CILVĒKA ĢEOGRĀFIJAMigrācijas reģionus raksturojošie rādītāji 1993.-2000. gadā*Indicators of migration regions3.tabula.Rīga Pierīga LielrīgaViduslatvijaKurzeme1. Migrācijas saldo – kopā - + + - - +t.sk. ar pilsētām - + + - - +ar laukiem - + _ + + +2. Migrācijas saldo ar Rīgu - kopā + + - - +3. Proporcija starp migrāciju reģiona iekšienē unLatgaleno citiem reģioniem iebraukušo migrantu skaitu 0.1 0.66 0.93 1.88 2.15uz citiem reģioniem izbraukušo migrantu skaitu 0.15 0.67 0.88 1.67 2.374. Reģiona iekšējās migrācijas īpatsvars (%) pretiedzīvotāju skaitu 2000. g.5. Migrācijas plūsmas īpatsvars (%)0.22 0.74 1 1 1.3no Rīgas iebraukušajiem 67 42 33 42 40uz Rīgu izbraukušajiem 56 38 32 46 406. Dažādu plūsmu īpatsvars reģionā (%)pilsētas → pilsētas 52 37 32 23 28 22pilsētas → lauki 48 31 21 27 27 36lauki → pilsētas 0 23 32 31 34 31lauki → lauki 0 8 14 19 11 12*izveidota, izmantojot CSP datusAttālinoties no Rīgas, Viduslatvijas, Kurzemes, kā arī Latgales migrācijas reģionāsamazinās starpvalstu, bet palielinās iekšējās migrācijas loma un intensitāte. Šajos areālosvērojams iekšreģionālās migrācijas apjoma pieaugums. Te īpaši jāpiemin Latgales reģions, kurā,lai gan ir samērā zems ekonomiskās aktivitātes līmenis, raksturīgs iedzīvotāju skaita pieaugumsgan pilsētās, gan lauku apvidos, nozīmīgākās iekšreģionālās migrācijas plūsmas ir no pilsētāmuz laukiem. To varētu skaidrot ar saimniecības restrukturizācijas procesiem, jo Latgales lielajāspilsētās tika slēgti daudzi uzņēmumi un daudzi bijušie strādnieki, kuri bija ieradušies pilsētās,atgriezās laukos, citi savukārt pārcēlās uz dzīvi laukos, jo tur ir lētāka dzīve. Tāpat nenoliedzamišī reģiona migrāciju ietekmē arī “Rīgas faktors”. Rīgai laikā no 1993. līdz 1997. gadam arLatgali migrācijas saldo ir negatīvs, tikai sākot ar 1998. gadu migrācijas saldo kļūst pozitīvs, kasliecina par to, ka Latgale atkal sāk zaudēt iedzīvotājus plūsmās ar Rīgu. Šo tendenci varētuskaidrot ar zemo ekonomisko aktivitāti un augsto bezdarba līmeni, kas ietekmē iedzīvotājuizvēli mainīt dzīvesvietu. [Bauls 2002]DiskusijaLai gan migrācijas process ir viena no iedzīvotāju mobilitātes izpausmēm, tas ir ļoti ciešisaistīts ar katra indivīda lēmuma pieņemšanu par dzīvesvietas maiņu. Daudzi pētnieki uzsver, kamigrācijas rādītāji netieši norāda uz reģionālajām atšķirībām un atspoguļo valstī realizētopolitiku. [Markausa 1997, 2001, Tammaru 2001]. Ja pieņemam, ka industrializācija bija vienasvarīgākajām migrācijas veicinātājām, tad nodarbināto skaita samazināšanās rūpniecībā ir viensno būtiskākajiem faktoriem, kas noteica migrācijas plūsmu palielināšanos no lielajām pilsētāmgan uz ārzemēm, gan <strong>Latvijas</strong> iekšzemē. Viens no pētījumos skartajiem jautājumiem ir – vai arīvēl mūsdienās migrācija raksturo iedzīvotāju labklājības līmeni, jo tās plūsmas tradicionāli ir60
HUMAN GEOGRAPHYvirzītas uz vietām, kur ir labāki sociāli ekonomiski apstākļi, tātad uz pilsētām. Pretstats tam ir90. gados Latvijā parādījusies tendence – iedzīvotāju izceļošana uz lauku reģioniem. Šospretstatus papildina negatīvais migrācijas saldo Rīgā un savukārt pozitīvā migrācijas bilanceLatgalē, kā arī tas, ka vairāk nekā 35% no šī reģiona iedzīvotājiem no 1993. līdz 2000. gadam irmainījuši savu dzīves vietu. Iespējams, ka tas ir saistīts ar viņu nespēju apadaptēties jaunajādzīvesvietā vai sliktajiem dzīves apstākļiem.Iepriekš minētās izpausmes neatbilst vispārpieņemtajām likumsakarībām, kas atspoguļotradicionālo migrācijas motivāciju. Cik lielā mērā tā ir tikai Latvijai raksturīga parādība, vai arīšādi procesi ir raksturīgi citās valstīs, kurās notiek