Folia Geographica 10. sējums - Latvijas Universitāte

CILVĒKA ĢEOGRĀFIJAMigrācijas reģionus raksturojošie rādītāji 1993.-2000. gadā*Indicators of migration regions3.tabula.Rīga Pierīga LielrīgaViduslatvijaKurzeme1. Migrācijas saldo – kopā - + + - - +t.sk. ar pilsētām - + + - - +ar laukiem - + _ + + +2. Migrācijas saldo ar Rīgu - kopā + + - - +3. Proporcija starp migrāciju reģiona iekšienē unLatgaleno citiem reģioniem iebraukušo migrantu skaitu 0.1 0.66 0.93 1.88 2.15uz citiem reģioniem izbraukušo migrantu skaitu 0.15 0.67 0.88 1.67 2.374. Reģiona iekšējās migrācijas īpatsvars (%) pretiedzīvotāju skaitu 2000. g.5. Migrācijas plūsmas īpatsvars (%)0.22 0.74 1 1 1.3no Rīgas iebraukušajiem 67 42 33 42 40uz Rīgu izbraukušajiem 56 38 32 46 406. Dažādu plūsmu īpatsvars reģionā (%)pilsētas → pilsētas 52 37 32 23 28 22pilsētas → lauki 48 31 21 27 27 36lauki → pilsētas 0 23 32 31 34 31lauki → lauki 0 8 14 19 11 12*izveidota, izmantojot CSP datusAttālinoties no Rīgas, Viduslatvijas, Kurzemes, kā arī Latgales migrācijas reģionāsamazinās starpvalstu, bet palielinās iekšējās migrācijas loma un intensitāte. Šajos areālosvērojams iekšreģionālās migrācijas apjoma pieaugums. Te īpaši jāpiemin Latgales reģions, kurā,lai gan ir samērā zems ekonomiskās aktivitātes līmenis, raksturīgs iedzīvotāju skaita pieaugumsgan pilsētās, gan lauku apvidos, nozīmīgākās iekšreģionālās migrācijas plūsmas ir no pilsētāmuz laukiem. To varētu skaidrot ar saimniecības restrukturizācijas procesiem, jo Latgales lielajāspilsētās tika slēgti daudzi uzņēmumi un daudzi bijušie strādnieki, kuri bija ieradušies pilsētās,atgriezās laukos, citi savukārt pārcēlās uz dzīvi laukos, jo tur ir lētāka dzīve. Tāpat nenoliedzamišī reģiona migrāciju ietekmē arī “Rīgas faktors”. Rīgai laikā no 1993. līdz 1997. gadam arLatgali migrācijas saldo ir negatīvs, tikai sākot ar 1998. gadu migrācijas saldo kļūst pozitīvs, kasliecina par to, ka Latgale atkal sāk zaudēt iedzīvotājus plūsmās ar Rīgu. Šo tendenci varētuskaidrot ar zemo ekonomisko aktivitāti un augsto bezdarba līmeni, kas ietekmē iedzīvotājuizvēli mainīt dzīvesvietu. [Bauls 2002]DiskusijaLai gan migrācijas process ir viena no iedzīvotāju mobilitātes izpausmēm, tas ir ļoti ciešisaistīts ar katra indivīda lēmuma pieņemšanu par dzīvesvietas maiņu. Daudzi pētnieki uzsver, kamigrācijas rādītāji netieši norāda uz reģionālajām atšķirībām un atspoguļo valstī realizētopolitiku. [Markausa 1997, 2001, Tammaru 2001]. Ja pieņemam, ka industrializācija bija vienasvarīgākajām migrācijas veicinātājām, tad nodarbināto skaita samazināšanās rūpniecībā ir viensno būtiskākajiem faktoriem, kas noteica migrācijas plūsmu palielināšanos no lielajām pilsētāmgan uz ārzemēm, gan Latvijas iekšzemē. Viens no pētījumos skartajiem jautājumiem ir – vai arīvēl mūsdienās migrācija raksturo iedzīvotāju labklājības līmeni, jo tās plūsmas tradicionāli ir60