daugavpils universitāte sociālo zinātľu fakultāte

8. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA
Studējošo zināšanu novērtēšana un pastāvīgā darba kontrole tiek veikta semestra
ietvaros paralēli studiju darbam, proti, novērtēšanai ir nepārtraukts raksturs. Tas, pirmkārt,
nodrošina atgriezenisko saiti starp studējošo un docētāju noteiktā studiju kursā, ļaujot
mācībspēkam novērtēt jau realizētu kursa sadaļu apguves līmeni un, līdz ar to, arī
pasniegšanas kvalitāti. Otrkārt, tas nodrošina reāla, nepārtraukta studiju darba norisi.
Vērtējot akadēmiskās bakalaura studiju programmas apguvi, tiek ievēroti
pamatprincipi, kuri ir norādīti Ministru kabineta noteikumos Nr.2 “Noteikumi par valsts
akadēmiskās izglītības standartu”: zināšanu un prasmju vērtēšanas atbilstība izvirzītajiem
programmas mērķiem un uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērķiem un uzdevumiem;
obligātais vērtējums; pārbaudes veidu daţādība – diferencētā ieskaite vai eksāmens ar
vērtējumu 10 ballu skalā.
1. Zināšanu un prasmju vērtēšanas atklātība – atbilstoši izvirzītajiem programmu
mērķiem un uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērķiem un uzdevumiem ir noteikts
prasību kopums pozitīvai izglītības sasniegumu vērtēšanai.
2. Vērtējuma obligātuma princips – nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par
programmas obligātā satura apguvi.
3. Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir diferencētā ieskaite vai eksāmens.
Minimālais studiju kursa apjoms, lai organizētu eksāmenu, ir 2 kredītpunkti.
4. Eksāmenos un ieskaitēs programmas apguve tiek vērtēta pēc šādas sistēmas:
- ļoti augsts apguves līmenis (10 – “izcili”, 9 – “teicami”),
- augsts apguves līmenis (8 – “ļoti labi”, 7 – “labi”),
- vidējs apguves līmenis (6 – “gandrīz labi”, 5 – “viduvēji”, 4 – “gandrīz
viduvēji”),
- zems apguves līmenis (3 – “vāji”, 2 – “ļoti vāji”, 1 – “ļoti, ļoti vāji”).
5. Par katru studiju kursu vai studiju darbu ieskaita kredītpunktus (KP), ja to apguves
līmenis ir pozitīvs.
Katrā studiju kursā novērtēšanas veidu nosaka pats docētājs, ľemot vērā sava studiju
kursa specifiku:
studiju kursi, kuros notiek regulāras atskaites formas, tās veido studenti:
metodiskie līdzekļi, aptaujas izdales materiāli, pārbaudes darbu sagatavošana;
studiju kursi, kuros vērtēšana notiek kursa noslēgumā;
vērtēšanu nosaka apgūstāmās vielas specifika;
kā rezultātu novērtējošu veidu var uzskatīt izdales materiālu izstādi.
Studentu zināšanas saskaľā ar LR Izglītības un zinātnes ministra rīkojumu Nr. 208
(14.04.1998.) “Par studiju rezultātu vērtējumu vienotu uzskaiti” tiek vērtēts pēc 10 ballu
sistēmas. Vērtējumu nosaka % no summārā maksimāli iegūstamo punktu skaita eksāmenā,
ieskaites darbā, praktiskajos darbos, semināros, kolokvijos un kontroldarbos.
Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” studējošo zināšanu līmeni
mācībspēki novērtē visa semestra laikā, izmantojot patstāvīgā studiju darba pārbaudes formas:
kolokvijus, kontroldarbus, testus, referātus, uzstāšanos semināros, radošo darbu izpildi, kā arī
sesiju laikā – ieskaitēs un eksāmenos, kas notiek mutiski un rakstiski.
Novērtēšanas bieţums tiek realizēts gan nepārtraukti, gan arī novērtēšana tiek izdarīta
semestra beigās. Jāatzīmē, ka tas ir atkarīgs arī no katra pasniedzēja darba specifikas un
individuālās pieejas darbam ar studējošo zināšanu novērtēšanu.
2006./2007. studiju gads – izmaiľu nav
2008./2009. studiju gads – izmaiľu nav
2009./2010. studiju gads – izmaiľu nav
26