sociāli ekonomiskie un politiskietransformācijas procesi. Pētījumi gan Latvijā, gan Igaunijā parāda, ka daudzi cilvēki 90. gadusākumā mainīja savu dzīvesvietu, lai samazinātu komunālos maksājumus, kas toreiz tikaaprēķināti uz vienu iedzīvotāju, tai pašā laikā daudzi tika pierakstīti pilsētas dzīvokļos, lai varētusaņemt dzīvokli [Sjöberg 1998, Eglīte1999]. Plašāk diskutējams un analizējams ir jautājums, vaišajā situācijā migrācijas tendences neatspoguļo dažādu iedzīvotāju grupu sava veida“izdzīvošanas stratēģiju”. Savukārt daudzām pilsētām un teritorijām par izdzīvošanas(turpmākās attīstības) stratēģiju kļūs gados jaunu (reproduktīvā vecuma) iedzīvotāju piesaiste.Tāpat dziļāks izvērtējums nepieciešams, lai izskaidrotu diezgan lielo lauku iedzīvotājumigrācijas aktivitāti. Varbūt šiem rādītājiem ir tikai pagaidu raksturs, jo, salīdzinot ar1993. gadu, pakāpeniski pieaug pilsētās iebraukušo īpatsvars (1993. gadā – 54%, 2000. gadā60% no kopējā iebraukušo skaita pilsētās) [LR CSP].SummaryThe paper looks at migration processes and territorial differences therein during theperiod between 1993 and 2000. As a result of external migration, population numbers in Latviahave not increased since 1989, but since 1993, these processes have not really involved linkswith the migration territory of the former Soviet Union. The role of internal migration isbecoming increasingly important.Socio-economic and political changes in Latvia have also led to changes in migrationprocesses, and internal migration now dominates – 93% of all migration in 2000. The amount ofinternal migration has declined by one-third since 1990 (in the early 1990s migration involvedmore than 50,000 residents each year, while between 1993 and 1998 the annual volume ofinternal migration was stable at a level of around 39,000 residents per year, or 1.6% of the totalnational population). Since 1999, the volume of migration has declined a bit more, to an averageannual volume of 37,000 people.During this same period, the importance and intensity of international migration have alsodiminished. A total of 18,810 people emigrated from Latvia in 1993, but the figure in 2000 wasjust 3,473 [LR CSP 2001]. Over the course of eight years, Latvia lost 78,395 people (3.2% ofthe country’s population) to emigration. Fully 60% of those people lived in Rīga before theyleft.These indicators all show that the processes of migration have become far more stable.Today they are based largely on the endogenous potential of migration, because links to thecountries of the CIS have become vastly less important, even though the highest level ofinternational migration turnover is still related to those countries.The directions of internal migration have changed significantly. Since 1990, Latvia’scities, when taken together, have lost population numbers.The flow of internal migration between cities and rural areas is an important issue,because this represents approximately 40% of the volume of internal migration in Latvia.Between 1993 and 2000, population numbers in the countryside increased as a result ofmigration, largely because people moved to the countryside from Rīga. During the same periodof time, however, more people from the countryside moved to other cities and towns in Latviathan people from those cities and towns moved to the countryside.Rural people in Latvia are fairly active in terms of migration. Between 1993 and 2000, anaverage of 40% of the total volume of internal migration involved rural residents, even thoughduring that period, rural dwellers never exceeded 31% of the country’s total population.61