esam noteikuši saražojamās produkcijas daudzumu Neša līdzsvara gadījumā. Savietojot pēdējo sakarību ar (∗), iegūsim: yi ∗ = A B − c i B − nA − ∑ n i=1 c i ,i=1, 2, ..., n. B(1 + n) Šajā izteiksmē principā ietilpst tikai zināmi lielumi, un mēs varam uzskatīt, ka esam noteikuši katra ražotāja optimālo reakciju, t.i., esam atraduši Neša līdzsvaru. Tātad Neša līdzsvara gadījumā katrs no ražotājiem maksimizē savu peļņu. No iepriekšiegūtajiem rezultātiem varam arī noskaidrot katra ražotāja tirgus daļu m i = y∗ i Y ∗ . Ja izdaram pieņēmumu, ka visiem ražotājiem vienas produkcijas vienības saražošana izmaksā vienādi, t.i., c i = c, i =1, 2, ..., n, tad produkcijas vienas vienības cena ir p ∗ = A − B n∑ yi ∗ = A − i=1 nA − nc 1+n = A + nc 1+n . Tākāsākumāirizdarīts pieņēmums, ka A>c,tadp ∗ >c— vienas vienības produkcijas cena ir lielāka par vienas vienības produkcijas ražošanas izmaksām, kā tam saprātīgi domājot arī vajadzētu būt, jo pretējā gadījumā ražotājam šīs produkcijas ražošana nestu tikai zaudējumus un nevis peļņu. Taču robežsituācijā, kad ražotāju skaits kļūst neierobežoti liels, vienas vienības produkcijas cena 1+ 1 n p ∗ = c + A n , n tiecoties uz bezgalību, tiecas uz vienas vienības ražošanas izmaksām c. Tātad, pieaugot ražotāju skaitam, peļņa Π i = p ∗ y i −cy i samazināsies un Π i → n→∞ 0, i =1, 2, ..., n. Reālajā Latvijas tirgus situācijā mazticams,kakāds mēǧinās analizēt tirgus modeli tā, kā mēs tikko tikām darījuši. Taču tik neiespējami tas nemaz nav, īpaši uzņēmumiem ar labu datortehniku, tikai tas prasītu pamatīgu tirgus izpēti un faktu materiālus. Paanalizēsim vēl mazliet modeli duapola gadījumā. Ražotāju reakcijas funkcijām ir veids R 1 (y 2 )= A − c 2B − 1 2 y 2 un R 2 (y 1 )= A − c 2B − 1 2 y 1. Cilvēkam, kas neko nezinu par Neša līdzsvaru, darbības reakcija noteiktā laika periodā t būs atkarīga no iepriekšējā laikaperiodat − 1(noviņa pieredzes), t.i., y 1 (t) =R 1 (y 2 (t − 1)) un y 2 (t) =R 2 (y 1 (t − 1)). Raugoties 8.1.zīmējumā: ja laikā t =0tieksaražots y 1 (0) un y 2 (0), tad nākamajā laikaposmā t =1ražotāji ņem vērā periodut =0,parkuruzina,kā tanīrīkojies otrs, un maksimizēsavupeļņu, izejot no šiem datiem, iegūstot y 1 (1) un y 2 (1). Turpinot šo iterāciju procesu, izrādās, ka tas laika gaitā tiecas uz Neša līdzsvaru. Tātad uz Neša līdzsvaru varam raudzīties arī kāuzrobežstāvokli, uz kuru tiecas ražotāju intereses. 28
A−c B ✻ R 2 (y 1 ) ✛ y 1 (0), y 2 (0) ✛ Neša līdzsvars ❄✛ y 1 (1), y 2 (1) ❄ R 1 (y 2 ) 0 y 1 y 2 A−c 2B 8.1. zīm. A−c 2B A−c B ✲ 29