī sastopams), tomēr ir gana parasta suga pie šobioģeocenožu robežām ar platlapju mežiem, kā arī pārejas tipa ģeotopos ar jauktām skujkoku unlapukoku audzēm. Trešajā – hidromorfo bioģeocenožu grupā skābarža izplatība ir ļotiierobežota un lielāko tiesu te tas nemaz nav minēts kokaudžu sastāvā.Belovežas meža Baltkrievijas daļā parastajam skābardim ir ne mazāk nozīmīga loma –aptuveni 38 % platības tas ir mežaudžu kondominants vai dominants [Юркевич, Тютюнов1985]. Nosaukto autoru veiktajā pētījumā aprakstīti 6 Belovežas rezervāta parauglaukumi.Trijos parauglaukumos, pēc meža taksācijas datiem, skābardis veido ne mazāk par 50 %(līdz 70 %) kokaudzes biomasas un trijos – no 30 % līdz 50 %. Turklāt vienā parauglaukumāskābardim ir mazāka daļa (40 %) nekā apsei (50 %) un vienā – tikpat liela (30 %) kā liepai unbērzam. Atsevišķos parauglaukumos 30 % īpatsvars kokaudzes masā noteikts arī apsei, eglei unozolam, 20 % – kļavai un eglei, bet 10 % – eglei, osim un bērzam.Paaugā sugu attiecības nav gluži tādas pašas. Skābarža klātbūtne tajā gan atzīmēta visos6 parauglaukumos, tomēr tikai divos skābardim ir dominējošā loma (70-80 % no paaugasdaudzuma), pārējos vairākumu veido kļava, osis vai egle, bet skābarža daļa nepārsniedz20-30 %; aptuveni šādā daudzumā paaugas sastāvā dažviet atrasti apse, bērzs un liepa, bet ozolsfiksēts tikai vienu reizi 10 % apmērā.Tātad lielākajā daļā aprakstīto skābarža bioģeocenožu ir jaukta sastāva mežaudzes arlielāku vai mazāku egles, kļavas un liepas līdzdalību, kura ievērojami pārsniedz ozola un ošadaļu koku stāvā. Pašas jaunākās ģenerācijas sastāvā ozola īpatsvars ir vēl mazāks, kļavas unoša – ievērojami lielāks, bet liepas un egles, kā arī skābarža – aptuveni tāds pats kā tagadējākoku stāvā. Visumā te vērojama asa konkurence starp egli un ozolu augšējā stāvā un starp egliun skābardi – apakšējā [Заповедники 1989].Egles klātbūtne gandrīz visos parauglaukumos daļēji izskaidrojama, iespējams, vēl ar to,ka te augšņu mehāniskais sastāvs ir vieglāks nekā Tilio-Carpinetum asociācijas augsnēs otrpusvalsts robežai. Belovežas meža Baltkrievijas daļā aprakstītās augsnes veidojušās mālsmiltī,smilšainā mālsmiltī vai pat smiltī. Taču augšņu cilmieži ir divdaļīgi: aptuveni līdz 50 cm (divosparauglaukumos līdz 80 cm) dziļumam sīkās frakcijas (
NATURE RESEARCHpirmajām – arī “nātru” (Urticosa) tipa bioģeocenozēs; nevienai no šīm sugu grupām nav kautcik ievērojamas lomas “zaķskābeņu” (Oxalidosa) bioģeocenozēs. Kokaudzes bonitāte visosaplūkotajos skābaržu meža tipos var svārstīties no ļoti augstas (Ia – I klase) līdz augstai(II klase), līdzīgos augšanas apstākļos tā mēdz būt augstāka mazāka vecuma audzēm nekā lieluvecumu sasniegušajām. Egle kopā ar skābardi bieži sastopama “zaķskābeņu” tipabioģeocenozēs, kamēr abos pārējos tipos tās klātbūtne nav raksturīga (kaut arī, kā rādaparauglaukumu apraksti, ir iespējama).1. tabulaAugšņu īpašības divās skābaržu bioģeocenozēs Belovežas meža Baltkrievijas daļā*Properties of the soils in two biogeoceonoses in the Białowieża’s Forest (in Byelorussia)*Horizonts/HorizonHorizontadziļums/Horizondepth,cmFrakcijassaturs/Fraction’scontent;(